Viltīgā spēlīte telefonā – azartspēles mazā māsa

Jēdziens “spēļu atkarība” vairumam cilvēku iztēlē uzbur kino cienīgas ainas ar noslēpumainiem kāršu spēlmaņiem pagrīdes spēļu zālē vai Lasvegasas kazino. Pēdējo gadu laikā arvien biežāk pieaugušajiem šis vārdu salikums sāk asociēties arī ar pamatskolas vecuma bērnu, kurš, sakumpis zem skolas somas svara, no rīta sabiedriskajā transportā aizrautīgi sagrupē dažādu krāsu “dārgakmeņus” telefonā. Neskatoties uz to, joprojām daudziem pieaugušajiem diemžēl neizdodas laikus pamanīt brīdi, kad bērns pārkāpj robežu un kļūst par spēļu atkarīgo.

“Daudzi vecāki joprojām turpina sevi mānīt, sakot, ka spēlīšu spēlēšana telefonā ir nevainīgs pasākums. Sak’, lai labāk spēlē mājās, acu priekšā, nekā kaut kur dzer vai smēķē kopā ar draugiem. Taču pasaules pieredze rāda, ka apmēram trešā daļa pieaugušu spēlmaņu, kuri pašu spēkiem nespēj uzveikt atkarību un meklē speciālistu palīdzību, ir sākuši aizrauties ar spēlēm jau 11–17 gadu vecumā. Pārmērīga aizraušanās ar spēlēšanu, vai tās būtu azartspēles, vai spēlītes telefonā, var pāraugt atkarībā – tieši tāpat kā alkoholisms vai narkomānija un, līdzīgi kā citu atkarību gadījumos – jo agrāk uzsākta lietošana, jo lielāks risks kļūt atkarīgam,” stāsta Dace Caica, biedrības “Esi brīvs” vadītāja un sociālās iniciatīvas “Spēles brīvība” eksperte.

Lai gan ģimenei var šķist, ka bērns no azartspēļu valdzinājuma ir pasargāts tāpēc vien, ka vēl nav sasniedzis pilngadību un oficiāli spēlēt nedrīkst, patiesībā pusaudžiem ir milzumdaudz iespēju spēlēt virtuālajā vidē. Daudzi bērni spēles azartu izbauda jau sākumskolas vecumā, bet līdz 15 gadu vecumam vairums bērnu ir izmēģinājuši kādu azartspēli, izdarot naudas likmi. Lielākoties tās ir kāršu spēles datorā un dalība momentloterijās. Internetā bērni var samērā brīvi piekļūt dažādām spēļu vietnēm krietni pirms pilngadības sasniegšanas. Tāpat ir gana daudz atkarību raisošu Facebook lietotņu un spēlīšu telefonā.

Bērniem spēlīšu spēlēšana šķiet pilnīgi normāla. Dažādu spēļu reklāmas vēstī, ka tas ir jautri un aizraujoši, ļauj apgūt jaunas prasmes, ātri un viegli tikt pie balvām vai naudas, turklāt pusaudži, kas aizraujas ar tiešsaistes spēlēm, uzskata to par lielisku socializēšanās iespēju, jo spēles gaitā sazinās ar citiem spēlētājiem. Svarīgi ir runāt ar bērnu, palīdzēt viņam saprast, kā veidojas atkarība no procesa, lai bērns labāk izprastu savas spēles sekas un spētu izvērtēt, vai tiešām gūst kādu reālu labumu no spēlēšanas.

Kā palīdzēt bērnam izprast spēles dabu?

Tāpat kā citās dzīves jomās, arī visā, kas attiecas uz spēlēm, svarīgs ir vecāku piemērs. Bērni, apzināti vai neapzināti, atdarina vecākus. Ja pieaugušie nespēlē – arī bērni pēc tā tieksies mazāk, un otrādi – ja vecāki spēlē, tas ir viens no būtiskākajiem riska faktoriem, ka arī bērni ar to aizrausies. Viens no galvenajiem pārmērīgas aizraušanās ar spēlītēm cēloņiem ir garlaicība, ko mūsdienu bērni diemžēl nevēlas piedzīvot un nespēj izturēt. Ieteicams kopīgi meklēt veidus, kā interesanti un saturīgi pavadīt laiku, tādējādi, iespējams, atrodot hobiju, kas bērnu patiesi aizrauj, un palīdziet pilnveidot prasmes šajā vaļaspriekā.

Pārrunājiet riskus. Skaidrojiet bērnam, ka spēlēšana nav viegls naudas gūšanas veids, patiesībā iespējas laimēt ir niecīgas, bet kāds cits gan, uz spēlētāju rēķina nopelna, krietni daudz naudas.

Sauciet spēlēšanu īstajā vārdā – par atkarību – un sarunās „ierādiet tai atbilstošo vietu” blakus citām atkarībām. Ikreiz, kad stāstāt bērnam par alkohola vai narkotiku nelabvēlīgo ietekmi, runājiet arī par azartspēlēm. Stāstiet, kā atkarība no azartspēlēm var ietekmēt bērna nākotni: pat ja citi no malas to neredzēs, cietīs bērna psiholoģiskā veselība, sekmes mācībās, attiecības ar draugiem, bet vēlāk – arī izredzes izveidot veiksmīgu karjeru un nodrošināt sev pilnvērtīgu dzīvi. Atgādiniet, ka pārmērīga spēlīšu spēlēšana varbūt vēl neietekmē bērna kabatas naudas apjomu, bet pilnīgi noteikti var ietekmēt sekmes mācībās un samazināt interesi par laika pavadīšanu ar draugiem – tas ir solis ceļā uz azartspēļu atkarību.

Kā atpazīt spēļu atkarības pazīmes savā bērnā?

Augstāks risks nonākt spēļu atkarībā agrīnā vecumā ir bērniem, kuriem ir problēmas skolā vai ar draugiem, kuri piedzīvo stresu vai jūtas garlaikoti. Pamanīt spēļu atkarību ne vienmēr ir vienkārši, jo, atšķirībā no pieaugušajiem, bērni ne vienmēr nonāk naudas grūtībās – atkarība var veidoties, arī spēlējot spēles, kurās reāla nauda nav jāiegulda.

Par spēļu atkarību var liecināt miega problēmas, nogurums, pazemināta enerģija, svārstīgs garastāvoklis, aizkaitināmība, sevišķi tad, kad bērns nespēlē, bet dara ko citu, kā arī atzīmju pasliktināšanās skolā, norobežošanās no draugiem un sabiedriskiem pasākumiem, spēlēšanas fakta slēpšana. Iespējams, bērnam pēkšņi visu laiku trūkst naudas, kaut arī kabatas naudas apjomu neesat samazinājuši, varbūt bērns aizņemas no ģimenes locekļiem vai draugiem.

Spēļu atkarība var izraisīt ļoti nopietnas sekas, kas var ietekmēt visu bērna tālāko dzīvi. Pirmkārt, tas paaugstina risku, ka arī pieaugot cilvēks, iespējams, būs ar noslieci uz atkarībām, depresijām. Otrkārt, tas var raisīt uzvedības problēmas jau tagad – antisociālu uzvedību, skolas kavēšanu, sekmju pazemināšanos vai problēmas attiecībās ar vienaudžiem.

“Pastāv iespēja, ka bērna uzvedība mainījusies arī citu faktoru ietekmē, tāpēc pirmais un pats svarīgākais solis ir atklāta saruna. Ja nezināt, kā to uzsākt, vai jums nepieciešams atbalsts, vērsieties pēc palīdzības pie speciālistiem, zvaniet uz konsultāciju atbalsta tālruni un pastāstiet par savām bažām,” aicina Dace Caica.

Kā runāt par atkarību, kas skārusi bērnu?

Ja saruna par atkarību ir neizbēgama, centieties radīt tādu gaisotni, kurā bērns var jums uzticēties. Klausieties, ne tikai runājiet, nekliedziet, nezaudējiet savaldību, bet mēģiniet palūkoties uz situāciju sava bērna acīm – kā jūs līdzīgos apstākļos gribētu, lai ar jums runā?

Izvēlieties piemērotu laiku un vietu. Izejiet kopīgā pastaigā vai kaut kur aizbrauciet, lai bērns nejustos kā pratināšanā. Ieklausieties savā bērnā, pat ja atbildes jums nav patīkamas. Stāstiet par to, kā jūtaties, nevainojot un  nenosodot bērnu. Runājiet par to, kā tas var ietekmēt viņa tālāko dzīvi, veselību, attiecības. Palīdziet bērnam saprast, ka pārmērīga spēle nerisina problēmas, bet gan tās rada.

Ieteicams veikt arī dažādus preventīvus pasākumus, pirms problēma ir samilzusi: ierobežojiet pieeju internetam vai bloķējiet konkrētas lapas, vienojieties, ka ģimenē telefoni un datori netiks lietoti guļamistabās un pie ēdamgalda, nosakiet lietošanas laika limitu, un paši konsekventi ievērojiet savus noteikumus.

Foto: publicitātes