Viedoklis: globāla migrācija ir vienīgais darbaspēka problēmu risinājums

Lai risinātu darbaspēka novecošanu un speciālistu trūkumu, Kanāda ir izsludinājusi plānu līdz 2025. gadam uzņemt 500 000 imigrantu gadā. Kāpēc tas ir svarīgi Latvijai? Tāpēc, ka darbaspēka trūkums un vienlaikus problēmas atrast piemērotu darbu savā specialitātē ir arī Latvijas problēma. Ņemot vērā sabiedrības novecošanu, šis izaicinājums savu aktualitāti nezaudēs, un pagaidām nav redzami citi risinājumi kā vien darbaspēka iepludināšana no citām valstīm.

Saskaņā ar Oficiālā statistikas portāla datiem bezdarba līmenis Latvijā kopš gada sākuma ir teju nemainīgs – ap 6,5%. Šī gada jūlijā Latvijā bija 62 200 bezdarbnieku. Kaut arī augsti kvalificētiem speciālistiem ar lielisku izglītību darbā savā jomā atrast mēdz būt vieglāk nekā cilvēkiem bez specifiskām zināšanām un prasmēm, nav šaubu, ka starp šiem, 62 000 cilvēku ir arī ļoti labi speciālisti.

Kā rāda Deel dati, attālinātais darbs pāri robežām nebūt nav svešs arī Latvijas uzņēmumiem un tiem profesionāļiem, kuri meklē iespējas citu valstu darba tirgū. Ar Deel starpniecību visbiežāk algotie profesionāļi no Latvijas ir datu analītiķi, programmatūru izstrādātāji un programmētāji. Visstraujāk augošie darba tirgi Latvijas uzņēmumiem šobrīd ir Ēģipte, Filipīnas, Spānija, Lietuva un Itālija. Savukārt

Latvijā darbiniekus attālinātam darbam visbiežāk algo no Ēģiptes, Maķedonijas, Gruzijas, Igaunijas un Lietuvas. Pieprasītākie nozares profesionāļi ir web izstrādātāji, klientu servisa vadītāji, programmatūru izstrādātāji un pārdošanas speciālisti. Populārākās nozares, kurās pašmāju uzņēmumi algo darbiniekus attālinātam darbam –  IT, datorprogrammu un sistēmu izstrādātāji, mārketings, reklāma, dizains, mediji, izklaide, ceļošana un tūrisms.

Kā redzams, liela daļa attālinātā darba šobrīd notiek nozarēs, kas saistītas ar IT jomu. Tas nav pārsteigums, jo, piemēram, programmēšana ir darbs, ko var veikt jebkurā pasaules vietā, kur vien pieejams dators un internets. Tas paver uzņēmumiem plašas iespējas meklēt vislabākos profesionāļus ne tikai savā valstī, bet visā pasaulē, savukārt darba meklētājiem – atrast savu sapņu darbu globālā uzņēmumā, būtiski nemainot sadzīves apstākļus un ģimenes ikdienu. Tie laiki, kad bija jāpārceļas ar visu ģimeni un jāatsakās no ierastās vides, valodas, skolas bērniem, saviem draugiem un iemīļotajām atpūtas vietām, ir pagājis.

Vienlaikus attālināta darbinieku migrācija risina gluži sadzīviskus jautājumus ne tikai pašam darbiniekam (piemēram, nav jāmeklē jauna dzīvesvieta vai naktsmītne, nav jāsedz ceļa izdevumi utt.), bet arī darba devējam – nav jākārto uzturēšanās atļauja darbiniekam, nav jāapmaksā ceļa un uzturēšanās izdevumi, savukārt, algojot darbinieku kādā citā valstī, ir garantija, ka šis cilvēks pārzina vietējo tirgu, kultūru un paradumus, kas būtiski atvieglo jaunas teritorijas apgūšanu uzņēmumam. Tehniskās un juridiskās nianses palīdz nokārtot profesionāļi, kas pārzina katras valsts darba likumdošanu, nodokļu politiku u. tml., un rezultātā ieguvēji ir visi.

Sacensībā par izciliem talantiem būtu muļķīgi ignorēt pārrobežu darbaspēku. Globālai darbā pieņemšanai ir daudz būtisku priekšrocību, piemēram, plašāks laika joslu pārklājums, daudzveidīgākas valodu prasmes, lielāka pieredze un viedokļu dažādība. Galvenais šķērslis ceļā uz šo ieguvumu atzīšanu vēl arvien ir mazliet nievājoša attieksme pret attālināto darbu. Taču jāapzinās, ka līdz ar sabiedrības novecošanu un vietējā darbaspēka aizplūšanu labākas dzīves meklējumos šo attieksmi nāksies mainīt, jo ārzemju darbaspēks var izrādīties vienīgais risinājums briestošajām problēmām vietējā darba tirgū. Ir jāsaprot, ka darba tirgus ir mainījies un mēs nevaram to ignorēt. Tiem darba devējiem, kuri vēlas saglabāt starptautisko konkurētspēju, nāksies arvien biežāk meklēt īstos talantus pāri robežām. Pagaidām tas nozīmē tikai ieguvumus.

Līna Lāsa (Liina Laas), Starptautiskās personālvadības platformas Deel paplašināšanās vadītāja Centrāleiropā un Austrumeiropā

Foto: publicitātes