Viedierīču ietekme – kad acis kliedz: „Par daudz!”

Pēdējo dienu notikumi likuši skandēt trauksmi psihiskās veselības un komunikācijas speciālistiem, aicinot samazināt interneta vidē pavadīto laiku un izvēlēties tikai drošus informācijas avotus. Nu tiem pievienojušies arī oftalmologi, kuru rūpju lokā ir redzes problēmas. Mūsu acis ir apdraudētas!

„Pārmērīgu viedierīču izmantošanu dēvē par atkarības sindromu, ko Pasaules Veselības organizācija lieto, lai aizstātu vārdus – atkarība, pieradums,” skaidro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas rezidents oftalmoloģijā, veselības vadības maģistrs Kaspars Kudiņš. „Jau ilgu laiku šī ir nopietna problēma, bet šobrīd palielināts laiks, ko veltām viedierīcēm, cenšoties notvert katru jaunāko informācijas drusku, skar teju vai ikvienu, ne tikai tos cilvēkus, kam ticis noteikts atkarības sindroms. Mēs, oftalmologi, esam par šo noraizējušies ne mazāk kā psihiatri un psihologi.”

Cik nopietna ir problēma un veselībai nodarītais posts? 

Pēc Indijā veiktā pētījuma datiem, 39–44% jauniešu ir novērojama pārmērīga viedierīču lietošana un pastāv pastāvīgi augoša tendence. Pastāv atšķirība starp lietošanas paradumiem dažādu dzimumu starpā. Pārmērīga viedierīču lietošana sieviešu vidū ir izplatītāka. Pastāv arī atšķirības vecuma ziņā, vecāka gadagājuma cilvēkiem atkarība no viedierīču lietošanas rodas retāk. Iespējams, vecākiem cilvēkiem mazāka atkarības rašanās ir augstākas pašregulācijas spējas dēļ.

Protams, blakus acu radītajām kaitēm rodas arī citas problēmas, cilvēks ir gatavs lasīt arvien mazākos ekrānos, sejas, kakla un plecu muskuļi ir savilkti, lasīšana gultā var izraisīt miega cikla traucējumus melatonīna līmeņa pazemināšanās dēļ. 

Viedtālruņu izmantošana kļūst arvien izplatītāka un tendence ir augoša. Tāpat dati liecina, ka viedtālruņus vairāk lieto tajās valstīs, kurās ir lielāka populācija. 

Iespējamās problēmas un riska faktori

Datora redzes sindroms jeb angliski – Computer vision syndrome –  ir termins, ar ko apzīmē acu sūdzības cilvēkiem, kas radušās ilgas viedierīču lietošanas dēļ. Amerikas Optometrijas asociācija (American Optometric Association) apkopoja šīs sūdzības – miglošanos, sausās acs sūdzības, diskomforta un dedzināšanas sajūtu, acu apsārtumu un galvassāpes. Normālos apstākļos cilvēks mirkšķina aptuveni 15 reizes minūtē. Sausās acs sūdzības rodas retākas acu mirkšķināšanas dēļ – palielinās asaru plēvītes iztvaikošana caur pastāvīgi atklātu virsmu. 

Ar pārmērīgu viedierīču lietošanu saistītie simptomi

Iespējamās sūdzības: 

• acu dedzināšanas sajūta; 
• nieze; 
• svešķermeņa sajūta acīs; 
• asarošana; 
• mirkšķināšanas skaita izmaiņas; 
• acu apsārtums, sāpes; 
• plakstiņu smagums; 
• sausuma sajūta acīs; 
• miglošanās; 
• dubultošanās; 
• grūtības saskatīt objektus tuvumā; 
• palielināta fotosensitivitāte;
• izkropļots attēls ap objektiem; 
• subjektīva sajūta par redzes asuma izmaiņām;
• galvassāpes. 

Kā samazināt riska faktorus

Tomēr viedierīču lietošanas ilgums nav vienīgais iemesls, kas var radīt acu problēmas. Svarīga ir apgaismojuma pakāpe, atspīdums, ekrāna spožums un citi faktori, kas ir saistīti ar nepareizu vidi, kurā lieto viedierīces. 

Pavadīto laiku pie ekrāna var uzskatīt par potenciāli maināmu riska faktoru, kas var radīt tuvredzību. Tuvredzība kļuva aizvien aktuālāka tēma pat pirms masveida viedierīču izmantošanas sakarā ar dzīvesveida maiņas faktoriem, kas ir saistīti ar izglītības iegūšanu, tomēr pēdējā laikā tos papildinājusi arī viedierīču lietošanas radītā ietekme. 

Mūsdienās ir pierādīts, ka dažādiem gaismas viļņu garumiem ir ietekme uz cilvēka acu veselību. Zilās gaismas īso viļņu garums ir īpaši kaitīgs acīm. Tiešā viļņu nokļūšana līdz tīklenes līmenim var izraisīt neatgriezenisku fotoķīmisku tīklenes bojājumu. 

Zilā gaisma kaitē 

Ietekme uz radzeni. Radzene atrodas acs priekšpusē un ir pirmā struktūra, caur kuru iziet gaisma. Pati radzene ir caurspīdīga, un tā palīdz fokusēt attēlu uz acs aizmugurē esošās tīklenes. Radzenes vidējais biezums ir 0,4–1,0 mm. Ir pētījumi, kuros teikts, ka radzenei zilās gaismas ietekmē samazinās šūnu pastāvēšanas laiks, rodoties oksidatīvajam stresam un šūnu apoptozei. 

Ietekme uz lēcu. Katarakta ir viens no vadošajiem redzes samazināšanās iemesliem pasaulē, kas ir saistīta ar lēcas apduļķošanos. Jau 1980. gadā tika noskaidrots, ka lēca ne tikai nodrošina optiskās spējas, bet arī darbojas kā filtrs, filtrējot īsos gaismas viļņus, lai samazinātu to potenciāli kaitīgo ietekmi uz tīklenes slāni. Pakļaujot lēcu ārējai iedarbībai, tajā var konstatēt noteiktus strukturālus proteīnus, enzīmus un proteīna metabolītus, kas absorbē īsos gaismas viļņus, bet ilgākā laika posmā, producējoties dzeltenam pigmentam, lēca kļūst tumšāka. Pierādīts, ka arī saules radītos UV starus var uzskatīt par tiešu riska faktoru kataraktas attīstībā. 

Ietekme uz tīkleni. Tīklene ir slānis jeb iekšējais acs ābola apvalks acs ābola mugurējā daļā, kas satur šūnas, kuras uztver gaismas viļņus. Gaismas viļņi tālāk tiek pārvērsti nervu impulsos, kas nodod informāciju smadzenēm, kur veidojas attēls. Tādējādi negatīva ietekmē uz tīkleni ir sevišķi bīstama, norāda Kaspars Kudiņš.

Viedierīču izmantošanas režīms ir jāmaina

Tā kā galvenās problēmas rodas tieši ilgās ekspozīcijas dēļ, labākais veids, kā pasargāt acis no pārlieku liela saspringuma, ir ievērot pareizu režīmu. 

Režīma ievērošanas principi nav pārlieku sarežģīti un ir viegli iegaumējami. 

Regulāras pauzes, izmantojot likumu 20–20. Ik pēc 20 minūtēm pie viedierīces novirzīt skatienu uz attālāku objektu vismaz 20 sekundes. 

Fokusa maiņa uz tālāku objektu dod iespēju samazināt radīto slodzi. Novēršoties no ekrāna, cilvēks atsāk mirkšķināt atbilstošā daudzumā, kas dod iespēju samitrināt acs virsmu. Protams, diskomforta gadījumā var izmantot arī mākslīgās asaras, to efekts parasti parādās pēc ilgstošas un regulāras lietošanas. 

Samazināt laiku, lietojot viedierīces pirms miega. Miega kvalitāte ir būtisks aspekts mūsu dzīvē, un, samazinot viedierīcē pavadīto laiku tieši pirms gulētiešanas, var sekmēt mūsu organisma veselumu.

Ieteikumi, ja acis piedzīvojušas pārslodzi

„Tieši šobrīd, kad sekošana jaunākajiem notikumiem ir būtiska mūsu dzīves sastāvdaļa, pat vislabākie nodomi par viedierīcēs pavadāmo laika samazināšanu var būt ļoti grūti izpildāmi,” secina „Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone. Speciāliste aicina likt lietā oftalmologa padomus un uztvert tos nopietni. 

Nelielas, vienreizējas pārslodzes gadījumos ir vērts izmantot īpaši šim nolūkam radītos līdzekļus. Viens no tiem ir tā saucamās mākslīgās asaras, kas ir iesakāmas arī gadījumos, ja darbs saistīts ar datora lietošanu. “Mākslīgo asaru pilieni satur nātrija hialuronātu, dekspantenolu, augu ekstraktus – kliņģerīti, burvjulazdu,  žibulīte. Pieejami arī tādi pilieni, kam pievienota alveja, A vitamīns, var būt arī citas sastāvdaļas, kas nodrošina ilgstošu asaru plēvītes saglabāšanos. Ja, piemēram, cilvēkam ir alerģiska reakcija uz kādu konservantu, kas pievienots mākslīgajām asarām, ieteicams izvēlēties acu pilienus, kuru sastāvā konservantu nav. 

Ja acis ir apsārtušas, ir graušanas sajūta, mitrinošos acu pilienus lieto 3-4 reizes dienā. Var lietot pilienus arī profilaktiski, ja ir paredzamas ilgas darba stundas pie datora.  

Jāņem vērā, ka acu preparāti ir vairāku veidu – oftalmologs vai farmaceits ieteiks piemērotāko. Piemēram, sastopoties ar sūdzībām par sausām, nogurušam acīm pirmo reizi, var ieteikt acu pilienus ar īsu uzglabāšanas laiku, savukārt, ja sūdzības atkārtojas, var iegādāties pilienus, kas izmantojami pat trīs mēnešus pēc to atvēršanas. Tāpat ir svarīgi konsultēties ar farmaceitu, ja acu pilienus pērk cilvēks, kurš ikdienā nēsā kontaktlēcas, jo tādā gadījumā ir jāizvēlas pilieni, kas ar tām ir saderīgi,” skaidro farmaceite. 

Aptiekās iegādājami arī uztura bagātinātāji, kas palīdz saglabāt acu veselību. Farmaceite norāda, ka acu veselībai svarīgas sastāvdaļas ir, piemēram, bioflavonoīds no Francijas jūras priedes mizas, kam piemīt īpašas antioksidanta spējas. Ir uztura bagātinātāji, kas satur arī zaļās tējas, melleņu ogu ekstraktu. To galvenās sastāvdaļas ir bioflavonoīdi, polifenoli un antociāni. Plašāk pazīstami antioksidanti ir luteīns un zeaksantīns. Tie acī filtrē kaitīgo zilās gaismas komponentu un ultravioleto starojumu. Ne mazāk vērtīga acu veselībai ir zivju eļļa jeb omega-3 taukskābes un A vitamīns. 

“Būtu aplami iedomāties, ka, lietojot uztura bagātinātājus, varam bez riska stundām lūkoties viedierīcēs. Tādu brīnumspēju tiem nav. Apmeklēsim acu ārstu regulāri, kā to iesaka sabiedrības veselības vadlīnijas, un, ja kādi medikamenti būs nepieciešami, ārsts tos noteikti ieteiks,” rezumē Ērika Pētersone, atgādinot, ka tieši aptieka var būt pirmā vieta, kur, iegriežoties, piemēram, pēc mākslīgo asaru pilieniem, ir iespēja konsultēties ar farmaceitu, lai saprastu, cik nopietna ir problēma un saņemtu iedrošinājumu vērsties pie ārsta. Tāpat farmaceite atgādina, ka ikdienā jālieto pietiekami daudz ūdens, kas mitrina organismu no iekšpuses, kā arī jāsarga acis no saules staru nelabvēlīgās ietekmes, nēsājot saulesbrilles.

Foto: publicitātes