Viedierīces un bērni. Kā rūpēties par bērnu drošību?

Arvien jaunāki bērni sāk lietot mobilās ierīces. Pat, ja pašiem tādu vēl nav, viņi tāpat interesējas un cenšas piekļūt viedtālrunim vai planšetdatoram ar internetu. Tādējādi ir liela varbūtība, ka bērns piekļūs traumējošai informācijai, tai skaitā pornogrāfijai vai vardarbības atveidei. Bīstami un traumatiski? Jā! Tādēļ vecākiem svarīgi zināt, kā bērnu pasargāt. Speciālisti uzsver izglītošanas, komunikācijas un drošības aspektus.  

Brīdis, kad bērni paņem rokās viedierīces (tātad, arī var tikt pakļauti kaitējošai ietekmei), ir aptuveni divu gadu vecumā, bet ir gadījumi, kad tas notiek vēl agrāk. Lai arī pētījumu, kādu postu nenobriedušiem prātiem spēj nodarīt vardarbīgu ainu vai pornogrāfijas skatīšanās ētisku apsvērumu dēļ nav daudz, tomēr nav iemesla neuzticēties jau zināmajam. Pornogrāfija ir plaši pieejama tiešsaistē bez maksas, un tā bieži ir vardarbīga, pazemojoša un ekstrēma. Turpmākajā dzīvē bērnības un pusaudžu vecumā redzētais var ietekmēt psihoseksuālo attīstību un seksualitāti pieaugušā vecumā. Vēl viena problēma ir kaitējošās seksuālas uzvedības attīstība, kad bērni iesaistās seksuālās sarunās vai darbībās, kas nav atbilstošas viņu vecumam vai attīstības stadijai. 

Izglītošana, komunikācija un drošība 

“Labākais veids, kā novērst problēmas, ir izglītošana un cieņpilna komunikācija ar bērnu, ar mērķi nodot bērnam savas vērtības un attieksmes,” uzsver Veselības centru apvienības psiholoģe Kristīne Baranovska. Speciāliste rosina seksuālās un reproduktīvās veselības jomā izglītoties arī vecākiem pašiem, lai spētu bez minstināšanās, atklāti un pārliecinoši par šīm tēmām sarunāties mirklī, kad bērniem rodas jautājumi. Vienlaikus jāzina arī pamata drošības apsvērumi.  

Tiešsaistes drošības padomi

• Pārraugiet bērna aktivitātes datoros un mobilajās ierīcēs. Iepazīstieties ar iespējām sekot līdzi, izmantojot tiešsaistes piekļuvi. Periodiski pārbaudiet meklēšanas vēsturi. Vecākiem var un vajadzētu būt visām bērna vai pusaudža parolēm. Nevajadzētu domāt, ka tā ir neuzticēšanās vai izspiegošana. Jūsu kā aprūpētāja pienākums ir bērna aizsargāt. Ņemiet vērā, ka aizsardzībai paredzētie rīki (paroles u.c.) nav ideāli un tos var jauši vai nejauši apiet.
• Apsveriet iespēju ieviest vietu, kur tiek glabātas elektroniskās ierīces (tālruņi, planšetes), lai tās nebūtu bērniem brīvi pieejamas.
• Māciet bērnam lietot sociālos tīklus, piesardzīgi un rūpīgi izvēlēties segvārdu, neizpaust savu pilno vārdu, vecumu, skolas nosaukumu vai jebkuru savas adreses daļu, tostarp pilsētu. Māciet bērniem rīkoties apdomīgi, kopīgojot un darot zināmu savu atrašanās vietu, piemēram sarakstoties ar kādu. Vecākiem arī jāpārliecinās, ka viņu bērnu viedierīces konfidencialitātes iestatījumi ir uzstādīti tā, lai tiem nevar piekļūt nepazīstamas personas.
• Atgādiniet, ka jābūt īpaši piesardzīgiem, sazinoties ar cilvēkiem, kurus reālajā dzīvē nepazīst, piemēram, skolā, sportā vai apmeklējot izklaides vietas, ka  nedrīkst publicēt un sūtīt attēlus cilvēkiem, kurus nepazīst. Nekādā gadījumā bērni, pusaudži nedrīkst tikties (vai sarunāt tikšanos) ar šādiem cilvēkiem klātienē.
• Jāņem vērā, ka fotoattēli un video internetā saglabājas mūžīgi. Nepilngadīgas personas intīmu attēlu sūtīšana vai saņemšana tiek uzskatīta par bērnu pornogrāfiju un tam var būt juridiskas sekas. Attēlu vai video pārsūtīšana var izraisīt ļaunprātīgus izmantošanas mēģinājumus, piemēram, šantāžu, kad draud izplatīt attēlus ģimenei un draugiem, ja vien netiek saņemta noteikta naudas summa.
• Jābūt piesardzīgiem ar pirkumiem tiešsaistē un aplikāciju lejupielādēšanu.

Veselīgas saskarsmes principi

“Protams, ir ārkārtīgi svarīgi atbildēt uz visiem bērna uzdotajiem jautājumiem, taču vēl svarīgāk ir radīt komunikatīvo un attiecību vidi ģimenē, kurā bērns bez bažām šos jautājumus tiešam arī uzdotu,” norāda psiholoģe Kristīne Baranovska. Šim nolūkam ir vērts ieviest ģimenes komunikācijā dažus universālus principus jau no agras bērnības. 

• Sāciet runāt par seksualitāti agri, ņemot vērā bērna psihoemocionālo un psihoseksuālo attīstības posmu. Lietojiet korektus ķermeņa daļu apzīmējumus, neaizstājot tos ar aizplīvurotiem mīļvārdiņiem (tie parasti liecina par lieku klīrību un nespēju ģimenē izteikties, nekautrējoties vienam no otra). Izstāstiet bērnam, kuras ķermeņa daļas ir intīmas, neaizskaramas. Pārlieciniet, ka bērns jebkurā laikā var uzdot jebkādu jautājumu. Ņemiet vērā, ja vecāki nerunā ar bērnu par seksualitāti, to darīs kāds cits.
• Skaidrojiet bērnam, ka tad, ja bērns redz vai piedzīvo ko tādu, kas viņu satrauc vai kāds viņam ir pieskāries, liekot justies neērti (seksuāla uzmākšanās), tas notikti ir jādara zināms uzticamiem pieaugušajiem. Sagatavojiet drošības plānu dažādām situācijām. 
• Uzsveriet veselīgu attiecību nozīmi, kas balstīta uz abpusēju piekrišanu. Ja kāds mēģina pārliecināt darīt kaut ko nepatīkamu, tai skaitā seksuālu darbību, pat, ja tas jau ir darīts iepriekš, bērnam ir tiesības pateikt nē. Citādi tā ir piespiešana, nevis piekrišana.

Kad vērsties pēc palīdzības

Lai cik veselīgas būtu attiecības ģimenē, tomēr dažkārt bērns vai pusaudzis var piedzīvot vardarbību. Tādos gadījumos ir svarīgi pamanīt pazīmes, kas var liecināt par traumatisko pieredzi. Lūk, dažas no tām! 

• Garastāvokļa izmaiņas, piemēram, depresija, trauksme vai dusmu lēkmes.
• Psihosomatizācija – sāpes bez medicīniskā iemesla, miega vai ēšanas traucējumi.
• Pasliktinās sekmes mācībās.
• Bērns izolējas no apkārtējiem, vēlas vairāk laika pavadīt vienatnē.
• Zūd interese par iepriekšējām aktivitātēm.
• Nerūpējas par sevi.
• Rodas pašnāvības domas vai mēģinājumi sev nodarīt pāri.
• Manāmas jebkādas izmaiņas ieradumos un uzvedībā, kas rada bažas, satraukumu, vai nav atbilstošas bērna vai pusaudža attīstībai. 

Iedrošinājums vecākiem

“Būt par vecāku ir vienlaikus gan gandarījuma, gan pārbaudījumu pilns process. Sociālās izmaiņas ir radījušas līdz šim nebijušus faktorus, par kādiem mūsu vecvecākiem pat nojausmas nebija un tātad neveidojās pieredze, līdz ar to nav kam palūgt padomu un ģimenes dinamikā ir jāuzņemas atbildība. 

Līdztekus nemitīgai pašizaugsmei un izglītībai, vecākiem jācenšas uzturēt labu fizisko un mentālo veselīgu – ieteicams veselīgs dzīvesveids, sakārtotas, harmoniskas attiecības ar līdzcilvēkiem, emocionālais līdzsvars, veselīgs miegs. Jāatceras, ka nervozitāte un stresa radīts bezmiegs nav labākais fons, lai risinātu ar bērna seksualitāti un vardarbības novēršanu saistītos sarežģītos komunikācijas uzdevumus,” teic psiholoģe Kristīne Baranovska un iesaka pat pie šķietami mazākām problēmām, piemēram, lai vienkārši kliedētu neveiklības sajūtu, vērsties pēc palīdzības pie speciālista. 

Vecākiem pienācīgi jārūpējas par savu fizisko un mentālo veselību 

Viņai piebalso “Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone, kura novērojusi, cik pārguruši nereti ir strādājoši vecāki. “Pārslodzē var viegli palaist garām īsto brīdi sarunai, nesadzirdēt bērna jautājumu, neatrast laiku vai spēku atbildei. Ne vienmēr pilnvērtīga atpūta izdodas tik bieži, kā vēlētos, taču ir iespējams izmantot kādus palīglīdzekļus, piemēram, laba miega veicināšanai, trauksmes mazināšanai vai vienkāršus, dabiskus preparātus enerģijas vairošanai. Iegādājoties nomierinošos un trauksmei mazinošus līdzekļus der painteresēties, vai tie izraisīs miegainību dienas laikā. Ir pieejami preparāti, kas saglabā kognitīvās funkcijas un neizraisa miegainību. Protams, jāņem vērā, ka organisms no organisma atšķiras un dažas aktīvās vielas kādam var izraisīt minētos simptomus,” skaidro farmaceite 

Lai uzturētu veselīgu emocionālo stāvokli dienā viņa iesaka izvēlēties uztura bagātinātājus, kuru sastāvā ir amoniskābe 5 – hidroksitriprofāns, kas, saistoties ar serotonīnu, ierosina laimes izjūtu un labsajūtu, safrānu, kas nodrošinās emocionālo līdzsvaru, lakricu, kas uztur normālu nervu sistēmas darbību, cinku, kas palīdz uzturēt normālas kognitīvās funkcijas un darbojas kā antioksidants. B grupas vitamīni – B6 (piridoksīns) un B12 (ciānkobalamīns) – nodrošinās normālas psiholoģiskās funkcijas, enerģijas ieguves vielmaiņu un mazinās nogurumu, nespēku. 

“No ārstniecības augiem fiziskai enerģijas palielināšanai var palīdzēt Sibīrijas žeņšeņs, eleiterokoka ekstrakts tonizē un uzlabo adaptācijas spējas.  Tiesa, šie preparāti jālieto piesardzīgi, jo var paaugstināt asinsspiedienu. 

Izsenis ārstniecības augi tika lietoti pie dažādām slimībām vai veselības uzturēšanai, un arī mūsdienās tie nav zaudējuši savu popularitāti. Kā dabīgs antidepresants tiek uzskatīta asinszāle – tā var palīdzēt saglabāt emocionālo līdzsvaru stresa situācijās, vidēji smagas depresijas gadījumā, tonizē, palīdz uzlabo garīgā un fiziskā darba spējas. Taču jālieto ar piesardzību un jāpārtrauc lietot, uzturoties saulē, jo tai piemīt fotosensibilizējoša iedarbība. 

Pasiflora var palīdzēt rast emocionālo komfortu un uzturēt labu garīgo formu. Nomierinošam, releksējošam un veselīgam miegam var lietot preparātus, kas satur ārstniecības augus baldriānu, apini, melis, vilkābeli, kumelīti. Ārstniecības augu preparāti ir pieejami kombinācijās gan tablešu, gan kapsulu, gan tēju veidā, kā arī pilienos (var saturēt etilspirtu, bet ir pieejami arī uz ūdens bāzes). 

Viens no iecienītākajiem uztura bagātinātājiem ir magnijs un tā kombinācijas ar B grupas vitamīniem, ārstniecības augiem un melatonīnu. Magnija pozitīvās īpašības visiem ir zināmas – tas noderīgs normālai muskuļu un nervu sistēma darbībai. Visbiežāk šie preparāti ieteicami pirms gulētiešanas, jo augi, kas būs kombinācijā ar magniju, veicinās relaksējošu un nomierinošu iedarbību, savukārt melotanīns samazinās iemigšanas laiku. Lai šie līdzekļi iedarbotos un sniegtu vēlamo rezultātu, ir ieteicams ievērot miega higiēnu, proti, izvēlēties atbilstošu apgaismoju guļamistabā (jāizvairās no spilgtas gaismas), 30 – 60 minūtes pirms miega izvairīties pašiem vecākiem un neļaut lietot bērniem elektroniskā ierīces – viedierīces, datoru, televizoru, ievērot miega režīms (celties un iet gulēt vienā un tajā pašā laikā), pirms miega izvairīties no kofeīna un citu uzbudinošu dzērienu lietošanas.”

 “Esiet veseli un zinoši, gādājot par savu bērnu drošību un gatavojot viņus patstāvīgai dzīvei,” novēl speciālistes – psiholoģe Kristīne Baranovska un farmaceite Juta Namsone. 

Foto: publicitātes