Veselības ministrs: Smēķēšana bērna klātbūtnē ir noziegums!

Bērns elpo ātrāk un vairāk

Atklājot sociālo kampaņu pret pasīvo smēķēšanu „Izvairies no smēķētāja”, veselības ministrs Guntis Belēvičs uzsvēra – smēķējot bērna klātbūtnē, mēs neapzināti pakļaujam viņu dažādu slimību riskam nākotnē. Un statistikas dati ir skarbi – 37% iedzīvotāju ir spiesti elpot cigarešu dūmus savās mājās, lai gan paši ir nesmēķētāji. Lieki teikt, ka šo procentu veido arī daudz bērnu.

„Aicinu ikvienu uzņemties atbildību par savu bērnu veselību, sargājot viņus no cigarešu dūmiem. Tā mēs viņos ieaudzināsim arī spēju sevi aizstāvēt, jo, redzot mūsu negatīvo attieksmi pret cigarešu dūmiem, bērnam veidosies tāda pati attieksme pret to,” norādīja ministrs, piebilstot, ka pāraudzināt smēķētāju nav iespējams, ja vien viņš pats neapzinās savas atkarības kaitīgumu, taču mūsu uzdevums ir parūpēties par savu nākamo paaudzi. Savukārt Slimību profilakses un kontroles centra Veselības veicināšanas departamenta vadītāja Solvita Kļaviņa–Makrecka norādīja: „Dūmos un smēķētāja izelpā joprojām ir visas tās pašas kaitīgās vielas, kas cigaretē, un no likuma viedokļa bērna pakļaušana cigarešu dūmiem ir pielīdzināma vardarbībai.” Tabakas dūmi satur vairāk nekā 4000 ķīmisko vielu, no kurām vairāk nekā 250 ir kaitīgas, bet vairāk nekā 70 šo vielu var izraisīt vēzi!

Solvitas Kļaviņas–Makreckas teikto papildināja Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas pediatre, bērnu pulmonologs daktere Renāte Snipe, uzsverot, ka pasīvā smēķēšana jeb ieelpotie tabakas dūmi bērnam nodara krietni lielāku ļaunumu.

Daba tā iekārtojusi, ka bērnu elpošana ir daudz ātrāka, nekā mūsu – pieaugušo, un tāpēc mazais ķipars ieelpo krietni vairāk slikto vielu uz vienu sava ķermeņa masas kilogramu. Citiem vārdiem sakot, katra bērna šūna saņem visus sliktumus no tabakas krietni lielākā koncentrācijā, nekā mēs – mammas, tēti, omes, opji… Vēl vairāk – smēķējot telpā, visas tabakā esošās indīgās vielas nogulsnējas arī uz grīdas, uz rotaļlietām. Un kurš bērns gan izaudzis, nepagaršojot savu rotaļu mašīnīti vai lelli. Jā, arī šādi mazais apēd visas šīs ķīmiskās vielas. Šim faktam ir pat zinātniski laboratorisks apstiprinājums: veicot urīna analīzes bērnam un pieaugušajam, kuri atradās vienādi piesmēķētā telpā, mazajam cilvēkam bija par 70% augstāks kotinīna līmenis, nekā pieaugušajam. Tāda, lūk, skarbā patiesībā.

Ko nodara pasīvā smēķēšana?

Var jau domāt, ka tās tikai tādas tukšas runas vien ir un ka patiesībā tie cigarešu dūmi nemaz tik kaitīgi nav, ja vien ne skarbā realitāte, ar ko visbiežāk sastopas ārsti savā praksē. ANO Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka pasīvās smēķēšanas dēļ katru gadu visā pasaulē mirst apmēram 600 tūkstoši cilvēku, un pieaugušo bezatbildīgās rīcības dēļ dzīvību zaudē arī 165 tūkstoši bērnu – pasīvie smēkētāji! Statistika tiešām baisa, un vēl šķērmāk kļūst tad, kad uzzinām, cik daudz bērnu katru gadu saslimst ar nopietnām kaitēm. Arī – pasīvās smēķēšanas dēļ. Vispirms jāmin zīdaiņu pēkšņās nāves sindroms. Jā, arī to var veicināt mazuļa regulāra atrašanās piesmēķētās telpās. Protams, pasīvā smēķēšana pavājina bērna imunitāti, mazais biežāk cinās ar elpceļu slimībām, lēnāk aug un pieņemas svarā, bērnam var attīstīties nervu sistēmas darbības traucējumi, viņš var kļūt viegli aizkaitināms, depresīvs, viņam ir grūtāk koncentrēties, bērnam var pasliktināties atzīmes skolā, protams, kļūst grūtāk arī izpildīt nepieciešamās disciplīnas fiziskās audzināšanas stundās vai treniņos. Šādu neiepriecinošu uzskaitījumu ir tiešām daudz, tāpēc sociālās kampaņas „Izvairies no smēķētāja” galvenā prioritāte – mudināt mūs, pieaugušos, saprast, cik svarīgi ir pasargāt savus bērnus no pasīvās smēķēšanas, iemācot arī viņiem pašiem izvairīties no nikotīna dūmu apdraudējuma ārpus mājas. „Ja māte smēķē savas meitas pirmajos piecos dzīves gados, ievērojami pieaug risks, ka vēlāk arī meita smēķēs,” norāda daktere Renāte Snipe.

Foto: publicitātes