Veselības indekss: depresija visvairāk piemeklē pirmspensijas vecuma cilvēkus

Depresija visbiežāk piemeklē pirmspensijas vecuma cilvēkus vecumā no 55 līdz 63 gadiem, liecina “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”. Kopumā 16% pētījuma dalībnieku minētajā vecumā atzinuši, ka pēdējā gada laikā saskārušies ar depresijas pazīmēm. Biežāk ar šādām veselības problēmām saskaras sievietes (10% no aptaujātajiem), kamēr starp vīriešiem šādu problēmu atzīst tikai 5% respondentu.

Visretāk ar depresijas pazīmēm saskārušies jauni cilvēki vecumā no 23 līdz 34 gadiem (6%). “Pirmspensijas vecumā cilvēki nereti sastopas ar vientulību un izmisuma sajūtu, jo dzīvē notiek līdz tam nebijušas pārmaiņas. Bērni izauguši, dodas savā dzīvē, pamet vecāku mājas, tiek zaudēta kāda daļa ģimenes sajūtas. Ja vēl tam klāt nāk problēmas darbā vai pasliktinās veselība – šī visa pārdzīvojumu buķete var novest cilvēku līdz depresīvam stāvoklim,” viedokli pauž “Mana Aptieka” farmaceite un “Tukuma Centra aptiekas” vadītāja Agnese Ritene. “Būtiski ir pašam cilvēkam izprast savas izjūtas un to iemeslu, meklēt citus veidus kā rast piepildījumu dzīvē – mācīties, atrast patīkamu vaļasprieku, uzsākt dziedāt korī utt. arī savlaicīgi meklēt palīdzību. Liela nozīme šajā laikā ir tuvinieku klātbūtnei un atbalstam, lai laikus pamanītu cilvēka nomāktību un palīdzētu kliedēt drūmās domas, tā izvairoties no sliktākā – nonākšanas līdz depresijai, kas jau prasa nopietnu ārstēšanu. ”

11% atzīst, ka labprāt apmeklētu psihologu

Depresiju kā vienu no veselības problēmām, kas piemeklējusi pēdējā gada laikā, norādījuši kopumā 10% respondentu.  Tai pat laikā 11% aptaujas dalībnieku atzinuši, ka nekad nav bijuši pie psihologa, bet uzskata, ka būtu nepieciešams to izdarīt, savukārt 74% apgalvo, ka nav bijuši pie psihologa un arī neredz vajadzību to apmeklēt.

A.Ritene atzīst, ka sabiedrībā joprojām ir daudz mītu un aplamību par psihologa un psihiatra apmeklējumu, proti – cilvēki kautrējas vērsties pēc palīdzības, jo tiks nosodīti. “Turklāt situāciju Latvijā vēl vairāk sarežģī speciālistu pieejamība –  tā ir nepietiekama, īpaši ārpus lielajām pilsētām. Nereti arī farmaceits nosacīti pilda psihologa funkciju, jo ikdienas darbs nav iedomājams, bez klientu tiešā un pārnestā veidā sasāpējušo jautājumu uzklausīšanas un cilvēcīgas sarunas,” pauž A. Ritene.

Teju puse reizi gadā saskaras ar akūtām veselības problēmām 

Atbildot uz jautājumu, kādas veselības problēmas bijušas pēdējā gada laikā, 45% no aptaujātajiem iedzīvotājiem norādījuši, ka vidēji vienreiz gadā slimo vai saskaras ar dažādām akūtām veselības problēmām, bet 30% norādījuši, ka ar šādām problēmām saskaras vidēji 2 – 4 reizes gadā. Tikai 3% no respondentiem norādījuši, ka ar akūtām veselības problēmām saskaras vidēji piecas un vairāk reizes gadā, tomēr ar šādām problēmām nemēdz saskarties aptuveni piektā daļa respondentu (21%).

Par pētījumu

“Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērītājs, tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, šā gada februārī aptaujājot 1009 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Šis ir ceturtais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”.