Veikta Balto stārķu ligzdu uzskaite

Līdz šim portālā Dabasdati.lv/baltiestarki ir ziņots par vairāk nekā 3200 balto stārķu ligzdām, kas ir apmēram 30% no pirms 10 un 20 gadiem zināmo ligzdu skaita. Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) organizētajā uzskaitē aktīvi piedalās arī skolas un šobrīd visvairāk ligzdu ir ziņojusi Pūres pamatskola – 79 ziņojumi par 74 ligzdām. Informācija par stārķu ligzdu vietām un ligzdošanas sekmēm var iesniegt vēl visu jūliju, kamēr stārķēni atradīsies ligzdās. Tas ļaus pētniekiem iegūt noderīgu informāciju par pārmaiņām mūsu stārķu populācijā ilgākā laika periodā un izteikt prognozes par to turpmāko stāvokli.

Māra Janaus, Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstītā LOB projekta “Sabiedrības iesaistīšana 7. starptautiskajā balto stārķu uzskaitē” vadītāja izbraukuma preses konferencē pastāstīja, ka “pašreizējie novērojumi liecina, ka šobrīd balto stārķu ligzdu ir vairāk nekā pirms 10 un 20 gadiem, kad tika saskaitītas ap 10 600 apdzīvotas ligzdas. Ligzdu skaita palielināšanās ir arī kā indikators norisēm dabā – jo labāk klājās dzīvajai radībai lauku ainavā, jo vairāk ir arī balto stārķu. Lai gan baltais stārķis ir gaļēdājs un ēd visu, kas kustās (sākot no kukaiņiem līdz putnu mazuļiem un pat zaķēniem), nebūtu pārāk jāuztraucas, ka tas izēdīs visas pļavas. Neviena dzīva radība (izņemot cilvēku) neiznīcinās pilnībā savu barības objektu. Kā arī, ja barības kļūst mazāk, samazināsies arī balto stārķu daudzums, kas atkal ļaus palielināties barības objektu daudzumam. Ir īpaši svarīgi sekot līdzi norisēm dabā, lai saprastu kāds šobrīd ir stāvoklis dabā un kas šos procesus ietekmē, tāpēc aicinām ikvienu Latvijas iedzīvotāju piedalīties balto stārķu ligzdu uzskaitē, ziņojot par saviem novērojumiem portālā Dabasdati.lv/baltiestarki.”

Ziņot par baltā stārķa ligzdām un to ligzdošanas sekmēm ir ērti arī mobilo iekārtu lietotājiem, jo portālā Dabasdati.lv/baltiestarki reģistrētam lietotājam ir iespēja noteikt atrašanās vietu (ja ir iespējota GPS funkcija). Tādējādi uzreiz tiek parādītas atrašanās vietas tuvumā ziņotās ligzdas un katrai ligzdai pievienot aktuālo informāciju par mazuļiem. Ja dabā esošā ligzda vēl nav ieziņota, tad līdzīgi var pievienot jaunu ligzdu.

Tāpat Māra Janaus pastāstīja, ka “laika gaitā balto stārķu ligzdu būvēšanas paradumi ir mainījušies, jo sākotnēji (pirmās uzskaites laikā 1934. gadā) 80% ligzdu atradās kokos, kur pamatnes būvēšanu palīdzēja cilvēks. Vēlāk cilvēki ligzdu pamatus izvietoja arvien retāk, tāpēc stārķi apguva alternatīvu ligzdas vietu – elektrības un telefona stabus. 1974. gadā tādu ligzdu bija tikai 1%, bet šobrīd jau ap 70% balto stārķu ligzdām atrodas uz stabiem, pamatā – elektrības.”

AS “Sadales tīkls” pārstāvis Artis Kubliņš izbraukuma preses konferencē pastāstīja, ka “baltie stārķi bez šaubām ietekmē arī elektrības piegādi vietās, kur tie ir uzbūvējuši ligzdu. Tomēr, iespēju robežās, cenšamies netraucēt stārķus to ligzdošanas laikā. Ja gadījumā ir noticis kāds bojājums un elektrības vads ir pārrauts, tad tas pat tiek savienots zem ligzdas ar kabeļa palīdzību un stārķi var veiksmīgi izligzdot. Ārpus ligzdošanas laika ir gadījumi, kad nākas noņemt kādu bīstamu ligzdu. Stārķus tas būtiski neietekmē, jo pavasarī tie veikli uzbūvē jaunu ligzdu. Savukārt iepriekšējā ligzda, kas var svērt pat tonnu, būtiski ietekmē elektrības staba stabilitāti un elektrolīnijas drošību.”

Visu uzskaišu veikšanā īpašs atbalsts vienmēr ir bijis no Latvijas skolām un arī šogad skolas ir aktīvi iesaistījušās 7. starptautiskajā balto stārķu ligzdu uzskaitē. Pēc ziņojumu skaita šobrīd visaktīvākā ir Pūres pamatskola (79 ziņojumi), kam seko Rīgas 64. vidusskola (55 ziņojumi) un Tīnūžu pamatskola (44 ziņojumi). Aktīvas ir bijušas arī, Sējas pamatskola (37 ziņotas ligzdas), Jaunpiebalgas vidusskola (35) un Staiceles vidusskola (34). Īpašs prieks ir par Rīgas 64. vidusskolas aktivitāti, jo pašā Rīgas pilsētas teritorijā ir zināma tikai viena ligzda (Dārziņos). Tātad arī rīdzinieki pavada laiku dabā. Pārējās sabiedrības iesaiste arī ir samērā liela un ļoti nozīmīga. Šobrīd aktīvākie ziņotāji ir snieguši informāciju par vairāk nekā 200 novērojumiem. Aktīvākie ziņotāji ir Aina Karavaičuka (243 novērojumi), Maigurs Strīķis (239) un Sandis Laime (123).

Ikviens iedzīvotājs ir aicināts iesniegt savus novērojumus balto stārķu ligzdās portālā Dabasdati.lv/baltiestarki. Rudenī tiks apkopoti šā gada rezultāti, kā arī aktīvākie ziņotāji – gan skolas, gan individuālie novērotāji.

Foto: publicitātes