Veidojot mācību materiālus, jādomā par saprotamiem sasniedzamajiem rezultātiem

Sākoties jaunajam mācību gadam, daudzi pedagogi norādījuši uz kvalitatīvu mācību materiālu trūkumu, kas atbilstu uz kompetencēm balstītajam saturam. Situāciju radījis gan speciālistu trūkums, kuri spēj pielāgoties jaunajam saturam, kā arī fakts, ka mācību materiālu izstrāde nav vienkāršs process – veidojot materiālus ikvienam priekšmetam, jāņem vērā, kāda vecumposma bērni mācīsies no šiem materiāliem, kāda ir attiecīgās vecuma grupas lasītprasme u.tml. Tāpat mācību materiāliem jābūt skolēniem saistošiem, iekļaujot dažādus interaktīvus risinājumus, kā arī katram bērnam saprotamus sasniedzamos rezultātus. 

Jādomā no bērna perspektīvas

Šobrīd lielu daļu mācību materiālu veido tieši skolotāji – klātienes mācībās šī ir apstākļu un jaunā satura ietekmēta situācija, savukārt tālmācībā šis pienākums ir bijis skolotāju pārraudzībā visu laiku. Uzskatām, ka tieši skolotāji vislabāk pazīst savus skolēnus, zina attiecīgās vecuma grupas intereses, lasītprasmes līmeni u.c. aspektus, kas noteikti jāņem vērā, veidojot mācību materiālus. Es aicinātu ņemt vērā arī formātus, kādi bērniem ir vissaistošākie. Piemēram, nav noslēpums, ka jaunieši labprātāk skatās video, nevis lasa garus tekstus. Darbā ar jaunākiem bērniem noteikti jāliek lietā arī dažādi zīmējumi un ilustrācijas, kas radītas vai izvēlētas, domājot par atbilstošo vecuma grupu. Ja, apgūstot valodu (vārdus, burtus), maziem bērniem šķiet lietderīgs zīmējums ar ezi, kurš nes ābolus, nevajadzētu satraukties par to, ka dabā patiesībā ezis neēd ābolus. Ja šis zīmējums pievērsīs bērna uzmanību un veicinās izpratni, tas ir jāizmanto. Mums ir jādomā no bērna perspektīvas. 

Jāņem vērā skolēnu digitālās prasmes 

Strādājot ar 7. līdz 12. klašu skolēniem, nereti pārliecinos, ka daudzos jautājumos, īpaši digitālo rīku lietošanā, skolēni ir daudz zinošāki par mani. Arī tas jāņem vērā, lai izvēlētos tādus risinājumus, kas viņus patiešām aizrauj. Pārāk primitīvas un pārāk sarežģītas lietas vai nu kavēs interesi, vai novirzīs no apgūstamā satura. 

Materiāli zināšanu pašpārbaudei

Neatkarīgi no skolēnu vecuma grupas es aicinātu domāt par to, lai visi mācību materiāli ietvertu katram bērnam saprotamus sasniedzamos rezultātus. Arī tam ir būtiska ietekme uz motivāciju mācīties un spēju izvērtēt savu sniegumu. Šajā ziņā daudz vērtīgi piemēri atrodami tieši tālmācībā, jo šis formāts paredz arī dažādus materiālus zināšanu pašpārbaudei. Skolēni var pildīt uzdevumus, mēģināt un uzreiz redzēt savu rezultātu, līdz ar to viņi saprot, kuros tematos nepieciešams vēlreiz izpētīt saturu, bet kuros visu ir izdevies apgūt. 

No vienkāršākā uz sarežģītāko

Protams, salīdzinot tālmācību un klātienes mācības, jāuzsver, ka tālmācības priekšrocība ir iespēja ērti un ātri atjaunot mācību materiālus. Ar grāmatām tas nav tik vienkārši izdarāms, tomēr vienlaikus jāatceras, ka ir pieejamas dažādas platformas, piemēram, uzdevumi.lv, skolo.lv u.c., kas ikdienā var noderēt. Lai gan katrā mācību priekšmetā ir sava pieeja, mācību materiāla apguves kārtība paliek nemainīga arī jaunajā kompetenču saturā – mācīšanās notiek no vienkāršākā uz sarežģītāko. Un skolotājiem ir iespēja izvēlēties labāko no visiem resursiem, lai šo secību nodrošinātu. 

Idejas, ko var aizgūt no tālmācības 

Jāpiebilst, ka tālmācības platformās nereti ir arī vienkāršāk labot tekstus un pārbaudes darbus, jo nereti tiek izmantoti instrumenti, kuri to dara automātiski. Piemēram, plaši izmantotajā moodle platformā var ieprogrammēt kontroldarbus un citus uzdevumus, kas vēlāk būtiski atvieglo darbu labošanu. Protams, lai to izdarītu, ir nepieciešamas vismaz pamata digitālās prasmes un sakumā pārbaudes darbu ieprogrammēšana prasīs kādu laiku, taču, raugoties ilgtermiņā, tas noteikti būs ieguvums. 

Foto: publicitātes