Valsts prezidents: zemessardze ir simbols Latvijas tautas gatavībai aizstāvēt savu zemi

4. februārī Valsts prezidents Egils Levits Nacionālo bruņoto spēku Aviācijas bāzē Lielvārdē piedalījās kārtējā Militārās padomes sēdē.

Pēc sēdes Valsts prezidents sniedza paziņojumu:

“Šodien es Lielvārdē vadīju kārtējo Militārās padomes sēdi, kurā ar Nacionālo bruņoto spēku komandieri, Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku vadību pārrunāju Latvijas drošības un aizsardzības jautājumus.

Pirms nedēļas, 26. janvārī, paziņojumā par Krievijas agresijas draudiem pret Ukrainu un prasībām NATO es formulēju Latvijas valsts pozīciju šajā jautājumā.

Šajā Krievijas izraisītajā krīzē Latvija un visas NATO alianses dalībvalstis atbalsta Ukrainu. Mēs visi esam par brīvu un drošu Eiropu visām Eiropas valstīm. Mēs noraidām jebkādu domu par Eiropas sadalīšanu interešu sfērās.

Iebrukuma gadījumā NATO dalībvalstu atbilde – sankcijas – Krievijai būs ļoti sāpīga. Latvija kā NATO dalībvalsts piedalās šīs atbildes pozīcijas formulēšanā. ASV, Lielbritānija, Polija, Igaunija, Latvija, Lietuva un citas NATO dalībvalstis sniedz un sniegs Ukrainai palīdzību, lai tā varētu aizstāvēties pret agresoru.

Latvija sūtīs uz Ukrainu Stinger pretgaisa aizsardzības raķetes un citu aprīkojumu. Vienlaikus NATO ir gatava stiprināt savu militāro klātbūtni NATO austrumu flangā, tostarp Polijā un Baltijas valstīs.

Paralēli tam NATO kā pasaulē stiprākā militārā alianse uztur dialogu ar Krieviju, lai deeskalētu situāciju.

Šodienas Militārās padomes sēde papildus apstiprināja situācijas novērtējumu, ko biju devis savā 26. janvāra paziņojumā. Tur formulētā Latvijas pozīcija ir stingra, skaidra un pilnībā saskan ar NATO kopējo pozīciju.

Tagad vēlos pievērst īpašu uzmanību diviem jautājumiem – Zemessardzes un iekšlietu struktūru stiprināšanai.

NATO alianses 3. pants nosaka, ka ikviena dalībvalsts uzturēs un attīstīs savas individuālās spējas pretoties bruņotam uzbrukumam. Tādēļ mēs esam attīstījuši savas pašaizsardzības spējas, atvēlot tām budžetā 2,3 % no IKP. Esam stiprinājuši Nacionālos bruņotos spēkus, īpaši Zemessardzi, atbalstījuši Jaunsardzi un jau veidojam Valsts aizsardzības mācību sistēmu skolās.

Ikviens Latvijas pilsonis var dot savu pienesumu valsts aizsardzībā. Īpaši vēlos uzsvērt iespēju stāties Zemessardzē. Neviens nav lieks, neviens nav par vāju, katram cilvēkam ir sava vieta un uzdevums, lai mēs kopā spētu aizstāvēt savu ģimeni, savu tautu un savu valsti.

Jo plašākas būs mūsu rindas Zemessardzē, jo drošāk mēs varēsim justies. Jo gatavāka visa tauta būs sargāt savu brīvību, jo cietāks rieksts tā būs jebkuram pretiniekam.

Šobrīd Latvijas sardzē stāv tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju – gan profesionālie karavīri, gan brīvprātīgie zemessargi. Tomēr Latvijas pilsoņu, kuri ir gatavi aizsargāt savu ģimeni, māju un zemi, ir daudz vairāk. Šis ir īstais laiks katram Latvijas patriotam pajautāt pašam sev, kā tieši es sargāšu savu Latviju, ko man vajadzētu vēl apgūt, lai es varētu to izdarīt.

Zemessardze nav tikai militāra vienība. Tā ir simbols Latvijas tautas gatavībai aizstāvēt savu zemi. Zemessardze ir mūsu daudzpusīgās pilsoniskās sabiedrības spogulis, kur Latvijas brīvības un neatkarības sardzē ir vienoti jānostājas visa politiskā spektra atbalstītājiem neatkarīgi no dažādajiem uzskatiem tāpat, kā to darījām barikāžu laikā.

Jebkurš dienestam derīgs Latvijas patriots ir gaidīts iesaistīties savas valsts aizsardzībā, pievienojoties Zemessardzei savā novadā.

Bet modernie apdraudējumi nav tikai militāri. Ir arī tādi, ko sauc par hibrīdapdraudējumiem. Tie aptver informācijas uzbrukumus (ar maldu ziņām), ekonomiskus spiedienus (piemēram, ar dabasgāzes piegādes ierobežošanu), kiberuzbrukumus kritiskai infrastruktūrai un daudz cita veida uzbrukumus.

Tādēļ noturība pret šādiem uzbrukumiem ir viena no mūsu prioritātēm. Te valsts drošības iestādes un Iekšlietu ministrijas struktūras spēlē izšķirošu lomu. Tās ir efektīvas un sniedz mums nepieciešamo brīdinošo informāciju, tās turpina uzlabot savas spējas.

Kopš pagājušā gada vidus īpašs izaicinājums Robežsardzei, tāpat arī Zemessardzei un Valsts policijai, ir mūsu robežas ar Baltkrieviju nosargāšana. Paldies jums par profesionālo darbu!

Pēdējos gados valdība sākusi piešķirt Iekšlietu ministrijai un valsts drošības iestādēm lielākus līdzekļus nekā līdz šim.

Tomēr uzskatu, ka tas joprojām ir par maz. Bez spēcīgas Valsts policijas, Robežsardzes, ugunsdzēsējiem un glābējiem Latvijas iekšējā drošība nav garantēta. Tādēļ aicinu valdību un Saeimu nākamajā budžetā valsts drošībai, it sevišķi valsts iekšējai drošībai, piešķirt īpašu prioritāti.

Latvija ir NATO dalībvalsts, un to sargā NATO 5. pants, kas nosaka, ka uzbrukums vienai dalībvalstij automātiski nozīmē uzbrukumu visām dalībvalstīm. Pie mums NATO misijā pastāvīgi atrodas 10 NATO dalībvalstu karavīri.

Nacionālie bruņoties spēki ir ļoti labi sagatavoti un ekipēti. Tie perfekti pilda savu uzdevumu Latvijā un piedalās starptautiskās misijās, kur tiek augsti novērtēti.

Mēs esam solidāri un dodam savu daļu NATO kopējai aizsardzībai, un esam pārliecināti par citu NATO dalībvalstu solidaritāti pret mums. Tādēļ Latvijā mēs varam justies droši.

Nobeidzot gribu izteikt savu pateicību visiem tiem, kuri dien Zemessardzē, tiem, kuri atbalsta Zemessardzi, zemessargu tuviniekiem un visiem Latvijas pilsoņiem, kuri domā un gādā par Latvijas valsts aizsardzību un drošību.

Neatkarība – tā nav dāvana. Tā ir jāizcīna un jānosargā. Aicinu visus Latvijas iedzīvotājus papildināt Zemessardzes rindas vai jebkurā citā veidā dot savu pienesumu Latvijas valsts aizsardzībai un drošībai. Paldies jums!”

Audiovizuālais materiāls: publicitātes