Vai elektroauto ir tik videi draudzīgs, cik domājam?

Elektromobiļi, kas kļūst arvien populārāka izvēle tiem Latvijas autovadītājiem, kuri meklē ekonomiskāku un videi draudzīgāku pārvietošanās veidu, ir uzskatāmi par bezemisiju transportlīdzekļu etalonu. Taču joprojām izskan arī pretējs viedoklis, apšaubot elektroauto ražošanas procesa ekoloģiskumu un bateriju utilizācijas sekas. Tāpēc, kaut gan elektroauto pieprasījums strauji aug, skeptiķu viedoklim ir nozīme elektroauto turpmākajā izaugsmē. Vai un kā mēs varam būt pārliecināti, ka elektroauto patiešām ir videi draudzīgi un tādi paliks visu savu dzīves ciklu?

Lai atbildētu uz šo jautājumu, ir svarīgi ņemt vērā vairākus faktorus, piemēram, enerģijas avotu, kas tiek izmantots transportlīdzekļa uzlādei un darbināšanai, bateriju utilizāciju, ražošanas procesu, kā arī lietošanas paradumus. Elektromobiļu “zaļumu” nosaka arī to apkope un veids, kā īpašnieki var saglabāt savu transportlīdzekļu ekoloģiskumu visā to dzīves cikla laikā.

Elektrība – vai tiešām videi draudzīga?

Nenoliedzami, ka tam, ar kādu elektrību elektroauto tiek ikdienā uzlādēts, ir liela nozīme. Mūsdienās elektrību iegūst dažādos veidos, bet videi draudzīgākā skaitās tā elektrība, kas ir iegūta no atjaunojamiem resursiem.

Panākt, ka elektromobilis paliek videi draudzīgs visā tā aprites ciklā, var dažādos veidos, piemēram, uzstādot saules baterijas uz mājas jumta un uzlādēt auto, pieslēdzoties mājas elektrotīklam, vai izmantojot publiskās uzlādes stacijas, kas nodrošina enerģiju ar zaļajiem sertifikātiem. Zaļie sertifikāti ir oficiāli dokumenti, kas apliecina, ka uzlādes stacijās nodrošinātā elektroenerģija ir saražota no atjaunojamiem resursiem jeb ir “zaļa”. Skaidrs, ka tas, vai enerģija, ar kuru tiek darbināts elektromobilis konkrētā teritorijā, ir zaļa, lielā mērā ir atkarīgs no katras valsts energoresursu struktūras, taču uzlādes staciju operatori, piemēram, “Eleport”, nodrošina, lai piedāvātā enerģija būtu iegūta tikai no atjaunojamiem resursiem un apstiprināta ar zaļo sertifikātu.

Izmantojot atjaunojamo enerģiju elektromobiļa darbināšanai, var ievērojami samazināt transportlīdzekļa radītās oglekļa dioksīda emisijas un nodrošināt, ka tas joprojām ir patiesi videi draudzīgs transporta veids. Tas varētu būt īpaši svarīgi uzņēmumiem, kas arvien vairāk apzinās savu kopējo “oglekļa pēdu” un aktīvi meklē veidus, kā nodrošināt videi draudzīgāku piegādes ķēdi, pārejot uz elektrificētu autoparku un meklējot piemērotāko uzlādes risinājumu. Tāpēc, raugoties no uzņēmumu perspektīvas, zaļie sertifikāti var būt svarīga konkurences priekšrocība konkursa procesā, kā arī reāls ieguldījums uzņēmuma ilgtspējas rādītāju uzlabošanā.

Baterijas un to utilizācija

Viens no pretrunīgākajiem jautājumiem, kas saistīts ar elektromobiļu ilgtspēju, ir to bateriju utilizācija. Lai gan elektromobiļu baterijām ir ilgāks kalpošanas laiks nekā tradicionālajiem automobiļu akumulatoriem, tie jebkurā gadījumā kādreiz būs jānomaina.

Elektroauto un bateriju ražotāji meklē veidus, kā pagarināt bateriju kalpošanas laiku. Šobrīd jaunāko elektroauto modeļi nodrošina baterijas garantiju vidēji astoņiem gadiem¹, kas ir ilgāk nekā garantijas laiks vairums jaunajām iekšdedzes dzinēju automašīnām – seši gadi. Taču elektroauto ražotājs “Tesla” jau ir izziņojis, ka nav tālu no baterijas radīšanas ar vairāk nekā pusotra miljona kilometru nobraukumu, kas norāda uz to, ka baterija visticamāk kalpos ilgāk nekā pats auto. Kā arī pēc baterijas garantijas laika beigšanās, daudzi uzņēmumi labprāt iegādājas tās, lai izmantotu saules enerģijas uzglabāšanai un apkalpotu ar no atjaunojamiem resursiem iegūtu elektrību tādus objektus kā, piemēram, sporta stadionus. Tāpēc mūsdienās elektroauto baterijas mūžs nebeidzas pēc garantijas beigām.

Ilgtspējīgs ražošanas process

Vienlaikus ES automobiļu ražotāji ir uzņēmušies nozīmīgas saistības attiecībā uz ilgtspēju un veikuši dažādus citus pasākumus, lai nodrošinātu, ka to ražojumi ir videi nekaitīgi un ilgtspējīgi. Daudzi autoražotāji ir apņēmušies samazināt oglekļa emisijas un ir ieguldījuši līdzekļus savos atjaunojamos enerģijas avotos, uzstādot saules paneļu parkus. Līdz ar atjaunojamās enerģijas plašāku izmantošanu ražošanas procesā uzņēmumi izmanto otrreizēji pārstrādātus metālus un ievieš tehnoloģijas, kas palīdz mazināt CO2 emisiju veidošanos ražošanas procesā.

Braukšanas paradumi

Lietojot jebkura dzinēja veida automobili, ir jāapzinās, ka videi draudzīgākā enerģija ir tā, kas nav izmantota. Tāpēc, lai nodrošinātu tiešām videi draudzīgu transporta nozari, ir jāpārdomā ne tikai tas, ar kāda veida automašīnu ikdienā pārvietojamies, bet arī cik bieži, kādam mērķim un vai ir pieejama videi un veselībai draudzīgāka alternatīva, kā piemēram, iešana ar kājām vai velosipēds.

Ja transportlīdzeklis ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, tad noder apdomāt arī citus lietošanas paradumus, piemēram, aktīvās klimata kontroles izmantošanas nepieciešamība vai automašīnas darbināšana, stāvot uz vietas. Šādi it kā nelieli paradumi var palīdzēt ekonomēt vērtīgos resursus neatkarīgi no tā, ar kādu transportlīdzekli pārvietojamies.

Foto: publicitātes