Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju vismaz pāris reizes mēnesī cieš no spēcīgām galvassāpēm

Pēdējo trīs gadu laikā 36% Latvijas iedzīvotāju vismaz pāris reizes mēnesī ir mocījušies ar spēcīgām galvassāpēm (5% — vairākas reizes nedēļā, 7% — reizi nedēļā, 24% — pāris reizes mēnesī), 34% no spēcīgām galvassāpēm cieš pāris reizes gadā, 17% — retāk, bet 11% pēdējo trīs gadu laikā ar spēcīgām galvassāpēm nav saskārušies, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.

Ar galvassāpēm biežāk mokās sievietes un cilvēki ar zemiem ienākumiem

Pētījumā atklāts, ka ar spēcīgām galvassāpēm biežāk saskaras sievietes un iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem. Vismaz pāris reižu mēnesī ar spēcīgām galvassāpēm mokas 41% sieviešu, kamēr vīriešu vidū šis rādītājs ir 30%. Zemu ienākumu grupā 49% respondentu vismaz pāris reizes mēnesī cieš no spēcīgām galvassāpēm, savukārt vidēju un augstu ienākumu grupās šie rādītāji ir 35% un 26%. Turklāt īpaši satraucoši ir tas, ka iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem 10% no spēcīgām galvassāpēm cieš vairākas reizes nedēļā, kamēr starp iedzīvotājiem ar vidējiem un augstiem rādītājiem šis rezultāts ir 2%.

Galvassāpju tipoloģija

Galvassāpes ir diskomforts un sāpju sajūta galvas un kakla apvidū. Tās pēc būtības iedalās divās grupās – primāras un sekundāras galvassāpes, skaidro ģimenes ārste Zane Zitmane. Pie primārām galvassāpēm pieder sāpes, kurām nav izskaidrojams rašanās cēlonis, kā arī nevar pilnīgi precīzi noteikt ārstēšanu, lai tās novērstu. Pie šī tipa galvassāpēm visbiežāk sastopamas saspringuma galvassāpes (galvenokārt rodas no muskuļu saspringuma sejas, kakla un plecu rajonā) un migrēna (saistīta ar galvas asinsvadu paplašināšanos). Galvenie šo galvassāpju cēloņi ir stress, psihoemocionāli pārdzīvojumi, pārslodze darbā u.c. faktori.

Sekundāru galvassāpju cēloņi ir dažādas slimības, piemēram, vīrusu saslimšanas ar augstu temperatūru, iesnas, paaugstināts asinsspiediens, traumas, organiskas izmaiņas, piemēram, sievietēm bieži tās var būt hormonālas svārstības, vai ķīmisku vielu iedarbības dēļ, piemēram, pēc medikamentu vai alkohola lietošanas.

Migrēna versus cita veida galvassāpes

Migrēna ir viens no galvassāpju veidiem. Klasiski migrēna izpaužas ar stiprām, pulsējošām sāpēm, kas lokalizējas vienā galvas pusē. Bieži šīs sāpes pavada slikta dūša, vemšana, kā arī palielināta jutība pret gaismu un trokšņiem. Nereti cilvēki pirms migrēnas izjūt tā saucamo auru, kas izpaužas ar tādu kā mirgojošu gaismu vai zibšņiem acu priekšā un izkropļotu redzi. Savukārt cita veida galvassāpes vairāk lokalizējas kādā konkrētā galvas rajonā, piemēram, pieres daļā, deniņos un pakausī, taču to intensitāte katram cilvēkam var atšķirties. Parastas galvassāpes lielākoties pāriet pēc pretsāpju medikamenta iedzeršanas, tomēr migrēnai tas ne vienmēr palīdzēs. Tādēļ migrēnai jālieto specifiskie pretmigrēnas preparāti (triptāni). Cilvēki, kuri cieš no migrēnas, parasti tās tuvošanos nojauš, jo kā priekšvēstnešus bieži vien izjūt auru. Diemžēl migrēna nav pilnībā novēršama un izārstējama, skaidro Z. Zitmane.

Kādas ir sekas?

Pārliecinoši lielākajai daļai respondentu (77%) galvassāpju dēļ kavēt darbu nav nācies, 1% respondentu pēdējo trīs gadu laikā šī iemesla dēļ darbu kavējis pāris reizes mēnesī, 2% — pāris reizes gadā, bet 5% — retāk, kamēr vēl 13% atzīmēja, ka viņiem šis jautājums nav aktuāls, jo viņi pagaidām nestrādā. Regulāri spēcīgas galvassāpes samazina labsajūtu un pasliktina dzīves kvalitāti, jo cilvēks sāpju dēļ nespēj pilnvērtīgi domāt un strādāt.

Kā sev palīdzēt?

Pētījums parāda, ka apmēram divas trešdaļas (65%) respondentu spēcīgu galvassāpju gadījumā lieto pretsāpju medikamentus. 37% respondentu dodas gulēt, bet 28% dodas pastaigā svaigā gaisā. Citi atbilžu varianti ir minēti ievērojami retāk. Ārste Z. Zitmane norāda, ka katram cilvēkam sāpju slieksnis ir savādāks, vienam tas ir mēreni izteikts, cits jau pie niecīgām sāpēm izjutīs lielu diskomfortu. Sāpju gadījumā jāseko savai pašsajūtai. Ja sāpes rada lielu diskomfortu, tad var lietot pretsāpju medikamentus. Galvassāpes var remdēt arī miers, atpūta, ūdens padzeršanās, vēsa komprese uz pieres. Ja galvassāpes ir biežas, spēcīgas un pretsāpju medikamenti nepalīdz, tad nevajadzētu lielos daudzumos atkārtoti lietot pretsāpju medikamentus, bet vērsties pie sava ģimenes ārsta, lai noskaidrotu sāpju cēloņus.

Vai iespējams izvairīties?

Lai samazinātu galvassāpju iespējamību, būtiska nozīme ir pareizam diennakts režīmam, jo organismam katru dienu ir nepieciešams pietiekams laiks atpūtai un miegam. Tāpat noteikti jāatceras par pietiekamu šķidruma lietošanu – vismaz 2 litrus dienā. Z. Zitmane atgādina arī par sakārtotu darba režīmu – pie datora vai vienā pozā jāstrādā 45 minūtes, bet pēc tam jāņem 15 minūšu pauze. Ir skaidrs, ka pilnībā izvairīties no psihoemocionāliem pārdzīvojumiem vai stresa nav iespējams, tomēr, ja ir sajūta, ka tas sāk traucēt, ir jāmeklē veidi, kā atpūsties. Ja galvassāpes piemeklē bieži, nevajadzētu aizrauties ar pašārstēšanos, bet apmeklēt savu ģimenes ārstu, lai noskaidrotu galvassāpju cēloni un iespēju robežās piemeklētu ārstēšanu.

BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2020. gada jūnijā, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. 

Foto: publicitātes