Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju pārmaksātā nodokļa atmaksu prognozē 50 līdz 300 eiro apmērā

Saskaņā ar Swedbank Finanšu institūta veikto iedzīvotāju aptauju[1] pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas trešdaļa Latvijas iedzīvotāju šogad paredzējusi saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu no 50 līdz 100 eiro apmērā. Domājot par atgūto līdzekļu izlietojumu, dominē plāni tos novirzīt ikdienas tēriņiem vai uzkrāt. Vienlaikus 6% aptaujāto prognozē, ka viņiem drīzāk varētu būt izveidojusies nodokļa piemaksa jeb parāds.

Iedzīvotāju skaits, kas iesniedz gada ienākumu deklarāciju, aizvien pieaug. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem par 2018. gada attaisnotajiem izdevumiem iesniegts teju 620 tūkstoši deklarāciju, un iedzīvotājiem atgriezti 130,7 miljoni eiro kā pārmaksātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis. No šiem skaitļiem secināms, ka vidējā atmaksātā summa ir vērā ņemama – 211 eiro. Vērtējot kaimiņvalstu iedzīvotāju aktivitāti pārmaksātā nodokļa atgūšanā, novērojams, ka visaktīvāk deklarācijas par 2018. gada tēriņiem iesnieguši Igaunijā – 77% no nodarbinātajiem, bet viskūtrāk Lietuvā, kur to paveikuši 54% nodarbināto. Arī vidējā atmaksātā summa Igaunijā ir visaugstākā, sasniedzot 272 eiro, kamēr Lietuvā viszemākā – 166 eiro.

“Ir skaidrs, ka Latvijas iedzīvotāji deklarē dažāda veida attaisnotos izdevumus, apgūstot vairākas piedāvātās atmaksas iespējas. Likumsakarīgi, ka visbiežāk tiek deklarēti tēriņi par ārstniecību, izglītību un ziedojumiem. Mācību un ārstniecības izdevumu nodokļa atmaksas iespēja ir jau iesakņojusies iedzīvotāju apziņā, līdz ar to čeku krāšana un to reģistrēšana kļuvusi teju vai pašsaprotama. Priecē fakts, ka 27% deklarāciju iekļauti arī privāto pensiju uzkrājumi un/vai dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) maksājumi. Tas norāda uz aizvien lielāku izpratni par šādu uzkrājumu veidošanas nepieciešamību un priekšrocībām. Nedrīkst aizmirst arī par iespēju atgūt nodokļa daļu par bērnu attaisnotajiem izdevumiem. Tie iekļauti gandrīz katrā piektajā deklarācijā un, protams, palielina atmaksātās summas apmēru,” uzsver Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Līdz ar izmaiņām nodokļu sistēmā, kad tika ieviests diferencēts neapliekamais minimums un mainīga iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme atkarībā no kopējiem gada ienākumiem, daļa iedzīvotāju deklarācijas iesniegšanas laikā saskārusies ar situāciju, ka izveidojusies nevis nodokļa pārmaksa, bet gan piemaksa jeb parāds. Saskaņā ar VID datiem par 2018. taksācijas gadu tādas bijušas teju 153 tūkstoši deklarācijas ar kopējo parāda summu 42,7 miljoni eiro. Nepilni 24 tūkstoši iedzīvotāju šo deklarāciju joprojām nav iesnieguši, tādējādi aktuālais parāds mērojams 1.4 miljonu apmērā. Vidējā parāda summa gan nav liela – ap 60 eiro, kas liek domāt, ka vairums parādnieku ir tādi, kas par tā esamību bez VID atgādinājuma īsti pat nenojauš.

Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja atklāj: arī šogad 6% iedzīvotāju bažījas, ka viņiem drīzāk būs izveidojusies piemaksa un pozitīvs efekts maciņā nav sagaidāms. Taču svarīgi ņemt vērā, ka no šī scenārija iespējams izvairīties. Piemēram, strādājot vairākās darba vietās, iespējams jau laikus paziņojot par nepieciešamību ienākumu gūšanas vietā piemērot 23% IIN likmi. Ja gada laikā alga palielinājusies, var lūgt nepiemērot VID prognozēto neapliekamo minimumu. Šīs izvēles iespējams fiksēt elektroniskajā algas nodokļu grāmatiņā vai ar atsevišķu iesniegumu pie ienākumu izmaksātāja.

Iedzīvotāju aptaujas rezultāti liecina, ka prognozes par šogad atgūtā pārmaksātā nodokļa apmēru Latvijā ir visai pozitīvas. Visbiežāk (17%) izteikts uzskats, ka tā būs no 100 līdz 300 eiro apmērā, kam seko 14% ar summu no 50 līdz 100 eiro. Ja salīdzinām ar noskaņojumu kaimiņvalstīs, tad redzam, ka Lietuvā rēķinās ar zemāku pārmaksātā nodokļa atgūšanu: populārākā atbilde, ko min 13% respondentu, ir līdz 50 eiro. Savukārt Igaunijā gaidas ir augstākas, jo visbiežāk (13%) prognozē atmaksu no 100 līdz 300 eiro apmērā, kam seko 10% ar summu no 300 līdz 500 eiro. Domājot par atgūto līdzekļu izlietojumu, Latvijā dominē plāni tos novirzīt ikdienas tēriņiem (atzīst 47% respondentu) vai uzkrāt (17%). Līdzīga nostāja ir arī Lietuvā un Igaunijā, taču jāatzīst, ka kaimiņvalstīs vērojams lielāks fokuss uz uzkrājumiem. Pārmaksātā nodokļa ieskaitījums kontā nereti kalpo kā viena no uzkrājumu veidošanas priekšrocībām, kas būtībā ir pateicīgs veids gan krāšanas uzsākšanai, gan esošo uzkrājumu papildināšanai.

Deklarējamo izdevumu salīdzinājums Baltijas valstīs

Latvijā pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli var atgūt par ārstniecības izdevumiem,  ziedojumiem un izglītību, par noteiktiem uzkrājumiem, kā arī par bērnu un tuvāko radinieku izglītības un ārstniecības izdevumiem. Ja gada laikā viss neapliekamais minimums un/vai atvieglojums par apgādājamo pilnībā nav izmantots, arī tos var iekļaut deklarācijā un atgūt pārmaksāto nodokli. Protams, šiem izdevumiem ir noteikti limiti: izglītībai, ārstniecībai un ziedojumiem 600 eiro gadā par vienu personu, savukārt uzkrājumiem tie ir maksimāli 10% no gada bruto ienākumiem, kas vienlaikus nepārsniedz 4000 eiro.

Līdzīgi ierobežojumi pastāv arī kaimiņvalstīs. Igaunijā noteiktie limiti ir visaugstākie, proti, izglītībai un ziedojumiem tie ir 1200 eiro gadā, uzkrājumiem – maksimāli 15% no gada bruto ienākumiem, kas nepārsniedz 6000 eiro. Lietuvā visiem deklarējamiem izdevumiem noteikts kopējs ierobežojums – maksimāli 25% no gada bruto ienākumiem, papildus nosakot summas ierobežojumu uzkrājumiem (maksimāli 1500 eiro gadā). Nedz Igaunijā, nedz Lietuvā nav iespēja deklarēt ārstniecības izdevumus. Lietuvā arīdzan nav iespējams deklarēt ziedotās summas, kā arī izdevumus par bērnu izglītību. Toties abās kaimiņvalstīs var atgūt nodokļa daļu par mājokļa kredīta samaksātajiem procentu maksājumiem. Lietuvā ieviests arī jauninājums, ka nodokļa pārmaksu iespējams atgūt par izdevumiem mājokļa, auto remontam un bērnu aprūpes pakalpojumiem.

“Salīdzinot deklarējamo izdevumu veidus visās Baltijas valstīs, redzam, ka kopumā strādājošajiem tiek piedāvātas vispusīgas iespējas. Igaunijā noteiktie limiti, jo īpaši uzkrājumu jomā, ir visdāsnākie. Atšķirībā no Latvijas, Igaunijā nav izdalīts atsevišķs limits par noteiktiem bērnu izdevumiem, un tie tiek ieskaitīti deklarācijas iesniedzēja limitā. Situācijā, kad deklarācija tiek iesniegta par nodokļu maksātāju un vēl arī par bērniem vai radiniekiem, Latvijas atmaksas iespējas kļūst līdzvērtīgākas,” secina E.Kropa.

[1]Aptauju par iedzīvotāju plāniem saistībā ar gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu šī gada februārī veica pētījumu centrs Norstat, aptaujājot 1001 Latvijas, 1004 Lietuvas un 1000 Igaunijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Foto: ilustratīvs