Teiču dabas rezervātā uzsākta plaša latvāņu apkarošana

Lai būtiski mazinātu invazīvās sugas Sosnovska latvānis izplatību Teiču dabas rezervātā, Dabas aizsardzības pārvalde 9 ha platībā Islienes upes krastos, Pulceņu pļavās un Ozolsalā ir uzsākusi to ierobežošanu ar herbicīdu maisījumu.

Latvāņu apkarošanai izmantots SIA “Integrētā audzēšanas skola” izstrādātais slektīvo herbicīdu maisījums, kas sastāv no Accurate 200 WG un Nuance 75 WG, un virsmas aktīvās vielas Kontakts 100ml/ha. Praksē ir pierādīts, ka šī latvāņu iznīcināšanas metode uz latvāņiem iedarbojas ļoti veiksmīgi, turklāt neietekmē pārējo veģetāciju un neapdraud bioloģisko daudzveidību apstrādātajā teritorijā. Pēc selektīvā herbicīda izmantošanas latvāņi kļuva dzelteni, ziedkopas un sēklas neizveidojās. Tiem latvāņiem, kurus neskāra selektīvais herbicīdu maisījums, ir veikta ziedu čemuru nociršana.

Lai latvāņu ierobežošana būtu maksimāli iedarbīga un nākošajā veģetācijas sezonā būtiski samazinātu latvāņu skaitu, jau septembra sākumā plānots vēlreiz veikt latvāņu apstrādi šajā pašā 9 ha lielajā platībā, izmantojot iepriekš pieminēto selektīvo herbicīdu maisījumu.

Latvijā Sosnovska latvāni kā lopbarības augu ieveda no Kaukāza republikām  1948. gadā. Tas sāka ieviesties arī savvaļā, un tagad tā ir bīstamākā no Latvijas sastopamajām invazīvajām sugām. Tas izplatās nekoptās lauku zemēs, kurās agrāk tika veikta lauksaimnieciskā darbība, vietām pāriet mežos, upju ielejās, krūmājos. Auglīgā augsnē tas var sasniegt līdz 4 m lielu augstumu. Latvānim ir ļoti attīstīta sakņu sistēma. Uz viena auga var attīstīties 3-15 tūkstoši sēklu. Teiču dabas rezervātā latvāņu izplatība skārusi plašas teritorijas, jo to apkarošanā der tikai tādas metodes, kas negatīvi neietekmē apkārtējo bioloģisko daudzveidību.

Latvāņu apkarošana īstenota projektā “Integrētā pārvaldība un pasākumu kopums, lai mazinātu invazīvo svešzemju sugu negatīvo ietekmi aizsargājamās teritorijās pārrobežu reģionā”. Projekta īstenošanā iesaistījušies septiņi partneri: Vadošais projekta partneris – Baltkrievijas Nacionālās zinātņu akadēmijas zinātniskais un praktiskais centrs par bioloģiskajiem resursiem (BY), Daugavpils Universitāte (LV), vides pārvaldītāji no Nacionālā parka “Braslavskije ozjora” (BY), Dabas aizsardzības pārvalde (LV), Aukštaitijas Nacionālais parks un Labanoras reģionālais parks (LT), Dabas koncertzāle, kas ir unikālu sabiedrības pasākumu organizētājs (LV), un Valsts augu aizsardzības dienests (LV).

Kopējās projekta izmaksas ir 560 390,94 eiro, no kuriem 90 % jeb 504 351,84 eiro veido Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta finansējums, 10% projekta partneru līdzfinansējums.

Dabas aizsardzības pārvaldes plānotais finansējums projekta aktivitāšu īstenošanai ir 78 343,11 eiro, t.sk. 70 508,79 eiro veido Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta finansējums un 7 834,31 eiro Latvijas valsts finansējums.

Foto: canva.com un publicitātes