Studenti arvien biežāk izvēlās studēt Nīderlandē

-Uz kādām valstīm visbiežāk jaunieši no Latvijas izvēlas doties studēt?

-Līdz šim tā lielākoties ir bijusi Lielbritānija, bet beidzamajos gados arī Nīderlande kļūst arvien populārāka.

-Kā jums liekas, kādēļ jaunieši izvēlas par savu galamērķi visbiežāk tieši šīs valstis?

-Es domāju, ka tas ir saistīts ar kvalitāti, tādēļ ka mūsu studenti, ja viņi grib braukt uz ārzemēm studēt, tad viņi cenšas izvēlēties mācību iestādi, kurā iegūtā izglītība viņiem iedotu vairāk, nekā tas, ko viņi šeit varētu iegūt. Tās parasti ir tās programmas, kuras nav pie mums apgūstamas, kur ir vairāk specializācijas. Viennozīmīgi vislabāk ir mācīties tajā valstī, kurā tā ir valsts valoda, tādēļ arī došanās studēt uz Lielbritāniju ir likumsakarīga. Otrs moments, par kvalitāti runājot, ir tas, ka britu universitātēm ir izstrādāta ļoti strikta sistēma, kā viņas tiek vērtētas. Ir gan oficiālie valsts vērtējumi, kas tiek publicēti reizi četros gados, un lielie mediji izstrādā savējos pētījumus – tā saucamās rangu tabulas, kas ir Times Good University Guide, Guardian Guide. Gan vienā, gan otrā tiek publicēta informācija, katru gadu tā arī tiek atjaunota, līdz ar to cilvēki var noorientēties, kuru priekšmetu, kur vislabāk studēt. Tas varētu būt viens no tiem iemsliem, kāpēc Lielbritānija ir viens no jauniešu galamērķiem. Ja juniešiem ir pietiekami daudz ambīciju un vēlme kaut ko sasniegt, tad, es uzskatu, starptautiskā pieredze, mācoties ārzemēs, ir neatsverama. Ja mēs runājam par Nīderlandi, tad sāksim ar to, ka Nīderlandē ārpus Lielbritānijas pirmajā sāka piedāvāt programmas angļu valodā. Līdz ar to tur tās programmas jau ir noslīpētas un kļuvušas gana kvalitatīvas, tāpēc, es pieļauju, ka Nīderlande ir viens no galamērķiem. Otrs moments, kas ir Nīderlandei raksurīgs, ir tās saucamās tīri akadēmiskās jeb „research universities” un ir pielietojamo zinātņu jeb „applied sciences universities”. Un šīs pielietojamo zinātņu universitātes piedāvā balansu starp teoriju un praksi. Respektīvi tad, kad cilvēks beidz mācības, viņs jau ir gatavs sākt strādāt, jo viņam ir bijis pietiekami daudz prakses, viņš ir gatavs strādāt. Tas arī ļoti daudzus piesaista. Arī britiem patiesībā ir tā, ka ir liela daļa univesritāšu, kas ir spēcīgās akadēmiskās universitātes, un ir otras tā saucamās jaunās universitātes, kurām ir vairāk profesionālā pieeja. Piemēram, šajā izstādē ieradusies Oxford Brookes universitāte, kas pirmā ieviesa moduļu sistēmu, kuru šobrīd realizē arī Latvijā, piemēram, RSU. Tā kā arī mana meita tur mācās, es varu teikt, ka šāda prgramma ir ļoti laba ar to, ka nav tāda stresa, kā, piemēram, bija agrākos laikos, kad vienai sesijai visi eksāmeni jāsagatavo.

-Kuras ir tās programmas, kuras jaunieši no Latvijas visbiežāk izvēlas studēt ārzemēs?

-Mēdz būt ļoti dažādi. Katru gadu ir kāds pārsteigums, kas pēkšņi izvirzās priekšgalā. Ir gadi, kad tā ir arhitektūra, ir gadi, kad tās ir finanses. Teiksim, šoruden ļoti daudzi studenti, kas ar mūsu palīdzību stājās universitātēs, izvēlējās tieši finanču jomu. Tur bija finanšu matemātika, finanšu menedžments, finanses un bankas, finanses un apdrošināšana. Ja mēs runājam par Lielbritāniju, tur ir tā iespēja apvienot dažādas studijas vienā programmā, ko pie mums varbūt nevar izdarīt.

-Kādas ir aptuvenās izmaksas par studijām ārzemēs, salīdzinot ar to, kādas tās ir Latvijā?

-Teiksim tā, Lielbritānijā mācību maksas ir diezgan augstas, jo tur no 2012. gada ir uzlikti mācību maksas griesti, kas ir 9000 mārciņu gadā. Bet tajā pašā laikā students var saņemt kredītu no Student Finance Service. Uzsākot mācības, viņam faktiski nav jāmaksā nekas, to kredītu viņš sāk atdot ar to brīdi, kad viņš ir sācis pelnīt un kad ienākumi ir sasnieguši noteiktu summu. Teiksim, ja viņš strādā Lielbritānijā, ir jāsāk no 21 000 mārciņu gada ienākumiem. Ja viņš dzīvo jebkurā citā pasaules valstī, tur katrai valstij ir norādīts cipars, no kura ir jāsāk atdot tas kredīts. Piemēram, Baltijas valstīt, man šķiet, bija 16 līdz 18 tūkstošu mārciņu ekvivalents. Savukārt Nīderlandē mācību maksas pašlaik ir 1835 eiro gadā. Tur gan pirmajā gadā nekādu kredītu paņemt nevar, bet pēc tam, kad cilvēks ir piereģistrējies kā Nīderlandes iedzīvotājs, tad var arī Niderlandē kredītam pieteikties. Tur gan tie nosacījumi atdošanai nav tik skaidri.

-Kādēļ, jūsuprāt, studentiem no Latvijas ir vērtīgi izglītoties ārzemēs?

-Es domāju, ka tas vienmēr ir labi – iemācīties kaut ko tādu, kas ir atšķirīgs no ierastā. Es nedomāju, ka mūsu izglītība kā tāda ir sliktāka par ārzemju izglītību. Es domāju, ka students vairāk iegūst no tā, ka viņš iemācās savas zināšanas pielietot. Mūsu augstskolās tās lielākoties ir teorētiskas mācības. Tās zināšanas ir, taču ko ar viņām iesākt, students īsti nezina. Turpretī, ārzemēs studējot, vairāk uzmanības tiek pievērsts tieši tam, lai iemācītu studentam, kā izmantot iegūtās zināšanas. Tās zināšanas varbūt netiek iedotas tik lielā apjomā, bet cilvēks zina, ko viņam tālāk jādara, lai vajadzības gadījumā noskaidrotu nepieciešamo. Viena lieta ir tas, ka iemācīties būt patstāvīgiem, nepaļauties uz kādu citu un iemācīties darboties bez nospraustiem rāmjiem, pie kā mūsu skolēns jau skolā ir pieradis, un ārpus tā rāmja viņš nejūtas droši, otrs moments ir tas, ka, protams, dzīvojot starptautiskā vidē, neapšaubāmi redzesloks paplašinās, jo kaut kādā mirklī, kad mēs esam tajā ierobežotajā vidē, mēs esam pieraduši uz lietām skatīties vienādi, mēs neredzam to, ko kāds cits no malas ierauga pavisam citādi. Es domāju, ka, izglītojoties ārzemēs, pēc tam atgriežoties, skatījums uz lietām arī šeit būs citādāks. Es pieļauju, ka stipri vairāk varēs paveikt, nekā tad, ja visu laiku vārās šajā pašā „katliņā”. Manuprāt, tā ir vienreizēja iespēja. Šajā gadījumā nav svarīgi, vai pilnīgi visa programma ir apgūta ārzemēs, vai tā ir apmaiņas programma, vai tie ir valodu kursi, tā ir iespēja paskatīties uz visu no malas, kā viss notiek citur, paņemt to labāko un atvest atpakaļ.

Anna Ūdre