Speciālistu padomi muguras sāpju profilaksei

Kamēr mugura nesāp un jūtas labi, mēdzam pat piemirst, cik svarīga ir tās veselība. Muguras veselība un laba stāja ir ļoti būtiska ne vien kopējai pašsajūtai, bet arī tam, kā jūtas mūsu iekšējie orgāni un viss organisms. Par to, kā rūpēties par muguras veselību un mazināt muguras sāpju risku, stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste, algoloģe, akupunktūras ārste un fizioterapeite Ingrīda Tambora un BENU Aptiekas farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.

Biežākie muguras sāpju iemesli

Muguras sāpes rodas, kad ir pārāk liela slodze uz mugurkaula kakla un jostas daļu, kas izraisa muskuļu un saišu saspringumu. Smagākā gadījumā var tikt traumēts starpskriemeļu disks, stāsta fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste I. Tambora. Diska nobīde vai plīsums (trūce) nospiež nerva saknīti un izraisa neciešamas sāpes vai notirpumu jostas daļā ar izstarojumu uz roku vai kāju.

Muguras sāpju iemeslu uzskaitījums ir ļoti plašs: mehāniskie faktori, dzelzs trūkums un osteoporoze, slikti sēdēšanas ieradumi, mazkustīgs dzīvesveids, hroniskas slimības (artrīts, vēža metastāzes), emocionāls stress, smēķēšana un aptaukošanās. Taču visbiežākais iemesls ir neierastas aktivitātes, piemēram, smagu priekšmetu pacelšana, mēbeļu pārvietošana, darbs dārzā vai smagu slimnieku aprūpēšana. Riska grupā ir cilvēki gados, ar vāju fizisko sagatavotību, kā arī tie, kuri strādā tādās profesijās, kurās tiek veikts darbs ar rokām, un ofisa darbinieki.

Atcerieties – ja rodas ilgstošas vai smagas muguras sāpes, svarīgi ir konsultēties ar ārstu, lai noteiktu precīzu diagnozi un izvēlētos atbilstošu ārstēšanu.

Paradumi, kas kaitē mugurai

Vairāki izplatīti ikdienas paradumi, darbības un dzīvesveida faktori var kaitēt muguras veselībai, skaidro ārste. Visbiežāk tie ir:

• Nepareiza ķermeņa poza sēžot vai stāvot. Tā var ietekmēt mugurkaula izliekumus un veicināt stājas traucējumus, kas savukārt rada muskulatūras un saišu saspringumu, izraisot sāpes.

• Nepareiza smagu priekšmetu celšana (ar apaļu muguru) var izraisīt muguras traumas.

• Pārāk mīksti vai pārāk cieti matrači. Nepiemērots matrača cietības līmenis var nelabvēlīgi ietekmēt muguras stāvokli un veicināt muguras sāpes.

• Nepiemērota ergonomiska vide mājās vai darbā, piemēram, nepareizi novietots dators un neērts krēsls var palielināt slodzi mugurai un izraisīt sāpes.

• Ilgstoša stāvēšana bez atbilstošas atpūtas var izraisīt muskuļu nogurumu un sāpes.

• Fizisko aktivitāšu trūkums. Tas izraisa muskuļu spēka un izturības samazināšanos.

• Smēķēšana. Tā var ietekmēt asinsriti – asinsvadu sašaurināšanos, kā rezultātā samazinās mugurkaula un muskuļu apgāde ar skābekli un barības vielām, tādējādi rodas sāpes.

• Liekais svars. Tas palielina slodzi uz mugurkaulu un locītavām, kas var izraisīt sāpes un citus veselības traucējumus.

Ikdienas paradumu un dzīvesveida maiņa, piemēram, pareiza ķermeņa poza, fiziskās aktivitātes, un svara kontrole var palīdzēt novērst muguras sāpes un uzlabot muguras veselību, uzsver speciāliste.Top of Form

Ieteikumi muguras sāpju profilaksei

Ir vairāki faktori, kas var palīdzēt uzturēt un stiprināt muguras veselību, tai skaitā atbilstošas fiziskās aktivitātes un rūpes par pareizu ķermeņa pozīciju dažādās ikdienas situācijās. Lai pēc iespējas mazinātu muguras sāpju risku, I. Tambora iesaka:

• Veiciet regulāras fiziskās aktivitātes aerobajā slodzē. Tās var būt pastaigas, skriešana, peldēšana, nūjošana un citas. Tās nostiprina muskulatūru, uzlabo asinsriti un vispārējo veselību. Ieteicamās fiziskās aktivitātes vajadzētu veikt vismaz 150 minūtes nedēļā ar vidēju intensitāti (t. i., kad ķermenis viegli iesvīst).

• Veiciet vingrojumus mugurai. Tie uzlabo rumpja muskuļu un saišu spēku un lokanību. Vingrot vajadzētu vismaz 2–3 reizes nedēļā.

• Kontrolējiet stāju sēžot un stāvot. Sēžot iesēdieties dziļi krēslā, atbalstot muguru pret atzveltni, bet stāviet ar taisnu muguru.

• Iegādājieties piemērotu matraci, kas nodrošina muguras atbalstu un veicina labu atpūtu.

• Atcerieties par regulārām atpūtas pauzēm ikdienas darbā. Tajās iekļaujiet arī muskuļu stiepšanu un izkustēšanos.

• Rūpējieties par ergonomisku darba vidi darbā vai mājās. Pievērsiet uzmanību pareizam datora, apgaismojuma, krēsla novietojumam un galda augstumam.

• Apgūstiet relaksācijas jeb atslābināšanās tehniku. Tā var būt, piemēram, dziļa elpošana ar meditāciju. Plecu muskuļu atslābināšana mazina muskuļu spriedzi un saspringuma galvassāpes.

• Rūpējieties par veselīgu ķermeņa svaru. Veselīga uztura pamatprincipu ievērošana aizkavē svara pieaugumu un pārslodzi mugurkaulam.

• Konsultējieties ar speciālistu muguras sāpju gadījumā, lai izstrādātu individuālu ārstēšanas plānu.

Vingrošanas nozīme

Vingrošana gan mājas apstākļos, gan sporta klubā var būt ļoti efektīva muguras sāpju profilaksei, ja to veic pareizi un droši, uzsver fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste I. Tambora. Vingrinājumi, kas stiprina muguras muskuļus, uzlabo elastību un ķermeņa stāju, turklāt tie var palīdzēt novērst un mazināt muguras sāpes.

Mājas apstākļos var izmantot dažādus vienkāršus un efektīvus vingrinājumus, kas stiprina muguras muskuļus un uzlabo to elastību. Tomēr ir svarīgi izpildīt vingrinājumus pareizi un droši, lai novērstu jebkādu traumu risku. Nepareizi veikti vingrinājumi vai pārmērīga slodze var nodarīt mugurai pāri un pat pastiprināt esošās sāpes. Tāpēc ir svarīgi:

• Izprast pareizu tehniku: pirms uzsākat vingrot, konsultējieties ar fizioterapeitu vai profesionālu treneri.

• Slodzes palielināt pakāpeniski: sāciet ar nelielas intensitātes slodzi un mazāku atkārtojumu skaitu, lai organisms varētu adaptēties fiziskajai slodzei.

• Ievērot pareizu vingrinājumu secību: jebkurai nodarbībai ir ievada daļa, galvenā daļa un nobeiguma daļa, tādēļ ieteicams vingrinājumu secību noskaidrot pie fizioterapeita vai profesionāla trenera.

• Uzmanīgi attiekties pret savu ķermeni: ieklausieties savā ķermenī un nenodariet sev pāri. Ja rodas sāpes vai diskomforts, pārtrauciet vingrinājumu un konsultējieties ar ārstu vai treneri.

• Veikt dažādus vingrinājumus: iekļaujiet dažādus vingrinājumus, kas attīsta gan muguras muskuļus, gan visu ķermeni kopumā.Top of Form

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas farmaceits K. Čerjomuhins stāsta, ka visbiežāk ar muguras sāpju jautājumiem aptiekā vēršas sportisti, ofisu darbinieki, arī vecāka gadagājuma cilvēki, kā arī akūtu sasitumu gadījumos, piemēram, pēc pakrišanas un sasišanās.

Aptiekas sortimentā ir vairāku veidu ziedes muguras sāpēm, piemēram, ir tādas, kas mazina sāpes un iekaisumu, bet ir pieejamas ziedes arī ar atslābinošu efektu, kas noder pret muskuļu sāpēm pēc fiziskās slodzes. To sastāvā bieži vien ir magnijs. Tāpat ir pieejamas gan sildošas, gan atvēsinošas ziedes. Taču, izvēloties ziedi, ir jāpatur prātā, ka ne katra ārstnieciskā ziede ir piemērota muguru sāpju ārstēšanai, tādēļ par piemērotāko izvēli ir jākonsultējas ar speciālistu – ārstu vai farmaceitu. Tāpat jāņem vērā, ka, ja sāpes nepāriet 2–3 dienu laikā, ir jādodas pie speciālista, kurš pēc apskates piemeklēs jums piemērotāko ārstēšanas metodi.

Ja simptoms parādās pirmo reizi, tam parasti netiek piešķirta nozīme. Bieži vien vienreizējas sāpes, visticamāk, nenorāda uz kaut ko, kas nopietni apdraud mūsu veselību, tās var izzust un neatgriezties. Tomēr diemžēl daudz biežāki ir tie gadījumi, kad muguras sāpes atgriežas, un tad ir noteikti jākonsultējas ar ārstu.

Ja bieži jūtat muguras sāpes slodzes vai vingrošanas laikā, ja muguras sāpes rodas epizodiski, laiku pa laikam, ja sāpju sajūta neizzūd 3–4 dienu laikā, ir jādodas uz konsultāciju pie speciālista. Muguras sāpes var liecināt arī par progresējošiem patoloģiskiem procesiem un bīstamām slimībām, tādēļ nedrīkstam tās uztvert vieglprātīgi.

Foto: publicitātes