Slīteres Nacionālajā parkā atklāta jauna sēņu suga

Slīteres Nacionālajā parkā starp Košragu un Pitragu ir atklāta jauna sēņu suga Latvijā – Irpicodon pendulus. Iedzeltenās krāsas sēni, kas atgādina filigrānu žabo ar zobiņiem, pamanīja un noteica Dabas aizsardzības pārvaldes speciālists Ritvars Rekmanis un vietējais iedzīvotājs Pēteris Dambergs, sēnes sugu apstiprināja mikologi – Ivars Leimanis un Diāna Meiere. Lai suga tiktu iekļauta Latvijas sēņu sarakstā, jāievāc sēnes paraugs un jānogādā Latvijas Nacionālajā dabas muzejā.

“Jauno sēņu sugu atklāju nejauši, ejot pārgājienā pa zvēru taku. Kopā ar citiem pārgājiena dalībniekiem pamanījām neparastu piepi uz priedes stumbra teju divu metru augstumā. Šādu sēni agrāk nebiju redzējis, tādēļ vairākkārt to nofotografēju. Kopā ar Pēteri Dambergu meklējām līdzīgus sēņu attēlus internetā, kas palīdzētu identificēt sugu. Sugai neatradu latvisko nosaukumu, tāpēc radās aizdomas, ka tā varētu būt līdz šim neatklāta suga Latvijā. Aizsūtīju fotogrāfijas diviem mikoloģijas ekspertiem, kas apstiprināja pareizi noteikto sugu,” teic Dabas aizsardzības pārvaldes Slīteres Nacionālā parka dabas izglītības speciālists Ritvars Rekmanis.

Sugu pirmo reizi raktos minējis čehu mikologs Ždeneks Pozars (Zdeněk Pouzar) 1966. gadā. Sēne visbiežāk konstatēta Skandināvijas valstīs – Zviedrijā un Norvēģijā. Ir zināmas arī atradnes Kanādā, Skotijā, ASV, Krievijā, Somijā, Vācijā, Čehijā, Francijā, Dānijā, Šveicē un Polijā. Šajās valstīs ziņojumu skaits ir neliels, jo sēnes augļķermenis veidojas augstu kokā uz stumbra vai zariem. Sēne pārsvarā aug uz mirušas parastās priedes koksnes, bet sastopama arī uz dzīviem kokiem. Augšanas augstums var būt no diviem līdz 14 metriem. Internetā norādīts, ka Igaunijā  suga konstatēta trīs reizes, par Lietuvu informācijas nav.  

Lai arī laika gaitā mainījusies aizsargājamās teritorijas platība un nosaukums, Slīteres Nacionālais parks šogad svin simts gadus kopš tā pirmsākuma – Šlīteres dabas pieminekļa – izveides. Šis parks ir viena no senākajām īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām Latvijā. Nacionālais parks lepojas ar izcilu ainavu dažādību, mazskartiem mežiem, bagātu augu un dzīvnieku valsti. Te aug tādi dabas retumi kā parastā īve un Baltijas efeja, dzīvo vilki, lūši, aļņi, kā arī daudzi reti bezmugurkaulnieki. 

Foto: Ritvars Rekmanis, Dabas aizsardzības pārvalde