Skolotājs Mārtiņš Mārcis Pavļukovskis: Ķīmiju var mācīties gan ķīselī, gan dārza dobē

“Ķīmija nav tikai formulas, vienādojumi un ķīmisko elementu tabula, tā ir aizraujoša pasaule, kas mūsu dzīvē ir ik uz soļa – katrā ķīselī vai zupas šķīvī, dārza dobē un kosmētikas maciņā,” saka ķīmijas skolotājs un Olainfarm stipendiāts Mārtiņš Mārcis Pavļukovskis*. Viņš ir pārliecināts, ka zināšanas šajā mācību priekšmetā var būt par pamatu daudzām labi apmaksātām profesijām un hobijiem, taču mācīšanos nedrīkst iekavēt.

Eksperimenti pirmsskolēniem

“Pirms vispār sākt apgūt skolas programmu, manuprāt, svarīgi saprast, ka visa mūsu dzīve, arī mēs paši, ir nebeidzams ķīmisks process. Piemēram, ēdiena gatavošana – dažādas vielas tiek karsētas, sajauktas, mainītas to proporcijas un agregātstāvokļi, lai beigās iegūtu gardu maltīti,” saka skolotājs un atklāj, ka pats, sākot skolēniem stāstīt jebkuru jaunu mācību vielu, cenšas to sasaistīt ar reālo dzīvi. Piemēram, mācot par skābēm, ir vērts pieminēt, ka sālsskābe katram no mums ir arī kuņģī, tāpat skābes un bāzes ikviens skolēns var fiksēt, izlasot sadzīves ķīmijas līdzekļu sastāvu. Interesi par ķīmiju vairo arī dažādi eksperimenti un paraugdemonstrējumi.

“Nesen pie mums skolā viesojās bērnudārznieki, kas nākamgad sāks skolas gaitas. Ilgi domāju, kā viņiem pastāstīt par ķīmiju, ko parādīt, kā ieinteresēt. Nolēmu nodemonstrēt plašāk eksperimentu ar neņūtona šķidrumu. Tā ir viela, kas vienlaikus var uzvesties gan kā šķidrums, gan kā cieta viela atkarībā no ārējo faktoru iedarbības. Lai ieinteresētu bērnus par ķīmiju, šādu eksperimentu var veikt arī mājās. Tas notiek šādi: samaisām ūdeni ar kartupeļu cieti, līdz izveidojas vienmērīga masa. Tā ir plūstoša, bet, ja šajā šķidrumā strauji ievieto pirkstu, vai strauji to cenšas izraut, šķidrums acumirklī sacietē un pirkstu ir grūti pakustināt. Šis vienkāršais eksperiments radīja gan bērnu, gan klātesošo pieaugušo sajūsmu, un es ne mirkli nešaubos, ka vismaz daļa no viņiem padomāja – o, tā ķīmija nemaz nav garlaicīga! Turklāt teju ikviens taču ar šādu vielu ir saskāries – tieši tā, tikai citās proporcijās gatavo visparastāko ķīseli,” saka Mārtiņš Mārcis Pavļukovskis.

Viņš iesaka ķīmiskos procesus kopā ar bērnu pārrunāt un pētīt, arī stāstot par to, kāpēc uz ielām tiek kaisīts sāls (jo sāls kavē ūdens sasalšanu), skatoties, kā šķīst cukurs tējā, un no kādiem materiāliem var, bet no kādiem nedrīkst būvēt māju. Savās mācību stundās viņš novērojis, ka bērniem aktuāli ir saprast, kāpēc notiek tā, kā notiek. 

Ja arī pašam pieaugušajam pietrūkst zināšanu, lai atbildētu uz bērna jautājumiem, informāciju var kopīgi meklēt grāmatās, internetā, Youtube, jautāt Chat GPT. Galvenais – radīt un noturēt interesi, jo, tā kā ķīmija ir mums visapkārt, šīs zināšanas noderēs arī tad, ja nākamā profesija tiks izvēlēta citā jomā. 

Svarīgi neiekavēt mācību vielu

Protams, arī ķīmijā, līdzīgi kā daudzos citos mācību priekšmetos, atsevišķas lietas ir vienkārši jāiemācās. Lai ķīmijā virzītos uz priekšu, ir jāpārzina vielu nosaukumi un formulu sastādīšana, ķīmiskās reakcijas un aprēķina uzdevumi,” saka skolotājs. Vai ir kāds triks, kā viegli un ātri apgūt elementu un vielu nosaukumus? “Klasē periodiskā tabula visiem ir priekšā. Bet vielu formulām ir jāsaprot pamatlietas – kas ir oksīdi, skābes, bāzes un sāļi. Ja šīs definīcijas iemācās, tad var saprast, ar ko atšķiras nosaukumu veidošana katrā no šīm klasēm. Un tad vēl jāapgūst tikai daži knifiņi,” saka skolotājs, uzsverot, ka tas ir pamatu pamats, jo bez vielu formulām nevar sastādīt ķīmisko reakciju vienādojumus un ķīmijas apguves process apstājas.
Pēc viņa vārdiem, vēl viens klupšanas akmens mēdz būt aprēķina uzdevumi ķīmijā, kas ir cieši saistīti ar matemātiku. Ja klibo matemātika, tad diemžēl grūtības var būt arī ķīmijā, tomēr, apmeklējot mācību stundas, nepieciešamības gadījumā arī konsultācijas un patstāvīgi mācoties, visi šķēršļi ir uzveicami, pārliecināts ir skolotājs. 

“Ķīmija ir tas mācību priekšmets, ko nevar apgūt trīs dienas pirms eksāmena. Tāpēc ļoti svarīgi sevi disciplinēt un mācīties sistemātiski, neizlaižot pamatus,” teic Mārtiņš Mārcis Pavļukovskis.

Ķīmija – logs uz iespējām

Gatavojoties eksāmeniem, skolotājs iesaka kārtīgi izpētīt un sekot eksāmena programmai, sašķirojot informāciju – ko es zinu un ko – nezinu, un tad īpašu uzmanību pievērst tam, kur vēl ir robi. Ieteicams izskatīt pēdējo četru, piecu gadu eksāmenus ķīmijā, jo, lai arī šogad vidusskolēniem, kuri izvēlējušies padziļināto kursu ķīmijā un šajā priekšmetā kārtos eksāmenu, pirmo reizi būs eksāmens atbilstoši Skola 2030 vadlīnijām, svarīgākais tik un tā ir izpratne par eksāmenā iekļautajiem uzdevumiem. 

Tiem, kuri eksāmeniem gatavosies nākamajā mācību gadā, viņš iesaka apmeklēt arī RSU vai citu augstskolu piedāvātos kursus ķīmijā, īpaši, ja plānotā studiju programma ir saistīta ar ķīmiju. “Mācīties ķīmiju ir svarīgi arī tāpēc, ka tā paver ļoti labas karjeras iespējas, jo tā ir pamats daudzām profesijām – bez tās neiztikt, ja vēlaties kļūt par ārstu, ķīmiķi, farmaceitu, dārznieku, mežsaimnieku, pavāru utt. Tāpēc mācieties ķīmiju – tā palīdzēs labāk saprast procesus dabā un mūsos pašos. Galu galā mēs katrs esam viens apjomīgs un sarežģīts ķīmiskais savienojums. Mūsu domas, sāpes un pat iemīlēšanās ir ķīmisko procesu rezultāts. Tā ir aizraujoša zinātne, ar kuru mēs sastopamies ik uz soļa,” teic pedagogs.

*

Mārtiņš Mārcis Pavļukovskis apgūst ķīmijas skolotāja profesiju Latvijas Universitātē, līdztekus studijām māca ķīmiju pamatskolas un vidusskolas klasēm Rīgas 47. vidusskolā un ir arī 10. klases audzinātājs. Viņš ir viens no trim pirmajiem jaundibinātās Olainfarm stipendijas topošajiem ķīmijas skolotājiem ieguvējs.

Foto: publicitātes