Skola tuvojas! Kas jāņem vērā vecākiem?

Runāt par skolas tuvošanos, bet ne par daudz

Vecākiem ir jābūt empātiskiem pret bērnu, jo jāapzinās, ka pirmklasnieks spers pirmos soļus viņam pilnīgi svešā pasaulē. Tas nozīmē, ka atlikušajās nedēļās līdz skolai nevajadzētu kaut kā īpaši un pārspīlēti uzsvērt skolas tuvošanos, jo tiem bērniem, kuri pēc emocionālā tipa ir jūtīgāki, nemitīga skolas pieminēšana var radīt lieku un nevajadzīgu stresu. Tas, ko noteikti var darīt jau laikus – iegādāties svētku tērpu un skolai nepieciešamās lietas, lai bērnam būtu sajūta, ka viņš patiešām ir gatavs skolai. Daudzās ģimenēs lietas skolai pērk pēdējā brīdī vai pat tad, kad skola jau ir sākusies. Protams, tā var darīt, taču jūtīgie bērni var kļūt satraukti un bažīgi par to, vai viņiem vispār nepieciešamais tiks nopirkts. Un bērniem nekādā gadījumā nav jādzird, cik daudz viņu skolas gaitu uzsākšana izmaksā vecākiem. Taču jauki, ja bērns var piedalīties iepirkšanās procesā.

Plānot 1. septembri kā svētkus

Pozitīvas gatavošanās procesam noteikti pieder 1. septembra plānošana – ko ģimene darīs pēc tam, kad skolā būs beigusies svinīgā daļa. Varbūt visi kopā dosimies spēlēt boulingu, varbūt aizbrauksim līdz kādai pastaigu vietai. Tās var būt nelielas svinības iemīļotā kafejnīcā. Svētku sajūtu radīs īpašas vakariņas un svētku kūka mājās.

Ja ģimenē jau ir vecāks skolēns

Skolas sākuma svinēšana atsevišķos gadījumos var būt sarežģītāka tajās ģimenēs, kurās jau ir skolēns, kurš piedzīvojis kādas negatīvas emocijas saistībā ar skolu. Viņš vai viņa var sākt jaunāko bērnu biedēt – redzēs, redzēs, kā tev skolā ies! Šādā gadījumā vecākiem vajadzētu draudzīgi aprunāties ar vecāko bērnu, izzināt, kas viņu satrauc un kas ir iemesls šādām runām. Iespējams, mēs, pieaugušie, esam pieļāvuši kādu kļūdu, ko iespējams labot, vēstot, ka mēs savus bērnus mīlam neatkarīgi no tā, kā viņiem iet skolā un kādas ir sekmes. Taču, ja vecākajiem bērniem skolā ir gājis interesanti, tas noteikti topošajam pirmklasniekam radīs papildus motivāciju un vēlēšanos uz skolu doties.

Nesteidzam vasarā apgūt mācību vielu!

Kļūda, ko dažkārt pieļauj vecāki – pēdējās vasaras nedēļās pirms skolas steidz bērnam mācīt dažādas lietas – rakstīšanu, rēķināšanu un citas prasmes, kas, pieaugušoprāt, pirmklasniekam noteikti skolā būs nepieciešamas vai, runājot par lielākiem bērniem, iepriekšējā mācību gadā nav apgūtas pietiekami. Ja vecāki jūtas trauksmaini par to, ka nav aizpildīti kādi robi bērna zināšanās, arī bērnā var radīt uztraukumu un mazvērtības sajūtu – vai es tiešām esmu gana labs, lai ietu skolā. Ko par mani teiks un domās skolotāja. Rezultātā bērns uz skolu dosies ar bailēm. Ja ģimenē ikdienā jau ir ierasts, ka kopā palasa kādu grāmatu, pazīmē, parēķina prieka un rotaļu dēļ, to, protams, var darīt. Galvenais – nedrīkst izvirzīt mērķi – gatavojamies skolai.

Skola ne vienmēr būs prieks un izklaide

Protams, apmeklējot skolu, iestājas rutīna, kādā brīdī rodas nogurums, ir jāpieliek pūles, lai kaut ko iemācītos, izpildītu uzdoto. Varbūt kādā reizē attiecības ar skolas biedriem vai skolotājiem var nebūt tik gludas kā gribētos, taču biedēt topošo skolēnu un mēģināt brīdināt par iespējamām grūtībām ir lieki. Ja grūtības radīsies, tad par tām runās un risinās.

Vai skola ir darbs?

Dažkārt vecāki bērniem stāsta, ka došanās uz skolu ir viņu darbs. “Vecākiem tā teikt nevajadzētu, jo pieaugušajiem par darbu maksā, skolēniem par mācīšanos nemaksā. Tā vietā jācenšas radīt bērnos apziņa, ka mācīšanās ir loģisks ikviena cilvēka izaugsmes process, mācīšanās ir augoša cilvēka dabiska, intelektuāla vajadzība, kas tiek apmierināta atbilstoši vecumposmam un ideālā variantā turpinās visu dzīvi,” emocionālās labsajūtas un attiecību eksperte Iveta Aunīte.

Kam pievērst uzmanību, kad sāksies skola?

Kad skola ir sākusies, un pamazām, pamazām iestājas ikdienas kārtība, vecākiem jābūt vērīgiem un jāseko līdzi bērna emocionālajam noskaņojumam, jo ne visi bērni uzreiz mācēs izstāstīt par saviem pārdzīvojumiem, satraukumiem un bažām. Jāvēro, vai bērnam neparādās izmaiņas uzvedībā, miega režīmā, piemēram, neparādās murgi naktīs, enurēze, tiki. Uzmanība jāpievērš tam, vai bērns nesāk sūkāt pirkstus, grauzt nagus. Pirmajās skolas nedēļās kādas no šīm parādībām var būt normālas, taču tām trīs līdz četru nedēļu laikā vajadzētu pazust. Ja tā nenotiek, ir vērts aprunāties gan ar bērnu, gan skolotāju. Ar bērnu var runāt par to, ka šobrīd viss jaunais ir ne tikai atvasei, bet arī vecākiem un citiem bērniem. Pamazām kļūs vieglāk un mierīgāk. Vecāki var jautāt, kā viņi var palīdzēt bērnam justies labāk. Ja tomēr ar sarunām nav līdzēts, ieteicams konsultēties ar ģimenes ārstu, bērnu psihologu.

Padoms vecākiem!

Psiholoģes pieredzē ir gadījumi, kad bērni ļoti satraukti kļūst nevis tādēļ, ka skolā patiešām ir kādas problēmas, bet tādēļ, ka satraukti ir paši vecāki. Bērni patiešām labi jūt pieaugušo emocijas un pārnes tās uz sevi. Tādēļ jāatceras – jo mierīgāki būs vecāki, jo mierīgāki un nosvērtāki būs arī bērni. Tas nozīmē neradīt emocionāli negatīvu fonu par skolu un nerunāt sliktu par skolotājiem bērnu klātbūtnē. Tas, protams, nenozīmē problēmu ignorēšanu un nerisināšanu. Vienkārši tas jādara korektā veidā.

Vecākiem jāpārdomā, lai tā dienas daļa, kuru bērns nepavada skolā, dotu bērnam atpūtu. Svarīgi parūpēties par sabalansētu uzturu, iespēju fiziski izkustēties, parotaļāties un arī nedarīt neko. Svarīgi dienu saplānot tā, lai bērns vakarā ietu laicīgi gulēt. Turklāt bērnam būs vieglāk, ja noteikts gulētiešanas un celšanās laiks būs ne tikai skolas laikā, bet arī brīvdienās.

Foto: publicitātes