“Sirds katedrāle” un “Apvārsnis kamolā”: SKANi izdod Krista Auznieka dubultalbumu

26. februāris, 2022 Ģirts Spēlmanis

SKANi digitālā un CD formātā izdod viena no Latvijas perspektīvākajiem laikmetīgajiem komponistiem, Krista Auznieka mūzikas pasaules pirmatskaņojumu ierakstus. Albumā iekļauts opuss “Sirds katedrāle”, ko atskaņo Auziņa, Čudara un Arutjunjana džeza trio, un Koncerta ģitārai un orķestrim “Apvārsnis kamolā” dzīvais ieraksts. Ģitārkoncerts izskanējis Latgales vēstniecībā GORS 2021. gada decembrī, un to atskaņoja Džidži (JIJI, solo ģitāra) un Sinfonietta Riga kamerorķestris ar Normundu Šnē pie diriģenta pults. Ieraksta producenti un skaņu inženieri – Gustavs Ērenpreiss (CD1), Normunds Šnē (CD2).

Kamerorķestris un džeza trio ir diezgan kontrastējošie sastāvi komponistam, atzīstas Auznieks: “Trio ir vienīgā mana kompozīcija, kas rakstīta četrās daļās. Man likās teju smieklīgi, ka ģitāras trio visu trīs instrumentu savstarpējā pastāvēšana varētu atbilst vēlīnā 19. gs. klaviertrio piemēriem, kam ir nemitīgas dinamiskas attiecības starp trim instrumentiem. Tā ir saruna starp trim vienlīdzīgiem elementiem. Kādubrīd var dominēt viens vai otrs, bet nekad nav pakļautības sajūtas – saksofons spēlēs galveno līniju, un pārējie pavadījumu. Tāpat džezā – kad spēlē saksofons, gandrīz nekad neklausāmies ģitāras vai bungu līniju kā mūzikas priekšplānu.

Ģitāras trio ir kamermūzikas žanrs. Vajag ļoti daudz nošu, lai es varētu uzgleznot gan objektus, gan gaismu, un vēl ēnu, nevis zīmēt tikai ar zīmuli. Man nemitīgi jāpieņem kompromisi, jo viena lieta ir gleznot orķestrī, kur pieejams viss krāsu spektrs. Cita – gleznot kameransamblī, kur vienam instrumentam nav šādu krāsu, otrs instruments ir kā zīmuļa līnija, trešais ir ģitāra. Visu laiku nemitīgi ierobežojumi. Tev sasietas rokas, vienā zīmulis, otrā pasteļkrītiņš, mutē turi otu, un tad mēģini uzgleznot ainavu.”

Albums ir klausāms Spotify: https://spoti.fi/3vfHA4w

Un citās lielākajās straumēšanas platformās. Albuma iznākšanu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Komponists Krists Auznieks ieguvis Lielo mūzikas balvu, Starptautiskā komponistu ierakstu konkursa Rostrum balvu jaunāko komponistu kategorijā, Aspenas festivāla Džeikoba Drakmena balvu, kā arī Norfolkas, Aspenas, Beningtona, Amerikāņu Fontenblo akadēmijas, Ermitāžas Mākslineku Retrīta, NEXT festivāla, un Amerikāņu Komponistu orķestra apbalvojumus. Viņš saņēmis pasūtījumus no Atlantas simfoniskā orķestra, Aspenas Filharmonijas, Kremerata Baltica, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, Present Music, kamerorķestriem Contemporaenous un Kaleidoscope, Cappella Amsterdam, Latvijas Radio kora, Sinfonietta Rīga, pianistiem Deivida Funga un Melvina Čena. Auznieka darbi atskaņoti Ņujorkas Kārnegija zālē, Linkolna Centrā, National Sawdust, 92Y, The Kitchen, Vašingtonas Kenedija centrā, Losandželosas Volta Disneja koncertzālē, Karaliskajā Dāņu teātrī, Pekinas Nacionālās mākslas centrā, Amsterdamas Muziekgebouw, Ņujorkas MATA, Honkongas Pasaules Kultūru namā, Amsterdamas Gaudeamus, Stokholmas Baltijas jūras un citos festivālos. Krists Auznieks ieguvis bakalaura grādu Hāgas Karaliskajā konservatorijā un maģistra grādu Jeila universitātē, kur arī aizstāvējis doktora disertāciju. Šobrīd Auznieks ir mācībspēks Jeila universitātē, Montklēras pavalsts universitātē un Ņujorkas filharmonijas jauno komponistu programmā. Viņš bieži sadarbojas ar savu vīru, amerikāņu pianistu Robertu Fleicu, kā arī ir kaislīgs literatūras, filosofijas un itāļu virtuves cienītājs.

Auziņa, Čudara un Arutjunjana Trio ir laikmetīgās džeza mūzikas trio no Rīgas. Visi trīs – Kārlis Auziņš (saksofons), Matīss Čudars (elektriskā ģitāra) un Ivars Arutjunjans (sitaminstrumenti) – būdami pieredzējuši un starptautiski atzīti mūziķi džeza jomā, trio tiecas veidot skaņu pasauli, kas stāv pāri žanriem, par pamatu izmantojot enerģiju, emocijas un iztēli rosinošas idejas un konceptus. Lai gan kolektīvā brīvā improvizācija ir svarīgs trio daiļrades elements, puišu interese klasiskās mūzikas kompozīcijā sniedz grupas improvizācijām labi konstruētus rāmjus spontanitātei un rotaļīgai saspēlei. Lai gan liela uzmanība tiek pievērsta skaņas radīšanai izmantojot nekonvencionālās tehnikas, jeb extended techniques, un elektronikas, visi trīs, būdami latvieši, nāk no bagātas kormūzikas tradīcijas, tādējādi grupas daiļrade vienmēr saglabā melodiskumu un ir cieši saistīta ar cilvēka balsi. 2018. gadā grupa izdeva savu pirmo albumu “Baltic”, kurš ieguvis mūzikas ierakstu gada balvu Zelta Mikrofons 2019 kā labākais džeza mūzikas albums. Trio minialbums “Maze” izdots 2020. gadā.

“…apdāvināta, jutekliska…žilbinoša” – tā virtuozā amerikāņu ģitāriste DŽIDŽI (JIJI) raksturota Kanādas laikraksta Calgary Herald slejās. Aizrautīgā, ar jaunatklājējas garu apveltītā māksliniece, pazīstama ar savām saturiski un stilistiski daudzveidīgajām programmām. Tajās virtuozi apspēlēts gan klasiskais repertuārs un mūsdienu komponistu darbi, gan integrētas brīvas formas improvizācijas. Džidži vienlīdz komfortabli jūtas ar akustisko instrumentu, vienlaikus nevairās publiku žilbināt ekstravagantā elektriskās ģitāristes tēlā. Džidži regulāri sadarbojas ar jaunākās paaudzes komponistiem, citu starpā ar Geibrielu Smitu, Kristu Auznieku, Gulli Bjernsonu, Natāliju Dīterihu, Hilariju Paringtoni, Evanu Čepmenu, Molliju Džoisu un Polu Lanskiju. Viņa ir šo komponistu vairāku jaundarbu pirmatskaņotāja. Džidži pievērsusies arī kompozīcijai, savos skaņdarbos apvienojot daudzveidīgus elektroniskos medijus un akustisko mūziku. Kā rezidējošā komponiste viņa ir darbojusies Jēlas Repertuāra teātrī, Jēlas Kabarē un Jēlas Mākslas skolā. Līdztekus solokarjerai Dzidži muzicē vairāku ansambļu sastāvos. Viņa koncertē kopā ar Latin Grammy laureātiem Cuarteto Latinoamericano, mecosoprānu Karlu Kanales, Verona Quartet, Grammy nominanti, soprānu Molliju Neteri un Brasil Guitar Duo. Jaunā mūziķe aktīvi sadarbojas ar eksperimentālās mūzikas vienību Wild Up, bet kopš 2018. gada Džidži ieņem profesora asistenta amata vietu Arizonas Universitātes Mūzikas koledžā. Džidži kļuvusi par pirmo ģitāristi, kura ieguvusi Koncertmākslinieku ģildes konkursa galveno balvu.

Valsts kamerorķestris Sinfonietta Riga ir viena no Latvijas klasiskās mūzikas centrālajām vērtībām – augsti profesionāla domubiedru vienība ar neizsīkstošām radošām idejām, erudīciju un jauneklīgu vitalitāti. Jau kopš orķestra dibināšanas 2006. gadā tā mākslinieciskais vadītājs un diriģents ir Normunds Šnē. Sinfonietta Rīga mākslinieki ar neatslābstošu aizrautību turpina izzināt Vīnes klasiskās skolas un baroka laikmeta kultūras mantojumu, arvien saviem klausītājiem aktualizē 20. gadsimta muzikālos fenomenus un stilu novirzienus, meklē spilgtas parādības mūsdienu mūzikas pasaulē. Līdztekus koncertdzīvei Latvijā un Baltijas valstīs Sinfonietta Rīga koncertējusi Hamburgas Elbas filharmonijā un Laeiszhalle, Ķelnes filharmonijā, Minhenes Herkulesa zālē, Frankfurtes Vecajā operā. Orķestris vairākkārt uzstājies Nīderlandē, tai skaitā Amsterdamas Karaliskajā Concertgebouw un Muziekgebouw zālē un De Doelen koncertzālē Roterdamā, savus klausītājus Sinfonietta Rīga ieguvusi arī Sanktpēterburgas filharmonijā un Ņujorkas Linkolna centrā. Sinfonietta Rīga regulāri piedalās dažāda mēroga festivālos kā Latvijā, tā ārpus savas valsts robežām. Ar prestižo ierakstu balvu Grammy novērtēta orķestra Sinfonietta Rīga dalība igauņu komponista Arvo Perta albuma Adam’s Lament ieskaņojumā, ko klajā laidis ECM. Sinfonietta Rīga sniegums četras reizes ieguvis Latvijas valsts augstāko apbalvojumu mūzikā – Lielo mūzikas balvu (2007, 2008, 2015 un 2018).