Sapnis par skolotāja profesiju lolots no mazotnes

Katrs no mums pie savas sapņu profesijas nonāk citādāk – kāds to zina jau no mazotnes, kāds atrod laika gaitā. Gadās, ka profesijas izvēle sakrīt ar to, kas ģimenē piekopta jau vairākās paaudzēs. Tā iesākās arī Justa Adriana Puķes stāsts, kurš nāk no Siguldas un šopavasar pabeigs studijas 1. kursā Latvijas Universitātes profesionālā bakalaura studiju programmā “Skolotājs” .

Par skolotāju vēlējos kļūt jau bērnībā

Manā ģimenē skolotāja profesija ir “iedzimta” jau trīs paaudzēs, tāpēc arī man jau no bērnības tā bijusi sapņu profesija. Pieaugot vēlme apgūt skolotāja profesiju tikai palielinājās. Redzēju, cik ļoti skolās trūkst pedagogu, tāpēc nolēmu, ka vēlos palīdzēt šo problēmu risināt un savu karjeru saistīt tieši ar darbu skolā. Man patīk pedagoģija, patīk valodas, tāpēc latviešu valodas un literatūras skolotāja amats šķita ideāls. Vēl vidusskolā kopā ar karjeras konsultantu izskatījām vairākas augstskolu piedāvātās studiju programmas un sapratām, ka manām vēlmēm vislabāk atbilst Latvijas Universitāte, jo šeit ir plašs studiju programmu klāsts.

Lielākais ieguvums – profesionāli pasniedzēji

Pašlaik esmu pabeidzis 1. kursu, taču jau tagad jūtu, cik daudz iegūstu no izvēlētās augstskolas un studiju programmas. Ļoti novērtēju to, ka izdevies iepazīt profesionālus pasniedzējus, kas ne tikai motivē turpināt studijas, bet arī atgādina, cik patiesībā liela nozīme ir mūsu izvēlētajai profesijai. 

Tāpat man ir ļoti paveicies ar saviem kursabiedriem. Kaut gan lielākā studiju daļa pagaidām aizritējusi attālināti, mēs tik un tā esam ļoti satuvinājušies, kļuvuši par lielu ģimeni, kas viens otru atbalsta grūtībās, sniedz motivāciju, kad šķiet, ka neko vairs negribas darīt. Taču ceru, ka nākamajos semestros vairāk laikā pavadīsim klātienes lekcijās.

Bakalaurs ir tikai sākums

Jau tagad zinu, ka pēc diploma iegūšanas studijas turpināšu maģistra līmenī. Es plānoju nākotnē kļūt par skolas direktoru, tāpēc zināšanas man būs nepieciešamas. Taču līdz tam laikam plānoju strādāt ar vidusskolas vecuma jauniešiem un mudināt arī viņus kļūt par skolotājiem. Manuprāt, skolotāja profesija brīžiem var būt grūta, taču tajā pašā laikā sagādā neskaitāmus mazos dienas priekus vai gandarījumus. Piemēram, prieku par to, ka jaunietis, kuram nekad nav paticis lasīt, saņemas un izlasa kaut vienu Rūdolfa Blaumaņa noveli.

Turklāt skolotāja profesijas apgūšana ir arī lielisks veids, kā strādāt ar sevi. Studijās tu apgūsti ne tikai jomā noderīgās zināšanas, bet arī, apmeklējot ar psiholoģiju saistītās lekcijas, uzzini, kā izprast pašam savas emocijas, kā ar tām strādāt un kā sevi attīstīt. Manuprāt, šīs ir prasmes, kas pašlaik var noderēt ikvienam.

Jālauž mīti par skolotāja profesiju

Kopumā varu teikt, ka nenožēloju izvēlēto studiju programmu vai profesiju. Skolotāja profesija ir universāla – studijās iegūtās prasmēs noderēs arī tad, ja pēc tam darbs būs citā nozarē. Arī pati studiju programma ir moderna un izveidota tā, lai atbilstu šī brīža izglītības sistēmai. Proti, studiju saturs tiek pielāgots jaunajai “Skola 2030” mācību programmai. Uzsvars tiek likts uz atgriezeniskajām saitēm, to sniegšanu, sasniedzamo rezultātu sasniegšanu, aktīvi tiek izmantotas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) – dažāda veida programmas, interneta vietnes mācību procesā.

Taču, manuprāt, ir nepieciešams lauzt sabiedrības mītus par skolotāja profesiju. Ir jāparāda, ka šībrīža skolotājs nav tāds pats kā pirms 10 vai 20 gadiem. Piemēram, jāstāsta par to, cik svarīgas kļūst gan jau minētās IKT prasmes, gan arī kas tik pašsaprotams kā laika plānošana. Šīs arī ir vienas no lietām, ko iespējams apgūt manis izvēlētajās studiju programmā. Ja mēs arvien aktīvāk runātu par to, kāda ir skolotāju ikdiena, studijas, celtu profesijas prestižu, tad arī jaunieši iespējams labprāt izvēlētos to par savu nākotnes amatu.

Foto: canva.com