Sabiedrības aptauja: vīriešu pozīcijas darba tirgū ir izdevīgākas

Lai arī vairāk kā puse (65%) Latvijas iedzīvotāju prasības darbavietās pret sievietēm un vīriešiem atzīst kā līdzvērtīgas, joprojām būtiska sabiedrības daļa uzskata, ka darba tirgū vīrietim ir izdevīgākas pozīcijas un lielākas iespējas nekā sievietei. Stereotipi, ar kuriem visvairāk tiek sasaistīta nevienlīdzīga attieksme, ir atalgojuma samērs par vienāda apjoma un satura darbu, kā arī sociālo lomu un pienākumu sadale ģimenē. 

Sabiedrības aptauja tika veikta šī gada septembrī un oktobrī, aptaujājot 1002 Latvijas iedzīvotājus, gan sievietes, gan vīriešus par dažādiem dzimumu līdztiesības aspektiem, kā arī papildus aptaujājot 100 biznesa vadības un ekonomikas studentus, lai noskaidrotu topošo uzņēmēju viedokli par dzimuma lomu biznesa vidē. Sabiedrības aptaujas datu vākšanu un analīzi veica tirgus un sociālo pētījumu centrs “Latvijas Fakti”.

Aija Bauere, Sabiedrības integrācijas fonda Sekretariāta direktore: „Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti apliecina, ka esam uz pareizā ceļa un apzināmies dzimumu līdztiesības nozīmību. Tomēr pēc aptaujas rezultātiem redzams, ka joprojām ir jomas, kurās nepieciešams aktīvs darbs situācijas uzlabošanai. Ieguvēji no dzimumu līdztiesības principu iedzīvināšanas būs Latvijas iedzīvotāji, jo ikviens valsts iedzīvotājs neatkarīgi no dzimuma ir būtisks cilvēkresursu kapitāls, kura pilnvērtīga izmantošana palīdzētu vēl straujākai ekonomikas izaugsmei. Ir svarīgi identificēt, kur meklējami šķēršļi un ierobežojumi, kas liedz sievietēm vai vīriešiem pilnvērtīgi piedalīties ekonomisko lēmumu pieņemšanā un  kurās jomās vēl joprojām vadāmies pēc stereotipiem, nevis līdzvērtības principiem.”

Aigars Freimanis, „Latvijas Fakti” vadītājs uzsver: „Formāli, no juridiskā viedokļa nevaram runāt par tiesiskiem pārkāpumiem pret sievietēm vai vīriešiem Latvijā vai diskrimināciju darba vidē. Tomēr stereotipi par dzimumu lomām vada tieši  to dzīves daļu, ko regulējam paši – profesijas izvēli, ģimenes modeli un pienākumu sadalījumu ģimenē. Nelīdzvērtība parādās netiešā veidā un galvenokārt saistās ar vēsturiskajiem priekšstatiem par sievietes sociālo lomu un galveno uzdevumu – rūpēm par bērniem un ģimeni. Tādēļ sievietei ir grūtāk sabalansēt ģimeni un karjeru un atrast laiku arī savu interešu īstenošanai. Sabiedrības priekšstati mainās lēnām, bet redzam, ka studenti jau ir brīvāki savos uzskatos un izvēlēs.”

Izglītības izvēlē iespējas ir līdzvērtīgas, tomēr profesijas izvēlē studenti vadās pēc stereotipiem

Lielākā daļa pētījuma dalībnieku, vērtējot meiteņu vai zēnu piemērotību konkrētas ievirzes izglītības iegūšanai ir pārliecināti, ka dzimums nav arguments – ikvienam ir iespējas iegūt izglītību un apgūt profesiju pēc aicinājuma. Tomēr sabiedrības apziņā aktuāli ir vēsturiskie stereotipi par sieviešu vai vīriešu profesijām – pētījuma dalībnieki uzskata, ka matemātika, datorzinātnes un sports ir vairāk vīriešiem piemēroti profesionālie virzieni, bet mājturība, humanitārās un sociālās zinātnes – sievietēm.

Aptaujas rezultāti apliecina, ka meitenes studiju fakultātes izvēlē ir racionālākas – 34.5% vadās pēc sekmēm, izvēloties profesiju, (puiši – 17.8%), bet tajā pašā laikā viņas vairāk pakļaujas ģimenes autoritātei (tas ir arguments 21.8% aptaujāto meiteņu). Šī tendence personības attīstības procesā var kļūt par traucēkli, ja nesaskan ar profesionālo aicinājumu, mērķiem un interesēm.

Līdzvērtīgas iespējas darba tirgū, būtiskas atšķirības – atalgojuma līmenī

Prasības darbavietās pret sievietēm un vīriešiem kā līdzvērtīgas atzīst 65% iedzīvotāju. Vairāk nekā puse iedzīvotāju uzskata, ka darbinieku atlasē, karjeras virzībā un labi atalgota darba pieejamībā abiem dzimumiem ir līdzvērtīgas iespējas. Tomēr joprojām pastāv stereotipi, ka vīrieša pozīcija darba tirgū ir izdevīgāka – 41.2% aptaujāto uzskata, ka vīrietim ir lielākas iespējas atrast darbu un strādāt labi atalgotā darbā (piekrīt 40.5% aptaujāto).

Pētījuma rezultāti liecina, ka pieaug nevienlīdzīga atalgojuma problēma, jo gan vīrieši (41.5%), gan sievietes (54.6%) uzskata, ka par līdzvērtīga apjoma darbu sieviešu atalgojums ir mazāks. Aptaujas dalībnieki atalgojuma atšķirības pārsvarā skaidro ar sieviešu bailēm pazaudēt darbavietu, līdz ar to netiek prasīta lielāka alga, kā arī norāda, ka sievietes strādā mazāk atalgotajās profesijās un profesijas izvēlē priekšroku dod tām jomām, kurās atalgojums ir mazāks.

Bērns ir šķērslis sieviešu karjeras izaugsmei

Dzimumam nav nozīmes, uzsākot uzņēmējdarbību – tā uzskata lielākā daļa jeb 64.6% aptaujāto. Un salīdzinot ar viedokli pirms 13 gadiem, abu dzimumu pārstāvji uzskata, ka dzimumam nav noteicošā loma, ieņemot amatu valsts vai privātajā sektorā.

Šķēršļi sievietes karjeras attīstībai rodas brīdī, kad ģimenē ienāk bērns. Lielākā daļa jeb 81.8% sieviešu izjutušas, ka bērns ir būtisks faktors darbinieku atlasē, bet 58.3% sieviešu bērnu nosauc kā šķērsli paaugstinājumam amatā. Diskriminācija pret jaunajām māmiņām izpaužas netiešā veidā, bieži – pat neapzināti, vadoties pēc stereotipiem un uzskatot, ka sieviete uzņemas galvenās rūpes par bērnu un tādēļ nevar pilnvērtīgi nodoties darba pienākumu pildīšanai.

Sievietes strādā divas maiņās – darbā un mājās

63.6% pētījuma dalībnieku uzskata, ka dzimumu līdztiesība ģimenē ir iespējama un gandrīz 80% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka gan sievietes, gan vīrieši var paveikt darbus, kas tradicionāli uzskatāmi par vienam vai otram dzimumam piemērotiem.

Tomēr prakse rāda, ka ģimene ir institūts ar dziļām tradīcijām un ikdienas dzīve mainās ļoti lēni, tādēļ pienākumu sadalījums Latvijas ģimenēs ir visai tradicionāls – katram partnerim ir savi uzdevumi, pienākumi un pastāv neproporcionāls mājas darbu sadalījums starp sievietēm un vīriešiem, attiecīgi 2/3 un 1/3.

Tipiski sieviešu pienākumi ģimenes dzīvē ir mājas uzkopšana (79.6%), ēdiena gatavošana (73.3%), palīdzība bērniem mācībās (43.7%), kā arī bērnu audzināšana (43.3%) un bērna vešana uz un no skolas (34.7%). Vīrieša atbildība ir ģimenes uzturēšana – vairāk nekā 85% iedzīvotāju uzskata, ka vīrietim jāuzņemas lielāka atbildība par ģimenes materiālo labklājību.

Pozitīva tendence ir aizvien aktīvāka tēvu iesaistīšanās bērnu audzināšanā jau no brīža, kad mazulis ienāk ģimenē. Tēva 10 dienu atvaļinājuma izmantošana 13 gadu laikā pieaugusi no 28.5% līdz 41.5%.

„Latvijas Fakti” veiktās aptaujas par attieksmi pret dzimumu līdztiesības jautājumiem kopsavilkums un grafiskais attēlojums pieejams saitē: http://bit.ly/1rr6naO.

Par kampaņu #Līdzvērtīgas iespējas

Sabiedrības integrācijas fonda informatīvā kampaņa #Līdzvērtīga iespējas tiek īstenota no 2014. gada augusta ar mērķi sekmēt sabalansētu sieviešu un vīriešu pārstāvniecību ekonomisko lēmumu pieņemšanā Latvijā un mazināt sabiedrībā esošos mītus par dzimumu lomām un to ietekmi uz atalgojuma līmeni, karjeras izaugsmes iespējām un studentu nākotnes profesijas izvēli.  Informatīvā kampaņa #Līdzvērtīgas iespējas tiek īstenota projekta „Dzimumu līdztiesība ekonomisko lēmumu pieņemšanā – instruments ekonomiskās konkurētspējas un vienlīdzības veicināšanai” ietvaros. Projekta finansētājs ir Eiropas Kopienas nodarbinātības un sociālās solidaritātes programma „PROGRESS 2007 – 2013”.