Robežām pāri ar „Pāri Umpāri”

Apgāds Literatūras KOMBAINS tikko laidis klajā Krievu pasaku izlasi pieaugušajiem “Pāris Umpāris” latviešu valodas dažādos dialektos Vijas Laganovskas tulkojumā.

Šajā pasaku grāmatā mēs savienojām nerātnās un tā saucamās brīnumpasakas. Ar Vladimira Propa gādību par brīnumainām sauc iniciācijas pasakas. Teju tāpat kā ozolu klātesamība nosaka tipiskā Krievijas meža statusu (mežs bez ozoliem itin kā nemežs), tā brīnumpasaka kļuvusi par pasaku ainavas dominējošo elementu. Nerātnās pasakas – gaismas plaiksnījumi starp kokiem; to nejaušā neregularitāte lasāma caur secīgu brīnumpasakas attīstības prizmu, tās cikliskajiem klejojumiem un atgriešanos.

Par mūsdienu sabiedrības vienu no publiskās vitalitātes formām mēdz uzskatīt dialogu par vārda brīvību, kas katrā paaudzē sākas, tad, šķiet, ir atrisinātas, bet tad atkal nākamajā paaudzē sākas viss no gala. Vēl grubuļaināki ir strīdi par politkorektumu, taču šī grāmata absolūti neko nezina par šo strīdu, pat vēl vairāk – tā nekautrējas drāzties stāties kaislīgā tuvībā ar lasītāja politkorektajām gaidām, šajā baudpilnajā trio drīz iesaistot arī pašu politkorektumu.

Turklāt dialektu izmantošana ļāva atkāpties no mūsdienu literārās valodas normētajām struktūrām un intonācijām – to vietu tūliņ ieņēma citas, oriģinālo intonāciju un situāciju radītās, bet divu dažādu stilistiku un poētiku savienošana vienā grāmatā atļauj tulkojuma ietvaros veidot pasauli ar dažādām plaknēm, tādējādi paplašinot tulkojuma laiktelpu: laiktelpu, kurā jāiedabū krievu pasakas laiks un plašums.

„…Un, kad ilgāk pavēro un pierod staigāt pa divu plakņu robežšķautnēm, tad var redzēt, ka tās nebūt nav tik taisnas līnijas – šķautnēm ir savi virpuļi un izliekumi. Arī savi kompromisi – pāri šķautnēm viena plakne pieņem otras plaknes rūsu. Vēl interesantāk ir vērot divu šķidrumu robežu: kā tie satiekas, reaģē momentāni vai lēni difūzējas. Stundām varu skatīties, kā uz robežas satiekas tintes zilums ar ūdens baltumu, kā viņi lēnām ieaug viens otrā, izlokās un figurējas. Pa labi zilums viendabīgs, pa kreisi baltums vienmuļīgs, nekādas kustības, ne skaistuma. Tikai robeža kustas. Robeža ir robežsargu un mākslinieku līnija.”

Tā Imants Ziedonis savās „Epijānijās” raksta gan par pasaku, gan tās tulkošanas procesu…

Attēli: publicitātes