Radīt drošības sajūtu – ilgtermiņa ieguldījums darbiniekos

Mūsdienu dinamiskajā un ātri mainīgajā darba vidē psiholoģiskā labsajūta ir kļuvusi par vienu no svarīgākajiem faktoriem, kas ietekmē darbinieku produktivitāti, apmierinātību ar darbu un vispārējo darba vietas kultūru. Psiholoģiskā labsajūta darbā ne tikai palīdz uzturēt augstu darba efektivitāti, bet arī veicina pozitīvas attiecības starp kolēģiem un samazina stresu un izdegšanas risku. Rūpes par darbinieku apmierinātību ir stratēģisks uzdevums, kas var būtiski ietekmēt uzņēmuma panākumus. Apdrošināšanas kompānijas “Gjensidige” Latvijas filiāles Cilvēku un kultūras nodaļas vadītāja Kristīne Kalniņa dalās ar uzņēmuma pieredzi, kā veicināt atbalstošas un drošas vides radīšanu uzņēmumā.

Pēdējo gadu laikā darbinieku prasības un vēlmes ir ievērojami mainījušās. Piemēram, novērotas izmaiņas izpratnē par privātās un darba dzīves līdzsvaru, un arvien vairāk tiek novērtēts elastīgs darba laiks, tostarp iespēja strādāt attālināti. Visbiežāk to uztver kā normu, nevis īpašu pretimnākšanu, un uzņēmumi, kuriem rūp darbinieku labbūtība, strauji pielāgojas. “NielsenIQ” veiktajā Latvijas iedzīvotāju pētījumā* tika konstatēts, ka 2023. gadā katrs trešais darbinieks Latvijā strādāja attālinātajā režīmā. Klātienē biežāk strādā 45 līdz 54 gadus veci darbinieki, savukārt elastīgā režīmā biežāk darbojas 18 līdz 24 gadus veci darbinieki, strādājošie ar augstāko izglītību, augstākā līmeņa vadītāji un speciālisti, kā arī darbinieki ar augstākiem personīgajiem ienākumiem, kas skaidrojams arī ar veicamo darbu specifiku.

Tāpat pieaug prasība pēc profesionālās attīstības un karjeras izaugsmes iespējām, kā arī lielāka uzmanība tiek pievērsta uzņēmuma sociālajai atbildībai un ilgtspējībai. Īpaši izteikti tas vērojams jaunākās darba tirgū esošās paaudzes vidū. 86% no tā dēvētās Gen Z jeb cilvēkiem, kas dzimuši pēc 1997. gada, atzīst, ka mērķa izjūta darbā ir svarīga viņu vispārējai apmierinātībai, un lai tas nebūtu tikai peļņas avots, bet nodarbe ar pievienotu vērtību. Šai paaudzei raksturīgi atteikties no darba uzdevumiem vai pat uzņēmumiem, kas nesaskan ar viņu vērtībām.

Labi darbinieki ir ļoti liela vērtība, tādēļ esam izstrādājuši iekšējo Labbūtības programmu, sekojot līdzi labas prakses paraugiem visā pasaulē. Pasākumu kopumu darbinieku psiholoģiskās labsajūtas nodrošināšanai iespējams iedalīt trīs daļās: vide, izglītošanās un atpūta.

Vide:

Runājot par darba vidi uzņēmumā, svarīgas ir abas – gan psiholoģiskā vide, gan fiziskā telpa, tai skaitā vides pieejamības nodrošināšanā pēc būtības. “Gjensidige” katrs darbinieks ir svarīgs, tādēļ ņemot vērā dažādības ekspertu ieteikumus, esam izstaigājuši biroju kopā ar darbinieku ratiņkrēslā, lai izvērtētu un saprastu reālo situāciju un to, kas būtu maināms. Rezultātā ne vien pārbūvējām tualetes durvis, bet arī pārlikām virtuvē traukus zemākā plauktā, lai mūsu darbiniekam nebūtu jājūtas bezpalīdzīgam un jālūdz palīdzība sadzīviskos sīkumos. Tā ir uzņēmuma atbildība – nevienu neatstāt nepamanītu.

Psiholoģisko komfortu darbā savukārt raksturo atbalstoša vide un iespēja izteikt idejas bez bailēm no negatīvām sekām, drošības sajūta. Taču digitālajā laikmetā psiholoģiskā vide ir izaicinoša, un kļūst arvien sarežģītāk novērtēt darbinieku pašsajūtu un emocionālo stāvokli. Tradicionālās komunikācijas metodes, piemēram, sarunas pie kafijas automāta vai neformālas pārrunas biroja vidē, tiek aizstātas ar virtuālām sapulcēm un ziņojumapmaiņas platformām, kas bieži vien ir visai bezpersoniskas. Vienlaikus darba un privātās dzīves līdzsvars ir galvenais kritērijs, izvēloties darbu, piemēram, Gen Z paaudzei – atsevišķu uzņēmumu mēģinājumi atgriezties pie lielāka klātienes darba īpatsvara vai pat pilnīgas pārejas atpakaļ uz to, ir devuši neviendabīgus rezultātus. Pie ieguvumiem minama uzlabota iesaiste, ciešāka sadarbība, taču daļai darbinieku tas ir radījis stresu un samazinātu produktivitāti.

“Gjensidige”, rūpējoties par savu darbinieku labbūtību, nodrošina neierobežotu skaitu psihoterapeita konsultāciju, tai skaitā arī bērna kopšanas atvaļinājumā esošajiem darbiniekiem. Stress, izdegšana, trauksme un depresija ir bieži sastopamas psiholoģiskas problēmas, kas var ievērojami ietekmēt darbinieka spēju efektīvi veikt savus pienākumus. Nodrošinot pieeju profesionālai palīdzībai, darba devējs palīdz darbiniekiem laikus risināt šos jautājumus. Īpaši nozīmīgi tas ir sievietēm, kuras atrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā, jo šis periods nereti ir saistīts ar emocionāliem izaicinājumiem, piemēram, pēcdzemdību depresiju vai trauksmi par atgriešanos darba tirgū. Darba devēja atbalsts šādās situācijās ne tikai stiprina lojalitāti, bet arī veicina veselīgu un atbalstošu darba vidi, kurā katrs darbinieks jūtas novērtēts un atbalstīts.

Izglītošanās:

Izglītoti un labi apmācīti darbinieki spēj efektīvāk risināt problēmas un veicina inovācijas, tāpēc uzņēmumā realizējam iekšējās izglītības programmas, nodrošinot jauno un esošo darbinieku profesionālo iemaņu apguvi un pilnveidi. Tāpat nesen esam uzsākuši arī iekšējā mentoringa projektu, kura ietvaros iespējams apgūt pieredzi un padomus no kolēģiem. Esam ieviesuši arī jaunu projektu Karjeras ceļš, kura ietvaros darbiniekiem vieglāk noorientēties savās iekšējās karjeras izvēlēs, tiek sniegti padomi un konsultācijas, un ir iespēja izmantot iekšējo kouču.

Lai veicinātu darbinieku izaugsmi ne tikai profesionālajos jautājumos, katru mēnesi rīkojam labbūtības vebināru par emocionālās inteliģences, psiholoģijas un sadzīves tēmām, piemēram, “Humors darba vietā”, “Piecas mīlestības valodas” u.c., ko izvēlas noklausīties apmēram 75% darbinieku. Zinošs un ar dzīvi apmierināts darbinieks ir katra uzņēmuma veiksmes atslēga!

Atpūta:

Nodrošināt darbiniekiem dažādus atpūtas un izklaides pasākumus, kas nav saistīti ar profesionālo jomu, ir visai svarīgi vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, šādi pasākumi veicina darba un privātās dzīves līdzsvaru, kas ir būtisks darbinieku labklājībai un emocionālajai veselībai. Otrkārt, tie palīdz stiprināt kolektīvu, veidojot draudzīgākas un saliedētākas attiecības starp kolēģiem, kas var uzlabot sadarbību un kopējo darba atmosfēru. Treškārt, šādas aktivitātes veicina darbinieku lojalitāti un apmierinātību ar darbu. Pasākumiem nav jābūt vērienīgiem, tieši otrādi – ilgtermiņā vislielāko atdevi sniedz tieši mazas iniciatīvas un svētki, nereti – pašu darbinieku organizēti, piemēram, labdarības tirdziņi vai akcijas, kas neprasa daudz darba un pūļu.

Mēs saviem darbiniekiem piedāvājam izmantot dažādas papildu brīvdienas – savā dzimšanas dienā, savu kāzu vai izlaiduma gadījumā, brīvdienu personīgām vajadzībām, brīvdienu par katriem pieciem nostrādātiem gadiem, kā arī apmaksātu brīvdienu pirmajā skolas dienā sagatavošanas un pirmo piecu klašu skolēnu vecākiem.

Uzņēmumā piedāvājam iespēju saņemt piecas papildu atvaļinājuma dienas ziemas sezonā, kas jāizmanto no novembra līdz martam, kad dienas ir īsākas un laikapstākļi bieži vien ir visai drūmi. Tas ne tikai samazina izdegšanas risku un paaugstina vispārējo apmierinātību ar darbu, bet arī var veicināt darbinieku produktivitāti un lojalitāti pret uzņēmumu. Papildu brīvdienas ziemā arī ļauj darbiniekiem plānot ģimenes atpūtas un ceļojumus, kas var būt grūtāk izdarāms vasaras sezonā, kad atvaļinājumu grafiki bieži vien ir pārpildīti.

“Gjensidige” ir ļoti ģimenisks uzņēmums, un 2023. gadā saņēma “Goda darba devēja” atzinību programmā “Ģimenei draudzīga darbavieta”. Domājot par izklaides pasākumiem, runa nav tikai par pašiem darbiniekiem – vairākas reizes gadā rīkojam pasākumus un apdāvināšanu darbinieku bērniem, savukārt divreiz gadā pārgājienus darbinieku ģimenēm. Mūsu mērķis ir panākt, lai darbavieta kļūst par integrētu dzīves sastāvdaļu.

*Pēc Apdrošināšanas sabiedrības “Gjensidige” pasūtījuma reprezentatīvā “NielsenIQ” 16–64 gadus vecu Baltijas valstu iedzīvotāju aptauja tika veikta šā gada aprīlī, aptaujājot pa 1600 Latvijas, Lietuvas un Igaunijas respondentu. Pētījuma pieļaujamā kļūda – 2,45%.

Foto: publicitātes