Pieci padomi, kā izvēlēties saules enerģiju savam mājoklim

Strauja saules enerģijas tehnoloģiju attīstība nosaka, ka enerģijas ražošana pašu patēriņam no nākotnes vīzijas ir kļuvusi par šodienas realitāti. Tā sasniegusi arī privātmāju īpašniekus Latvijā, un pēdējos gados vietējo enerģijas mājražotāju skaits katru gadu pieaug par 50%. Kaut gan aptaujā šī gada janvārī 70% privātmāju īpašnieku Latvijā pauduši, ka plāno uzstādīt savos īpašumos saules paneļus*, šīs investīcijas izvērtēšanā patērētājiem joprojām trūkst pieredzes un sabiedrībā valda dažādi mīti. Tāpēc energokompānijas Enefit tehniskie eksperti apkopojuši piecus būtiskākos faktorus, kas palīdz izdarīt pārdomātu izvēli, lai saules enerģiju izmantotu savā labā un efektīvi ražotu savu enerģiju.

Saules enerģijas sistēmas ir samērā vienkāršs ierīču komplekts, kas neprasa kardinālu iejaukšanos mājokļa konstrukcijās un elektroinstalācijā. Uz ēkas jumta vai citā piemērotā vietā tiek novietoti saules enerģijas paneļi, savukārt ēkas iekšpusē uzstādīts strāvas pārveidotājs jeb invertors, kas saules paneļu saražoto līdzstrāvu pārveido maiņstrāvā. Iegūtā elektroenerģija tiek izmantota mājokļa pašpatēriņam, bet enerģijas pārpalikums tiek ievadīts kopējā elektrotīklā kā sava veida virtuālais uzkrājums izmantošanai vēlāk, vai arī to var pārdot par aktuālo enerģijas cenu biržā.

Vidēji lielai mājsaimniecībai saules enerģijas paneļu uzstādīšanas izmaksas ir no 3000 līdz 7000 eiro, kamēr sistēmas uzturēšanas izmaksas ir niecīgas, jo paneļu efektivitāte ir augsta un laika gaitā tā krītas ne vairāk kā par 1% gadā. Tādējādi arī pēc daudziem gadiem sistēma turpinās efektīvi ražot enerģiju mājoklim. Mājokļa enerģijas patēriņam atbilstoši pielāgota saules enerģijas sistēmas risinājuma atmaksāšanās periods var sasniegt pat sešus gadus. Lai izvēlētos optimālo risinājumu savam mājoklim, noderēs labāka izpratne par šo sistēmu galvenajām sastāvdaļām un uzstādīšanas iespējām.

Kāda materiāla paneļus izvēlēties?

Saules enerģijas pārvēršanu elektrībā nodrošina silīcija fotoelementi, un atkarībā no to apstrādes tehnoloģijas mainās saules paneļu lietderības rādītāji jeb tas, cik efektīvi tie spēj ražot enerģiju. Jau šobrīd ir pierādījies, ka mūsdienīgi fotoelementu paneļi spēj efektīvi uztvert saules starojumu arī mākoņainā laikā, un tādējādi Latvija saules enerģijas ražošanā var droši konkurēt ar daudzām Rietumeiropas valstīm. Pasaulē galvenokārt tiek izmantoti divu veidu saules enerģijas paneļi, kas atšķiras ar tajos izmantotā silīcija fotoelementu tehnoloģiju: monokristāla un polikristāla paneļi.

Salīdzinot abu paneļu veidu darbību dažādos laikapstākļos, varam secināt, ka sliktos laikapstākļos (apmācies, lietus) monokristāla paneļi saražos vairāk elektroenerģijas nekā polikristāla paneļi. Savukārt polikristāla paneļi būs efektīvāki saulainos laikapstākļos. Pasaulē populārāki ir polikristāliskie saules paneļi, jo to ražošanas izmaksas ir zemākas, bet pēc tehniskajiem parametriem par 10% jaudīgāki ir monokristāliskie paneļi, kas gan ir arī dārgāki. Tāpēc, izvēloties saules paneļus, jāsalīdzina to izmaksu un jaudas līdzsvars.

Dažādu veidu saules paneļus var viegli atšķirt vizuāli, jo monokristāla paneļiem ir viendabīga, tumši zila krāsa (gandrīz melna), kamēr polikristāla paneļi ir gaišāk zili, turklāt to krāsa ir neviendabīga ar dažādu nokrāsu laukumiem. 

Efektivitāte vai izmaksas par vienu kilovatu?

Tāpāt kā izdevīgāko vietu, kur iegādāties ābolus, varam atrast, salīdzinot cenu par kilogramu, saules paneļu gadījumā galvenais izdevīguma rādītājs ir viena uzstādāmā kilovata izmaksas pret to, kāda būs sistēmas potenciālā jauda.

Jo efektīvāki paneļi, jo vairāk enerģijas tie spēj saražot, aizņemot mazāku jumta laukumu. Taču ne vienmēr pašu jaudīgāko paneļu uzstādīšana sevi attaisno. Ja jumta platība atļauj, var izvēlēties relatīvi lētākus paneļus un aizņemt lielāku laukumu. Pretēja situācija gan būs mājokļiem ar ierobežotu jumta platību un augstu enerģijas patēriņu.

Cik jaudīga sistēma nepieciešama?

Pirms pieņemt lēmumu par saules enerģijas sistēmas uzstādīšanu, jānovērtē mājokļa vidējais enerģijas patēriņš gada griezumā un tā sadalījums pa mēnešiem un diennakts laikiem. Tas palīdzēs noteikt, cik daudz enerģijas jāsaražo pašiem un cik jaudīgu sistēmu uzstādīt. Katram mājoklim ir savs dzīves ritms un enerģijas patēriņa specifika, tāpēc maksimāli jaudīgas enerģijas ražošanas sistēmas uzstādīšana nav saprātīgākā izvēle. Ražojot liekas kilovatstundas, ko paši nespējam patērēt, iegūstam arī augstākas sistēmas uzstādīšanas izmaksas un ilgāku atmaksāšanās laiku. Tāpēc sistēmas jauda ir jāaprēķina un jāpielāgo katram mājoklim individuāli.

Uzstādīšana – galvenais, lai nav salmu jumts

Pateicoties plašajam saules enerģijas sistēmu risinājumu klāstam un iespējām vienkārši pielāgot katra paneļa novietojumu, saules elektrostaciju iespējams uzstādīt uz praktiski jebkura jumta. Jumta slīpumam vai tam, ka tas nav pavērsts tieši pret dienvidiem, nav tik lielas nozīmes. Drīzāk jāvērtē jumta noēnojums un riski nākotnē. Piemēram, ja kaimiņa bērzs šodien nemet ēnu uz jumtu, vai tas tā būs arī pēc 10 vai 25 gadiem? Faktiski salmu jumts ir vienīgais jumta segums, uz kura nevar izvietot saules paneļus. Kā alternatīvu risinājumu var izvērtēt saules paneļu izvietošanu uz zemes.

Efektivitātes garantija

Saules enerģijas sistēma ir jāuztver kā ilgtermiņa ieguldījums, jo savu enerģiju vēlēsieties ražot arī pēc 10 un 20 gadiem. Tāpēc ir svarīgi novērtēt ne tikai sastāvdaļu kvalitāti izvēlētajā sistēmas komplektācijā, bet arī sistēmas darbības efektivitātes garantiju un izvēlēties uzticamu partneri, kas spēs ilgtermiņā pildīt savas saistības. Garantija nosaka konkrētu laika periodu un to, kā šajā laikā var mainīties enerģijas ražošanas efektivitāte. Piemēram, 25 gadu efektivitātes garantija nozīmē, ka pēc 25 gadiem saules paneļi ražos elektrību ar ne mazāk kā 80% no to sākotnējās jaudas. Katram ražotājam var atšķirties gan garantijas periods, gan garantētā jauda, tāpēc svarīgi izvēlēties zināmu ražotāju ar pārbaudāmu iekārtu darbības pieredzi.

*Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu platformu Visidati.lv, aptaujājot 1030 iedzīvotājus vecumā no 23 līdz 74 gadiem visā Latvijā.

Foto: publicitātes