Pieci joprojām dzīvi mīti par datu glabāšanu ārpus sava datora

Jau apmēram desmit gadus mākoņpakalpojumi ir daudzu uzņēmumu un privātpersonu neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Tomēr daļa lietotāju to nemaz neapzinās, un sabiedrībā joprojām valda ne viens vien mīts par tīmekļa risinājumiem. Lūk, pieci joprojām dzīvi un apziņā dziļi iesakņojušies mīti un to atspēkojums.

1. Manā serverī vai datorā dati ir lielākā drošībā nekā mākonī

Drošības problēmas ir visbiežāk dzirdētais mīts par mākoņpakalpojumiem. Lietotāji — galvenokārt uzņēmumi — baidās uzticēt datu glabāšanu ārpus savas organizācijas, jo tiem šķiet, ka, izvietojot informāciju ārpus lokālās glabātavas, zaudēs kontroli pār to.

Realitāte: ja dati tiek glabāti tikai lokālajā datorā un tas tiek sabojāts vai nozagts, nav nekādu iespēju atjaunot zaudētos datus. Pieredze rāda, ka liela daļa lietotāju ikdienā aizmirst par datu rezerves kopiju glabāšanu ārpus datora. Tādēļ vienīgās glabātavas bojāejas gadījumā bieži vien visus datus atgūt vairs nevar. Un pat ja tas izdodas, tad process ir dārgs un laikietilpīgs.

“Glabājot datus uzņēmuma iekšienē, tos teorētiski var pasargāt tikpat labi, kā uzticot ārpakalpojuma sniedzējam. Taču tas ir nesalīdzināmi dārgāk un prasa uzņēmumam ieviest tādas pašas kompetences, procesus un tehnoloģiskos risinājumus, kādus izmanto datu centri un mākoņpakalpojumu sniedzēji. Prakse un statistika rāda, ka visatvērtākie mākoņpakalpojumu izmantošanai ir tieši vidējie un lielie uzņēmumi. Acīmredzot tas ir tādēļ, ka tie precīzi aprēķina izmaksas, novērtē riskus, apzinās un izprot, kādas būs sekas, ja tiks zaudēti dati un uzņēmums vairs nespēs darboties. Runājot alegorijās — mēs taču nešujam sev zābakus paši, bet nopērkam tos veikalā, jo tur tie būs labāki, lētāki un ar garantiju.

Ir svarīgi atcerēties — jūsu dati ir un paliek jūsu dati, un jūs tos kontrolējat tāpat, kā to darītu savā datorā. Ir radīts pietiekami spēcīgs normatīvais regulējums Latvijas un ES līmenī, lai pret jūsu datiem mākoņpakalpojumu sniedzējs attiektos ar vislielāko rūpību, taču vienlaikus tiem nepiekļūtu un neizmantotu citiem mērķiem, kā vien jūsu pašu noteiktajiem,” saka mākoņskaitļošanas un telekomunikāciju pakalpojumu uzņēmuma Telia komercdirektors Mārtiņš Paurs.

2. Sākt darbu ar mākoņpakalpojumu ir sarežģīti un laikietilpīgi

Uzskats, ka pāreja uz mākoņrisinājumiem ir sarežģīta un prasa daudz IT resursu un laika, joprojām ir populārs.

Realitāte: sākt darbu ar mākoņpakalpojumu ir ļoti vienkārši, un parasti tas aizņem tikai dažas minūtes. Darba sākšanai visbiežāk vienkārši jāizveido konts ar lietotājvārdu un paroli. Lai to izdarītu, nav nepieciešamas izcilas datorprasmes. Ja rodas jautājumi vai šaubas, vienmēr ir pieejams servera uzturētāja tehniskais atbalsts.

“Mūsdienās lielāko daļu pakalpojumu sistēmu vairs nav nepieciešamības lejuplādēt un instalēt savos datoros, kā tas bijis iepriekš. Šī informācija jau atrodas mākoņpakalpojumos, un, lai sāktu pilnvērtīgu tās lietošanu, atliek tikai reģistrēties konkrētajā mājaslapā. Arī Omniva E–rēķinu apmaiņas sistēma ir šādi veidota. Sākot to lietot, klientam ir vienkārši jānosūta personas vai uzņēmuma reģistrācijas dati — bez lieka laika patēriņa un izmaksām, kas nenoliedzami ir būtiski ikvienam uzņēmējam,” mītu gaisina Omniva Latvija E–rēķinu centra vadītājs Jānis Segliņš.

3. Mākoņpakalpojums ir piemērots tikai lieliem vai specifisku nozaru uzņēmumiem

Neraugoties uz to, ka mēs katrs ikdienā izmantojam dažādus mākoņrisinājumus, daļā sabiedrības valda uzskats, ka tie ir domāti lielām korporācijām vai IT uzņēmumiem.

Realitāte: mākoņrisinājumi ir ļoti elastīgi un daudzveidīgi. Ja uzņēmumam vai privātpersonai ir jebkādi dati — dokumenti, fotogrāfijas, video, maketi — vai tiek izmantots e-pasts, uzņēmuma vadības, saziņas vai koprades programmas, tad šī tehnoloģija jau ir vajadzīga. Mākonis noder jebkuram uzņēmumam, kas grib augt un sasniegt jaunas virsotnes.

Ar Latvijā populārākās grāmatvedības un uzņēmumu vadības sistēmas Tildes Jumis atbalstu tapušajā pētījumā “Vadītāja digitālais portrets” noskaidrots, ka digitālos risinājumus, tostarp mākoņpakalpojumus, izmanto visdažādāko nozaru pārstāvji. Daudziem par pārsteigumu digitāli attīstītākā ir mežsaimniecības un kokrūpniecības nozare, kuras pārstāvju zināšanas, ekipējums, digitālā vide, tehnoloģiju lietošanas entuziasms un digitālā drošība novērtēta ar atzīmi 82 simts ballu skalā. Otro vietu ar novērtējumu 70 ieņem informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozare, trešie ar 69 ballēm ir mediji, sabiedriskās attiecības, reklāma un poligrāfija, bet ceturtie —auto tirgotāji ar atzīmi 66.

4. Vai nu tikai mākoņrisinājums, vai pašu infrastruktūra

Pāriešana uz mākoņpakalpojumiem nereti tiek uztverta kā pilnīga atteikšanās no lokālajiem serveriem.

Realitāte: mākoņrisinājumu lietošana nav tik kategoriska. Tie sniedz iespēju uzlabot darba efektivitāti un palīdzēt koncentrēties uz uzņēmuma galvenajiem mērķiem. Ja operatīvā informācija jāglabā datorā, to var darīt, ievietojot mākoņkrātuvē tikai gatavos materiālus vai arī regulāri tajā izveidojot darbu jaunākās versijas. Tāpat arī mākoņrisinājumos var izvietot tikai tos datus, ar kuriem jāstrādā attālināti vai kurus ir ļoti svarīgi nepazaudēt.

5. Mākoņpakalpojumi ir dārgi

Dārdzība ir ļoti izplatīts mīts, jo bieži klienti nav informēti par mākoņpakalpojuma iespējām un priekšrocībām, kā arī neaizdomājas par reālajām pašu infrastruktūras uzturēšanas izmaksām.

Realitāte: uzņēmuma atbrīvošana no servera infrastruktūras iegādes un uzturēšanas jau ir būtisks resursu ietaupījums, taču tā ir tikai daļa no izdevumu samazināšanas. Mobilitātes laikmetā mākoņrisinājumi ir efektīvāki, jo tajos datiem var piekļūt no jebkuras vietas un dažādām ierīcēm, ne tikai no sava datora. Pakalpojuma sniedzēji rūpējas par regulāriem drošības atjauninājumiem, saderību ar jaunām programmu versijām un bieži vien piedāvā datu šifrēšanu. Prasmīgi izmantoti, mākoņrisinājumi uzlabo uzņēmuma efektivitāti un paātrina izaugsmi.

“Tāpat kā lielveikali var nodrošināt zemākas preču cenas, iepērkot tās lielā daudzumā, mākoņpakalpojumu sniedzēji spēj piedāvāt ievērojami lētākas datu glabāšanas un programmu uzturēšanas izmaksas nekā katrs komersants atsevišķi. Uzņēmumi nereti uztur serveri, ko īsti nenoslogo, kā arī maksā pilnu algu IT speciālistiem, kuru pakalpojumus reāli izmanto pāris stundas dienā. Mākoņpakalpojumu sniedzēji resursus izmanto maksimāli racionāli un serveru iegādes, elektrības patēriņa, sistēmu administratoru atalgojumu un citus izdevumus sadala uz daudziem klientiem. Tā rezultātā mākoņpakalpojumu lietotāji pamatīgi ietaupa,” skaidro Tildes Jumis biznesa attīstības vadītājs Viesturs Slaidiņš.

Foto: pexels.com