Pieci digitālās vides netikumi, kas vairo digitālos atkritumus

15.martā visā pasaulē jau sesto reizi tiek atzīmēta Digitālās talkas diena – diena, kad pasaulē tiek aktualizēts digitālo atkritumu jautājums, veidi rīki digitālās ikdienas sakopšanai un paradumi digitālo atkritumu un digitālo netikumu mazināšanai.

VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (turpmāk – LVRTC) aicina iedzīvotājus un organizācijas izzināt, kas ir digitālie atkritumi, izvērtēt savas darbības un paradumus tiešsaistē, kā arī dzēst nevajadzīgo digitālo saturu, kas glabājas viedierīcēs, datoros un datu glabātuvēs, reģistrējot dzēsto apjomu vietnē www.digituvi.lv .

Kas ir digitālie atkritumi?

Digitālie atkritumi ir jebkāds digitālais saturs, kas tiek radīts, bet vairs netiek izmantots. Digitālo atkritumu radīšana un uzkrāšana rada reālu ietekmi uz fizisko vidi – enerģijas patēriņu un CO₂ izmešus. Pēdējo piecu gadu laikā pasaulē radītais digitālo datu apjoms ir teju trīskāršojies un šogad pārsniegšot 180 zetabaitus.

“Pēc ekspertu aprēķiniem, jau trīs mēnešus pēc digitālā satura radīšanas, 90% no tā vairs nekad netiek izmantoti un kļūst par digitālajiem atkritumiem. Lai gan digitālie atkritumi neaizņem fizisku vietu mūsu ikdienā, nesmird un apkārt nemētājas, ņemot vērā pieaugošo datu apjomu pasaulē, tie kļūst par reālu draudu videi, ko nevaram ignorēt,” skaidro LVRTC Korporatīvās komunikācijas vadītāja Vineta Sprugaine.

Digitālā un fiziskā vide saplūst un iedzīvotāji visā pasaulē arvien vairāk laika pavada mazos un lielos ekrānos. “Cilvēks ik dienu ieelpo aptuveni 20 000 reizes. Klikšķu skaits, ko cilvēks vidēji dienā veic, ir tikai trīs reizes mazāks nekā ieelpu skaits. Tas uzskatāmi parāda to, ka digitālajā vidē pavadām daudz laika un, likumsakarīgi, ka cilvēkiem veidojas gan noteikti paradumi, gan arī netikumi, kam ir ietekme arī uz fizisko vidi. Ņemot vērā pieaugošo datu apjomu pasaulē, kuru glabāšanai nepieciešami apjomīgi datu centri un iespaidīgs enerģijas patēriņš, LVRTC sadarbībā ar Lielo Talku, kopš pērnā gada Digitālās talkas ir aicinājis iestādes un organizācijas izvērtēt savus digitālos paradumus un arī apzināt, kas būtu maināms ikdienas rīcībās,” skaidro V.Sprugaine.

Pieci izplatītākie digitālās ikdienas netikumi, kuru ierobežošana būtiski samazinātu digitālo atkritumu radīto negatīvo ietekmi

#1 Veidojam foto un video, ko patiesībā neskatīsimies

Teju divsimt gadu laikā kopš pirmās pasaulē uzņemtās fotogrāfijas un, jo īpaši, kopš fotografēšana vairs neprasa tādus ieguldījumus kā filmiņas iegāde vai tās attīstīšana un bilžu izgatavošana, foto uzņemšana kļuvusi par būtisku ikdienas dzīves daļu.

Kāpēc cilvēkiem tas ir svarīgi? Uzņemot fotoattēlu, mēs radām taustāmas atmiņas, kas mums var palīdzēt atgriezties īpašos dzīves brīžos.

Šobrīd tiek lēsts, ka vidēji katrs cilvēks ik dienu rada ap 20 foto vai video. Daži no tiem visticamāk tiešām ir īpaši brīži, kas arī nonāk sociālo tīklu “skatlogos” un ģimenes albumos, vēl daži foto tiek uzņemti, jo gribam saglabāt, piemēram, kādu konferencē redzētu interesantu slaidu vai žurnālā ieraudzītu ēdiena recepti. Kas ir pārējie mirkļi, kas tiek uzņemti, bet visbiežāk cilvēks tos vairs nekad neapskatīs?

Tiek pieņemts, ka ik dienu pasaulē tiek uzņemti 5 miljardi foto, jeb 57 000-60 000 foto sekundē. Cik kļūst par digitālajiem atkritumiem jau to uzņemšanas brīdī? Kritiski izvērtējot savas viedierīces foto albumu katrs no mums var mēģināt atbildēt uz jautājumu, kāpēc es uzņēmu šo foto, kad es to izmantošu, un, ja atbilde nav rasta – pārvērtēt to, vai ir vērts katru ikdienas sīkumu fotografēt.

#2 Dublējošu un nekvalitatīvu foto uzņemšana

Centienos uzņemt ideālo foto vai video, nereti izveidojam veselu gūzmu dublējošu attēlu. Statistika liecina, ka nekvalitatīvs vai dublējošs saturs veido līdz pat 30% no mūsu digitālās foto un video bibliotēkas. Lai samazinātu dublējoša satura daudzumu, iespējams izmantot lietotnes, kas palīdz sasniegt vēlamo foto vai video efektu. Ja tomēr ir gadījies saražot dublējošus foto, dzēs liekos uzreiz! Ikdienas steigā gan tam parasti nav laika, tāpēc var izmantot lietotnes, kas to paveic cilvēka vietā. Tāpat arī vairāki mākoņkrātuvju pakalpojumu sniedzēji piedāvā iespēju automātiski identificēt un noņem dublējošos foto.

#3 Atveram, bet neaizveram

Cik interneta pārlūka šķirkļi šobrīd ir atvērti jūsu datorā vai viedierīcē? Uzdodot šo jautājumu dažādās auditorijās, atbilde ir – no septiņi līdz pat 119 vienlaicīgi atvērti interneta pārlūka šķirkļi.

Katra atvērtā interneta vietne, pat, ja šobrīd to neizmanto, “fonā” tiek darbināta un patērē enerģiju, bet šis enerģijas patēriņš rada arī CO₂ izmešus. Šie neaizvērtie pārlūka šķirkļi noslogo viedtālruni, kuram “jātiek galā” arī ar atvērtajām, bet konkrētajā brīdī neizmantotajām lietotnēm. Vidēji katram viedierīces lietotājam pasaulē ierīcē ir 80 lietotnes, bet ikdienā tiek izmantotas 8-10 lietotnes. Tas nozīmē, ka lielākā daļa no ierīcē esošajām lietotnēm netiek izmantotas katru mēnesi. Pētnieki lēš, ka aptuveni 25% lietotņu pēc lejupielādes tiek izmantotas tikai vienu reizi un pēc tam vairs netiek izmantotas.

Digitālās talkas diena ir labs brīdis, lai aplūkotu, vai jūsu viedierīcē neglabājas lietotnes, ko vairs neizmantojiet. Ja kādu no lietotnēm neizmanto mēnešiem vai pat gadiem, tā ir ne tikai digitālais atkritums, ko “nesam” sev līdzi ikdienas gaitās, bet arī potenciāla ievainojamība viedierīcei, jo iespējams arī tās uzturētājs vairs to neuztur un nenodrošina drošības atjauninājumus.

#4 E-pasta kastītes revīzija

Lai mazinātu digitālo atkritumu nastu, ar ko apaugam ikdienā, būtiski ir ieviest dzēšanas rutīnu un periodiski pārskatīt un dzēst arī e-pasta ziņas, kas vairākus gadus vai pat gadu desmitus glabājas e-pasta kastītē, bet vairs nav nepieciešamas.

E-pasta kastītes iestatījumos iespējams uzstādīt nosacījumus, kas nodrošinās, ka noteikti ziņojumi tiks automātiski dzēsti vai arhivēti, taču šīs darbības būs tikai puse no uzvaras.

Tikpat būtiski ir arī nodrošināties, ka nesaņemiet e-pastus, kurus pat negrasāties atvērt, jeb atteikties no mēstulēm. Piesakoties atlaižu kartēm vai reģistrējoties dažādos interneta portālos, piekrītam saņemt jaunumus un reklāmu izsūtnes, lai gan jau piekrišanas mirklī zinām, ka tās nelasīsim. Lai izvairītos no tā, ka šīs ziņas piepilda e-pasta pastkasti, ko izmantojiet ikdienas saziņā, cilvēki izveido vēl vienu vai pat divas e-pasta adreses, kuras izmanto situācijās, kad kaut kur jāreģistrē e-pasts, bet sūtījumi nav nepieciešami.

Ja velkam paralēles ar fizisko vidi – cilvēkiem ikdienas gaitās līdzi dodas arī liels nešķirotu atkritumu konteineris. Reklāmas izsūtnes bija un vēl kādu laiku būs mūsu ikdiena. Katrs, pat vismazākā izmēra e-pasts, rada 0.3 – 4g CO₂ izmešu, bet apjomīgi e-pasti ar pielikumu – pat līdz 50g CO₂ izmešu. Ja neatrakstāmies no ziņām, kuras saņemam, bet pat neatveram, šo digitālo atkritumu ietekme ir mūsu katra atbildība.

#5 Datu pārsūtīšana lielām draugu grupām

Saziņa digitālajā vidē ir kļuvusi par neatņemamu un nenoliedzami lielisku iespēju, kas mums ļauj izbaudīt kopā būšanu ar draugiem un ģimeni arī tad, ja fiziski neesam kopā.

Mēs dalāmies ar saviem ikdienas mirkļiem (piemēram, 5 miljardiem snapu ik dienu), priecājamies par draugu video, pavadām stundas dienā (TikTok lietotāji vidēji pasaulē ik dienu noskatās vairākas stundas video), lai noskatītos arī svešinieku veidotu digitālo saturu un ļoti bieži arī nekritiski šo saturu pārsūtam saziņas grupās. Grupas biedri atver pārsūtīto ziņojumu (katrs klikšķis digitālajā vidē rada 0.8g CO₂), daži to pārsūta tālāk citās draugu grupās, bet vēl daļa nemaz neatver ziņojumu, jo faktiski viņi nekad nav vēlējušies saņemt smieklīgo kaķu un suņu video. Tā sūtījums kļūst par digitālo atkritumu.

Tāpat kā pasākumos un fiziskajās pastkastēs ir samazinājies papīra izdales materiālu daudzums, arī digitālajā vidē un privātā saziņā ir pieklājīgi noskaidrot, vai adresāti grib saņemt sūtījumus. Protams, pirms katra video publicēšanas draugu grupā diez vai lūgsim atļauju. Pietiks, ja paskatīsieties, cik no draugiem atver sūtījumu un patiešām to apskata, cik to ir novērtējuši kā saistošu atbildot ar īkšķīti, cik ir iesaistījušies sarunās par saņemto sūtījumu. Veltot šim desmit minūtes laika, iespējams identificēt adresātus, kuriem sūtītais nekļūs par digitālo atkritumu un turpmāk tieši ar viņiem apmainīties ar šo saturu.

Paradumu maiņa prasa laiku un jāatzīst, ka līdz šim esam ar pilnu jaudu apguvuši un baudījuši digitālās vides iespējas. Redzot, cik ļoti pieaug digitālā satura apjoms gan pasaulē, gan mūsu viedtālruņos, redzot, kā pieaug CO₂ izmešu daudzums pasaulē un apzinoties, ka digitālā vide un tās iespējas tikai vairos klikšķu daudzumu, bet tos klikšķus, ko nespēs radīt mūsu pirksti, papildinās mākslīgā intelekta rīki, ir laiks pārvērtēt un koriģēt digitālos paradumus un arī netikumus.

Ražīgu Digitālās talkas dienu!

Attēls: ilustratīvs