Pētījums: katrs otrais Latvijas iedzīvotājs uztura bagātinātājus pērk pēc savas iniciatīvas

49% Latvijas iedzīvotāju uztura bagātinātājus izvēlas un pērk paši pēc savas iniciatīvas – atklāj BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultāti. Tāpat pētījumā secināts, ka 39% aptaujāto uztura bagātinātāju iegādi saskaņo ar ārstu, 22% tos iegādājas pēc farmaceita vai tuvinieku ieteikumiem, savukārt 16% respondentu savu izvēli veic, balstoties uz medijos un internetā pieejamo informāciju. 

Kad ieteicams lietot uztura bagātinātājus?

Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka uztura bagātinātāji ir koncentrētas uzturvielas – vitamīni un minerālvielas, kas pieejamas dažādas formas kapsulās, tabletēs, dražejās un citos veidos. Skaidrojot nepieciešamību pēc uztura bagātinātājiem, speciāliste uzsver, ka ar pārtiku ne vienmēr var uzņemt pilnvērtīgai cilvēka organisma funkcionēšanai nepieciešamos vitamīnus, minerālvielas un ķīmiskos elementus, ko nosaka pārtikas produktu sezonalitāte, piekoptais dzīvesveids un daudzi citi faktori. Uztura bagātinātāju lietošana jāuzsāk gadījumos, kad cilvēka organisms ir novājināts vai atrodas paaugstinātas fiziskās un garīgās slodzes apstākļos, kā arī uztura bagātinātāju lietošana īpaši aktuāla ir vegāna un veģetāra dzīvesveida piekritējiem un cilvēkiem ar piena produktu nepanesamību. Ārste uzsver, ka, lai izvērtētu nepieciešamību pēc uztura bagātinātājiem un izvēlētos veselības stāvoklim un dzīvesveidam piemērotākos, ļoti svarīgi ir konsultēties un saskaņot to lietošanu ar ārstu. 

Uztura bagātinātājus biežāk izvēlas sievietes

BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultāti atklāj, ka kopumā 56% aptaujāto periodiski lieto uztura bagātinātājus. Sieviešu vidū tie ir 67%, kamēr vīriešu vidū šis rādītājs ir tikai 45%. Z. Zitmanes pieredze liecina, ka sievietes ir vairāk orientētas uz rūpēm par ārējo izskatu, tāpēc iegādājas uztura bagātinātājus ādas, matu un nagu veselībai. Speciāliste norāda, ka aptaujas rezultāti saskan ar viņas personīgo pieredzi, jo vislielāko interesi par uztura bagātinātājiem izrāda sievietes reproduktīvā vecumā, grūtnieces un bērnu mammas, kā arī cilvēki ar hroniskām saslimšanām un sportisti. Eksperte aicina būt atbildīgiem pret savu veselību un sākumā vērsties pie ārsta vai farmaceita pēc padoma par uztura bagātinātāju lietošanu.

Arī farmaceite Zanda Ozoliņa ikdienas darbā novērojusi – visbiežāk pēc uztura bagātinātājiem jautā sievietes, kā arī gados jauni vīrieši, kas aktīvi pievērsušies sporta nodarbībām. Vieni no populārākajiem uztura bagātinātājiem, pēc kā apmeklētāji vēršas aptiekā, ir nepiesātinātās tauksskābes, piemēram, Omega-3, un vitamīni. Taču dažkārt uztura bagātinātāju pieprasījumam ir arī sezonāls raksturs, kā, piemēram, dzelzi saturošu uztura bagātinātāju pieprasījums parasti pieaug pavasarī, savukārt ķermeņa masas samazināšanas un organisma attīrīšanai domāto uztura bagātinātāju – pirms nozīmīgiem svētkiem, piemēram, pirms Jaunā gada svinībām. Vasarā interese pēc uztura bagātinātājiem sarūk, jo savu uzturu bagātināt var ar tik daudzām dabīgām veltēm, kas sniedz organismam visu nepieciešamo. Rudenī un ziemas periodā vairāk tiek lietoti vitamīni un minerālvielas organisma stiprināšanai, kā arī augus saturošie preparāti imunitātes spēcināšanai, piemēram, ar ehināceju, ingveru un plūškoku. Un, protams, ziemā tas ir D vitamīns, kas ir gandrīz katra Latvijas iedzīvotāja mājas aptieciņā.

Latvijas iedzīvotāji – pastāvīgā D vitamīna trūkumā

Ģimenes ārste norāda, ka klimatiskie apstākļi Latvijā, kā arī aizvien biežāk piekoptais darbs birojā ir divi faktori, kas nosaka ierobežotas iespējas uzņemt organismam nepieciešamo D vitamīnu. Tādēļ D vitamīns papildus būtu jāuzņem visās vecuma grupās, savukārt citu uztura bagātinātāju iegāde ir jāizvērtē un jāsaskaņo ar ārstu. Saskaņā ar Z. Zitmanes personīgo pieredzi un praksi, Latvijas iedzīvotājiem nereti trūkst arī tādu organisma funkcionēšanai svarīgu elementu kā jods, kalcijs, folijskābe un dzelzs. Vienlaikus speciāliste atgādina, ka labākais veids, kā rūpēties par ķermeņa un prāta veselību, ir pilnvērtīgs uzturs, regulāras fiziskas aktivitātes svaigā gaisā un pozitīvs skatījums uz dzīvi. 

Pētījums veikts 2019. gada aprīlī, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. 

Foto: ilustratīva nozīme (medicine.lv)