Pēteris Liniņš: Bažas par politisku motivāciju akcīzes nodokļa aprēķinos

2019. gada vasarā sasteigti tika pieņemts lēmums par stiprā alkohola akcīzes nodokļa likmju būtisku samazinājumu. Tajā pat laikā alus akcīzes nodokļa likmes tika saglabātas nemainīgas. Publiski plaši tika ziņots, ka lēmums bija plānots kā īstermiņa solis un tika solīts, ka Latvijas un Igaunijas Ministru prezidenti vienosies par ilgtermiņa risinājumu. Savukārt tagad politiskajās aprindās tiek runāts par stipro dzērienu likmes “iesaldēšanu” vai minimālu akcīzes nodokļa celšanu, kas nesaskan ar likumā noteikto. Kā šīs idejas iet kopā ar faktu, ka pat pēc likmes samazināšanas, 2019. gada kopējie akcīzes ieņēmumi ir mazāki par 22 miljoniem EUR nekā plānā paredzēts?

Ir parādījušies dažādi scenāriji kā minimāli paaugstināt vai nepaaugstināt akcīzes nodokļa likmes. Piedāvātie akcīzes likmju un saistīto budžeta ieņēmumu scenāriji rada iespaidu par aprēķinu politisku motivāciju. Bažas rada kā tie ietekmēs alus nozares konkurētspēju, valsts nodokļu ieņēmumus, sabiedrības veselību un intereses kopumā.

Nepieņemama ir situācija, ka valstiskā mērogā tiek atbalstīts stiprais alkohols, turpretī vietējiem alus darītājiem, kuru ražo alu – tradīcijām bagātu Latvijas produktu, ir jāsamierinās ar apzinātu konkurences kropļošanu. 

Alus nozare uzskata – šāda nozares “raustīšana” neļauj plānot attīstītību ilgtermiņā, tāpēc alkohola likmēm ir jāatgriežas 2019. gada sākuma likmju apmērā un jebkurš mēģinājums iesaldēt zemās likmes stiprajam alkoholam ir pretrunā ar godīgu konkurenci un valsts interesēm.

Pēc nozares aplēsēm, līdz ar stiprā alkohola cenu samazināšanos, bet alus akcīzes nodokļa atstāšanu nemainīgā apjomā, pārdotā alus apjoms pierobežā strauji kritās – 2019. gada 4. ceturksnī kritumam sasniedzot 50%. Lēmumu pieņemšanas rezultātā, ir radīti nevienlīdzīgi konkurences apstākļi, kā arī sabiedrībai tiek dots nepareizs signāls, jo pircēji akcīzes nodokļa likmes ietekmē izvēlās stipros dzērienus. 

Jebkurš mēģinājums nostādīt stipros dzērienus priviliģētā stāvoklī liek domāt par neizprotamu atbalstu atsevišķām pierobežas tirgotavām, proti, ļoti šaurai grupai. Iepretim zaudētāji ir alus ražotāji, darītavu darbinieki un budžeta ieņēmumi. Savukārt, valsts budžets no šī samazinājuma nav ieguvis neko, jo ieņēmumi no alkoholisko dzērienu akcīzes neizpildīja 2019. gadam noteikto plānu. Saskaņā ar VID datiem par 2019. gadu, kopējie budžeta ieņēmumi no akcīzes nodokļa stiprajam alkoholam atpaliek no nospraustā mērķa par vairāk nekā 22 milj. EUR. Uz šo problēmu jau vasarā norādīja alus nozare, kad tika pieņemts politisks lēmums samazināt akcīzi stiprajam alkoholam. 

Latvijas Alus Darītāju savienības ieskatā ir jāatgriežas pie 2019. gada sākuma likmēm un nākamās pārmaiņas jāplāno vismaz trīs gadu periodā, savlaicīgi apzinot situāciju kaimiņvalstīs, nevis haotiski reaģējot. Vasarā sasteigti pieņemtais lēmums atspoguļoja īstermiņa plānošanu un reakciju uz Igaunijā samazinātajām akcīzes likmēm. Šāda akcīzes nodokļa likmju raustīšana ir valsts politikas balstīšana uz plūstošām smiltīm, jo mēs nevaram ietekmēt kaimiņvalstu nodokļu politiku.

Kā būtisks fakts jāmin arī tas, ka no 2020. gada stiprā alkohola likmes tiek paaugstinātas Lietuvā (uz vienu spirta litru 20.25 EUR). Acīmredzami šo faktu Latvijā lēmumu pieņēmēji un ieinteresētās puses mēģina noklusēt. To apliecina 20. janvāra valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmē izskanējušais paziņojums par to, ka pēc 1. marta Latvijā akcīzes likme būs visaugstākā starp Baltijas valstīm, kaut arī Lietuva savu lēmumu pieņēma jau pērnā gada beigās. Tas nozīmē, ka bažas par to, ka paaugstinot likmes Latvijā, Latvijas iedzīvotāji dosies pierobežas tirdzniecībā uz Lietuvu, ir nepamatotas. 

Alus nozarei ir būtiska loma Latvijas tautsaimniecībā un kultūrā. Turklāt pēdējos gados, līdz ar mazo alus darītavu uzplaukumu, kuru skaits nu jau sasniedzis 54, piedzīvo renesansi un parāda pasaulei, cik unikāls var būt Latvijā ražots alus. Par zemu arī nevar novērtēt alus nozares pienesumu tautsaimniecībai kopumā – gan ar nodokļu maksājumiem Valsts budžetam, gan nodarbinot vairāk nekā 3000 cilvēku visā Latvijā. Aicinu lēmumu pieņēmējus rīkoties atbildīgi un ar skatu nākotnē, paturot prātā reģionālās konkurences aspektus.

Foto: publicitātes