Pārmaiņas kreditēšanā – neizbēgamas, bet viedierīces uz nomaksu varēs iegādāties arī turpmāk

Pēdējo nedēļu laikā LMT saņem ļoti daudz jautājumu no žurnālistiem, kolēģiem, klientiem, partneriem, draugiem, tāpēc vēlos paskaidrot, kas īsti notiek ar ierīču iegādi uz nomaksu un, galvenais, – kāpēc nevajag par to satraukties. Būs gan nomaksa, gan iekārtu nomas pakalpojumi un arī jauni finanšu risinājumi, lai tehnoloģijas būtu pieejamas ikvienam.

Kāpēc tieši tagad šī tēma ir aktualizēta? Jau 2023. gada novembrī tika pieņemta ES Direktīva par patērētāju kreditēšanas “uzlabošanu” – ES valstīm līdz 2025. gada novembrim bija jāratificē šī direktīva nacionālajā likumdošanā, un tai būtu jāstājas spēkā līdz 2026. gada novembrim. Direktīva tapa, lai “iedvesmotu” rīkoties tās dažas ES valstis, kurās ir ieildzis ātro kredītu “mežonīgo rietumu” periods. Arī tāpēc, lai regulētu ļoti strauji augošo “pērc tagad, maksā vēlāk” (BNPL) aizdevumu segmentu, jo arvien biežāk impulsīvi “bezmaksas” pirkumi, nespējot laikus veikt maksājumus, pārvēršas sabojātā kredītvēsturē, dārgās nokavējuma komisijas maksās utt.

Latvijā patērētāju kreditēšanu regulē Patērētāju tiesību aizsardzības likums – jau gandrīz 15 gadu, apmēram reizi 3–4 gados to pilnveidojot. Un arvien redzamāk, arī nekautrējoties izrakstīt simtiem tūkstošu eiro lielus sodus, šo nozari uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Neskatoties uz dažiem izņēmumiem, kas uzskata, ka peļņa, operējot pelēkajā zonā, ir daudz lielāka nekā potenciālie sodi, kopumā var teikt, ka Latvijā kredītņēmēju aizsardzība ir gana labi sabalansēta ar uzņēmēju interesēm. Lai to varētu jēdzīgi un nesāpīgi īstenot, “infrastruktūra” attīstās, kaut arī ne bez nepilnībām, – kredītbiroji, automatizēta datu saņemšana no VSAA un VID utt. Salīdzināšanai – pat Igaunijā nav tik laba tehniskā nodrošinājuma, tas tikai top. Somija ar regulējumu krietni pārcentās, faktiski nogriežot iespēju legāli kreditēt sabiedrības mazāk aizsargāto daļu. Spānijā it kā ir aizvēsturisks likums, bet nav uzraudzības, un realitātē nebanku kredītu bizness izskatās tieši tāpat kā pie mums pirms 15 gadiem. Ārpus ES – Latīņamerikā, Dienvidaustrumāzijā, daļā Āfrikas valstu – neviens pat necenšas kaut ko regulēt.

Viens no primārajiem Patērētāju tiesību aizsardzības likuma mērķiem ir ierobežot tieši kanibālisku kreditēšanas apetīti, tāpēc līdz šim uz dažiem atsevišķiem kreditēšanas pakalpojumiem attiecās atvieglotas prasības. Viens no tiem – preču iegāde uz nomaksu, ja to dara pārdevējs bez trešo pušu piesaistīšanas līguma slēgšanā un ja šajā darījumā netiek paredzētas komisijas maksas par kredīta izsniegšanu. Kā LMT. Kāpēc? Jo nav ne klientu sūdzību, ne citu acīmredzamu problēmu – telekomunikāciju rēķins ir pirmais, ko klients apmaksā, tāpēc kavējumu skaits ir niecīgs. Rēķina apmaksa visbiežāk tiek kavēta aizmāršības vai kādas nelaimes dēļ. Tāpēc šādu kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai nebija nepieciešams veikt klienta maksātspējas vērtēšanu. Vai telefons uz nomaksu tiek dots ikvienam? Protams, ne – katrs komersants ir izstrādājis modeli, lai spētu prognozēt, kuri klienti un cik daudz spēs “aizņemties” (lasīt – cik dārgu iekārtu varēs iegādāties uz nomaksu). Bet vai mēs līdz šim esam vērtējuši maksātspēju tā, kā tas tiek prasīts no citiem aizdevējiem? Nē. Vai vajadzētu? Jā, tas būtu pareizi, jo tādā veidā mēs piedalītos atbildīgas aizdošanas un aizņemšanās veicināšanā, pasargājot klientus, kuri pērk jaunāko viedtālruni ar jau tā pārāk lielām saistībām vai dodas pēc liela patēriņa aizdevuma.

Ko Latvijā nozīmē atbildīga kreditēšana jeb maksātspējas vērtēšana? Praktiski tas nozīmē “izzināt savu klientu” (angliski – know your customer), tai skaitā noskaidrot, kādi ir klienta ienākumi un citas saistības, gan pajautājot paša klienta “viedokli”, gan iegūstot oficiālu informāciju. Datus par ienākumiem var saņemt no VSAA un VID. Dati par citām saistībām ir pieejami divos Latvijas kredītbirojos. Protams, ir arī citi veidi, kā šo informāciju papildināt: izziņas, bankas konta dati u. c. Tas viss veido klienta saistību pret ienākumiem proporciju (angliski debt-to-income). Latvijā, saņemot klienta piekrišanu, iegūt datus un veikt aprēķinus var sekundes laikā – automātiski, sistēmām pārsūtot datus, un droši. Jau sen dzīvojam datu aizsardzības laikmetā, un nekur tālāk par drošiem serveriem šī informācija nenonāk. Kredītbiroji un aizdevēji darbojas stingri reglamentētā vidē, un klientam vienmēr ir tiesības uzzināt, kādi dati par viņu tiek izmantoti.

Un nu par praktiskām izmaiņām nākamā gada laikā. Jaunais regulējums attiecas tikai uz privātpersonu kreditēšanu, tāpēc juridiskām personām tuvākajā laikā nekas nemainīsies. Privātpersonām LMT piedāvā dažādus finansēšanas veidus. Vienīgais pakalpojums, kas piedzīvos izmaiņas, – iekārtu iegāde uz nomaksu privātpersonām. Šāda iespēja tiks saglabāta, procesu pielāgojot prasībām. Mūsu pienākums būs uzdot klientam dažus jautājumus, lai noskaidrotu ekonomisko un demogrāfisko situāciju un veiktu maksātspējas vērtēšanu. Prognozēju, ka tas procesu paildzinās par minūti, varbūt divām, neapgrūtinot klientu. Dati ar klienta piekrišanu tiks iegūti no kredītbirojiem, un sistēma aprēķinās pieļaujamo ikmēneša maksājumu, kādu klients var atļauties, nepārkāpjot PTAC norādījumus. Ja izvēlētais ikmēneša maksājums būs pārāk liels, klientam tiks piedāvāts nomaksas līgums uz garāku termiņu, tādā veidā samazinot ikmēneša maksājumu; plānojam piedāvāt līgumus pat uz 4 vai 5 gadiem. Izmaiņas neattieksies uz esošajiem nomaksas līgumiem, bet tikai uz tiem, kas tiks slēgti pēc jauno prasību ieviešanas – visticamāk, no 2026. gada novembra. Rezumējot – process faktiski neatšķirsies no labākajiem banku un nebanku kreditēšanas piemēriem, kas ir saprotami, intuitīvi un vienkārši un klienta pieteikumu spēj apstrādāt dažu sekunžu laikā.

LMT grupas komandai piemīt laba īpašība – visur saskatīt iespējas. Jau krietni pirms manas pievienošanās uzņēmumam tika nolemts – darām paši, jo tikai pašu radīti pakalpojumi perfekti papildina klientu pieredzi. Jā, tas prasa sistēmu un procesu pielāgošanu, tai skaitā jaunas platformas izveidi, kreditēšanas licences saņemšanu, jaunu kompetenču piesaistīšanu, pienākumu uzraudzīt un pārvaldīt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas procesus utt. Bet, visu izdarot pareizi, tas arī dod iespēju pārskatīt un pilnveidot mūsu kreditēšanas pakalpojumus. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc nodibinājām “LMT Finance”, – lai radītu finanšu produktu platformu, kas ļaus tehnoloģijām kļūt vēl pieejamākām. Izmantojot šīs jaunās spējas, turpināsim radīt jaunus finanšu produktus – gan Latvijai, gan eksportam.

Artis Mēness, “LMT Finance” vadītājs

Attēls: ilustratīvs (canva.com)