Pārgājiens vai trekings: 5 padomi, kā sagatavoties

Līdz ar pandēmijas iestāšanos mēs pieredzējām ieteikumus neceļot, neapmeklēt kupli apmeklētas vietas (ieskaitot pastaigu takas) un pēkšņu vajadzību doties izkustēties dabā. Lai gan Latvijā nav tik daudz pārgājienu maršrutu kā citās valstīs, mums joprojām ir daudz iespēju doties garākās pastaigās un būt aktīviem.

Video mākslinieks, radoša personība, aktīva un veselīga dzīvesveida piekritējs un sporta zīmola “4F” draugs Edgars Trankalis sagatavojis 5 padomus, kas jāņem vērā pirms doties garākā pārgājienā: “Nav svarīgi, kur nolemts doties – no Rīgas centra līdz Mežaparkam, gar jūru vai cauri mežam, ir daži vienkārši ieteikumi, lai gājiens būtu komfortabls un sagādātu prieku.”

Bet vispirms par atšķirību starp pārgājienu un trekingu. Pārgājiens parasti ilgst vienu dienu. Ar nakšņošanu viesu namā vai teltīs tas var notikt arī divas dienas. Parasti pārgājieni notiek šim mērķim paredzētās un iezīmētās takās. Savukārt trekings ir dažu dienu līdz nedēļu gara (ilgstoša) staigāšana daudz sarežģītākās vidēs, bieži vien kalnainā apvidū, kurā nav šim mērķim paredzētu taku. Tam arī nepieciešams nopietnāks ekipējums, piemēram, ērti un izturīgi zābaki, kompass, nūjas, viss gulēšanai, tā saucamais izdzīvošanas komplekts un citas lietas. Katram pašam jāizlemj, kura no šīm aktivitātēm šķiet piemērotāka, un attiecīgi jāgatavojas.

Sagatavošanās

Ja nolemts biežāk doties garos pārgājienos vai nopietnā trekingā, sagatavošanās nenāks par ļaunu. Var sākt ar garākām vakara pastaigām pēc darba, pakāpeniski palielinot attālumus un sasniedzot to kilometru daudzumu, ko plānots noiet. Papildu slodzei ieteicams meklēt stāvākus kāpienus un trepes (piemēram, kāpt augšā un lejā Bastejkalnā, Grīziņkalnā vai Siguldas apkārtnē), var sākt nest līdzi mugursomu, jo arī pie tā jāpierod. “Pārgājiena laikā somā ir ūdens vai tējas termoss, sviestmaizes un uzkodas, varbūt sausu apavu pāris, paklājiņš sēdēšanai, baterija telefona uzlādei un vēl citas lietas. Tā ir pilnīgi cita pieredze nekā ejot treniņgājienos bez somas,” skaidro Edgars Trankalis.

Plānošana

Iepriekš uzskaitītie priekšmeti somā ir papildu slodze, kas nogurdinās daudz ātrāk, tādēļ jāsaprot, ko tiešām vajag nest līdzi. Vai tiešām vajag zupas termosu un šķīvi, vēl vienu drēbju kārtu, lai vakarā glīti izskatītos pie ugunskura, vai mīļāko grāmatu, lai kādā skaistā vietā baudītu lasīšanas mirkli? Ja rīko divu dienu pārgājienu, daudzas lietas var atstāt mašīnā, līdzi ņemot pašu minimumu.

Tikpat svarīgi ir iepriekš izpētīt laika prognozi tajā reģionā, kurā plāno doties. Varbūt jāņem līdzi lietusmētelis un vēl viens zeķu pāris, siltāka jaka vai tieši otrādi – plānāka. Pētot maršrutu un tā apkārtni, var ņemt vērā infrastruktūru – ja pa ceļam būs kafejnīcas, ēdienu un dzērienus varētu iegādāties tur un nenest līdzi lieku smagumu.

Apģērba izvēle

Tāpat kā citos sporta veidos, arī pārgājienos jāizmanto kārtu princips. Edgars atgādina: “Jāatceras, ka apģērbam jābūt brīvam – tas nedrīkst ierobežot spēju kustēties, tam nevajadzētu būt pārāk ciešam. Būtībā vajadzētu vilkt trīs kārtas – ādai pieguloša kārta vai termoveļa vēsākā laikā, siltumu absorbējoša kārta un laika apstākļiem atbilstošas virsdrēbes. Skatoties pēc pašsajūtas un vēlmēm, var vilkt nost un kombinēt pēdējās divas kārtas.”

Pirmajai kārtai jābūt vieglai, ērtai, ātri žūstošai. Tā var būt no sintētikas vai merīno vilnas. Ja nav nepieciešama termoveļa, jāizvēlas topiņus un apakškreklus, kas šūti no viegla un sintētiska materiāla. Nekādā gadījumā kokvilnas! Jaunajā “4F” trekinga kolekcijā ir īpaši padomāts par vieglu, izturīgu, anti-bakteriālu un ātri žūstošu materiālu izmantošanu, kas labi uzsūc mitrumu.

Otrās kārtas uzdevums ir uzsūkt mitrumu un nodrošināt siltumu. Piemēroti būs poliestera jeb plīša džemperi. Tie ir viegli, silti, ātri izvada sviedrus un aizņem maz vietas, ja kļūst tik silts, ka jāvelk nost un jāliek mugursomā. Jebkuros apstākļos ieteicams vilk tādu jaku, kurai ir augstāka apkakle, ko var ērti atvērt vai aizvērt.

Trešā ir aizsargkārta – mitrumizturīga vējjaka, kas pasargās arī no vēja. Jakas biezumu jāizvēlas, ņemot vērā plānotās aktivitātes un sezonu – attiecīgi biezāku ziemā un plānāku siltākā laikā. Ja iecerēts kustēties aktīvi, labāk ņemt plānāku virsjaku, bet parūpēties par atbilstošu otro kārtu.

Pareizs solis

Edgars saka: “Mums šķiet, ka mākam iet, jo darām to jau kopš bērnības, taču garos pārgājienos pareiza iešana ir ļoti būtiska. Solis ir jāsāk likt no papēža, apaļi pārejot uz pirkstgaliem. Un, protams, piemērotu apavu izvēle – “nē” atvērtām sandalēm un iešļūcenēm!”

Izvēloties apavus, jāņem vērā vairāki faktori – kādā vidē notiks pārgājiens vai trekings? Vai tam būs nepieciešama īpaša zole? Vai pietiks ar parastiem sporta apaviem? Varbūt vajadzīgs augstāks puszābaks ar potītes aizsardzību pret izmežģījumiem nelīdzenā apvidū. Nekādā gadījumā nedrīkst pirkt apavus, kas ir par mazu, jo tie apgrūtinās asins cirkulāciju. Ejot kāja piepamps, tādēļ parasti iesaka iegādāties vismaz izmēru lielākas pārgājiena kurpes. Mēs taču negribam pastaigu atcerēties ar tulznām, sāpošām kājām vai pat zaudētiem nagiem.

Aksesuāri

Papildu aksesuāru izvēli noteiks pārgājiena vai trekinga maršruts, vide un katra sagatavošanās pakāpe. Populārākais trekinga instruments ir nūjas – tās palīdz izveidot un saglabāt konstantu ritmu, uzlabot līdzsvara izjūtu nelīdzenās virsmās (ūdens šķērsošana, slideni akmeņi, tilti vai baļķi) un ietaupa enerģiju, kāpjot augšup un lejup pa stāvām takām. Samazinot triecienu uz kājām, ceļiem, potītēm un pēdām, izdosies lēnāk nogurt un izturēt vairāk.

Pie aksesuāriem pieskaitīsim arī mugursomu un zeķes, jo tieši šīm aktivitātēm izstrādātie produkti nodrošina pārdomātas detaļas ērtībai un ilgstošam komfortam. Piemēram, “4F” trekinga kolekcijas zeķes ir veidotas no elastīga un īpaša šķiedru maisījuma, kas palīdz nodrošināt termoregulāciju, higiēnu un pareizu zeķes pozīciju visu pārgājiena laiku. Savukārt mugursomai svarīgi izvēlēties pareizo tilpumu, ergonomiskas plecu lences un mitrumu atgrūdošu pārklājumu.

Foto: publicitātes

TOP Komentāri

avatar