Pandēmijas priekšvakarā mājokļa pieejamība uzlabojās

Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indekss liecina, ka pirms COVID-19 uzliesmojuma mājokļu pieejamība Baltijā bija diezgan augsta. Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums atklāj, ka aptuveni katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs (11%) plānoja nekustamā īpašuma iegādi tuvāko divu gadu laikā, bet katrs piektais atzina, ka ar pirkumu nogaidīja, jo tuvākajā nākotnē prognozēja nekustamo īpašumu cenu kritumu. Protams, vīruss un ar to saistītie ierobežojumi un neziņa, ir ieviesuši korekcijas gan sabiedrības uzvedībā, gan plānos.

“Šobrīd iedzīvotāji aktīvi seko līdzi notikumu gaitai saistībā ar vīrusa izplatību un ar lielāku piesardzību vērtē ekonomiskos procesus, kā arī savu spēju uzņemties būtiskas ilgtermiņa saistības. Vērtējot faktorus, kas mājokļa iegādes plānus ietekmē pozitīvi, iedzīvotāju aptaujā vērojams optimisma sarukums. Mājokļa cenu pieejamība, darba stabilitāte, pietiekamu uzkrājumu esamība pirmās iemaksas veikšanai ir aspekti, kuros redzams visstraujākais kritums. Tas mērāms robežās no 11% līdz pat 20%. Notikumi sakarā ar jaunā koronavīrusa straujo izplatīšanos un ārkārtas situācijas ieviešanu, visticamāk, atstās sekas uz visām tautsaimniecības nozarēm, tostarp nekustamā īpašuma cenām,” secina Evija Kropa, Swedbank Finanšu institūta eksperte.

Aptaujā secināts, ka, plānojot jauna mājokļa iegādi, iedzīvotāju pirmā izvēle joprojām būtu privātmāja (38%). Tai seko dzīvoklis padomju laika sērijveida mājā (24%). Interesanti, ka mazinājusies vēlme iegādāties jaunā projekta dzīvokļus – te vērojams kritums no 20% 2019. gadā līdz 15% šogad. Iespējams, tas skaidrojams ar straujāku cenu kāpumu šajā segmentā un sabiedrības uzskatu, ka Rīgā strādājošai bezbērnu ģimenei ir lielākas iespējas iegādāties dzīvokli padomju laika sērijveida mājā (42%) nevis jaunajā projektā (9%). Taču, pieņemot šādu lēmumu, jāņem vērā, ka sērijveida projektu mājas ir sliktākā fiziskā stāvoklī un ilgtermiņā no īpašnieka varētu prasīt vairāk investīciju. 

Pērn vispieejamākie mājokļi starp Baltijas valstu galvaspilsētām joprojām bija Rīgā, tai sekoja Tallina un Viļņa. Mājokļu pieejamību Rīgā veicināja neliels kredītu procentu likmju samazinājums, bet vidējās neto darba algas kāpums bija līdzvērtīgs vidējās dzīvokļu darījuma cenas kāpumam. Savukārt mājokļu pieejamības kāpumu Viļņā veicināja algu reformas virzīts vidējās algas pieaugums Lietuvā. Tallinā mājokļu pieejamība nedaudz pasliktinājās straujā dzīvokļu cenu kāpuma dēļ.

Vidējās mājokļu cenas kāpums 2019.gadā Rīgā bija mērens – kopumā par 6% visos lielākajos tirgus segmentos. Darījumu skaita pieaugums un vienlaikus straujākais cenu kāpums bija jaunajiem un pēc 2000. gada celto un renovēto projektu dzīvokļiem. Tomēr nemainīgi lielākais pieprasījums ir pēc padomju laiku sērijveida projektu dzīvokļiem. Tie ieņem līderpozīciju kopējā darījumu skaitā savas pievilcīgās cenas dēļ. Mājokļa tirgus vērtību nosaka virkne faktoru. Pirmkārt, tieši uz īpašumu attiecināmie faktori, piemēram, atrašanās vieta, tehniskais stāvoklis un mājokļa vecums. Otrkārt, netieši attiecināmie faktori – ekonomikas attīstība valstī, iedzīvotāju ienākumu līmenis un tirgus kopējās tendences. Ja, šobrīd valdošās nenoteiktības ietekmē, cenu kāpums bremzēsies un turpmāk būs mazāks par vidējās algas kāpumu, mājokļa pieejamība turpinās uzlaboties.

 “Ja janvārī vēl runājām par spēcīgu darba tirgu, salīdzinoši strauju algu kāpumu un augstu patērētāju noskaņojumu, kas labvēlīgi ietekmē mājokļu pieejamību un arī aktivitāti mājokļu tirgū, tad jaunais vīruss šo situāciju ir mainījis. Straujā koronavīrusa izplatība un ar tās ierobežošanu saistītie pasākumi ir veicinājuši nervozitātes pieaugumu. Arvien aktuālāka kļūst nepieciešamība strādāt attālināti, palikt mājās karantīnā, pašizolēties vai pieskatīt bērnus. Ieviesto ierobežojumu, pieprasījuma krituma un piegāžu ķēžu pārrāvumu dēļ virknei uzņēmumu jau šobrīd biznesa apjomi ir ievērojami sarukuši. Tas, protams, var nelabvēlīgi ietekmēt arī darbiniekus, kuri var zaudēt darbu un/vai kuru ienākumu līmenis var būtiski sarukt. Šāda situācija vairo iedzīvotāju uztraukumu par nākotni. Te būs svarīgi valdības pieņemtie pasākumi uzņēmēju un to darbinieku atbalstam, kam vīrusa radītais trieciens ekonomikai būtu jāmazina. Gaidāms, ka gan algu pieaugums, gan mājokļu cenu kāpums šogad sabremzēsies, un, iespējams, ir arī kritums. Viss atkarīgs no tā, cik ilgs laiks paies, līdz pasaulei kopīgiem spēkiem izdosies uzveikt vīrusu. Ņemot vērā, ka nekādas burbuļa pazīmes mājokļu tirgū netika novērotas – tirgus nav pārsātināts, mājokļa pieejamība iepriekš ir saglabājusies augstā līmenī un mājsaimniecību parāda līmenis ir salīdzinoši zems – tad iespējamā vīrusa ietekme uz mājokļu tirgu būs ierobežota,” stāsta Laimdota Komare, Swedbank ekonomiste.