Padomi dabai draudzīgākām rīcībām digitālajā vidē

Digitalizācija un tehnoloģiskie risinājumi ir palīdzējuši neskaitāmām nozarēm kļūt dabai draudzīgākām, taču arī digitālie risinājumi un mūsu darbības digitālajā pasaulē var atstāt nevēlamu ietekmi uz vidi. Sociālie mediji nebūs starp galvenajiem iemesliem, ko iedomāsimies, runājot par vides piesārņojumu, tomēr to lietošana rada lielāku oglekļa pēdas nospiedumu nekā varētu likties – piemēram, TikTok katru minūti rada aptuveni 2,63 gramus oglekļa uz katru aktīvo aplikācijas lietotāju visā pasaulē.¹ Skolēnu ideju konkursa “Solve for Tomorrow” eksperti skaidro, kādas ir digitālo aktivitāšu atstātās sekas dabā un kā tās samazināt.

“Mēs esam labi pazīstami ar “digitālo pēdu” jeb visu, kas no mūsu darbībām digitālajā vidē saglabājas tīmeklī. Taču mazāk zinām par digitālo risinājumu radīto reālo ietekmi uz vidi – CO₂ emisijām, kas rodas, piemēram, ražojot un izmantojot digitālās ierīces, uzturot datu centrus un sērfojot tiešsaistē, kā arī reāliem atkritumiem. Lai gan pasauli vairs nevaram iedomāties bez interneta un tehnoloģijām, un daudzas mūsu digitālās darbības palīdz būt videi draudzīgākiem, ikvienam jāizvērtē arī savas darbības tiešsaistē. Būsim zinoši un rīkosimies jēgpilni arī digitālajā vidē, jo katra no mūsu rīcībām atstāj gan “digitālo pēdu”, gan reālu ietekmi uz klimata pārmaiņām,” skaidro Samsung “Solve for Tomorrow” iniciatīvas vadītāja Baltijā Egle Tamelīte.

Atsakies no mobilajām lietotnēm, kuras ikdienā nelieto

Mobilo lietotņu klāsts kļūst arvien plašāks, un mūsu viedtālruņi ļauj svarīgākajam būt rokas stiepiena attālumā – tiešsaistes banku pakalpojumi, GPS, sociālie tīkli, mūzikas un filmu straumēšana, fotoattēlu apstrāde. Tomēr katras aplikācijas izveide, uzturēšana un patērēšana izmanto resursus. Pārskati savā viedtālrunī lietotnes un atbrīvojies no tām, kuras ikdienā neizmanto!

“Interneta un tā atbalsta sistēmu oglekļa pēdas nospiedums veido aptuveni 3,7% no globālajām siltumnīcefekta gāzu emisijām. CO₂ izmeši rodas arī izmantojot dažādas lietotnes – jo vairāk datu, piemēram, liela apjoma attēlus un video pārsūtam, jo vairāk izmešu rodas.  Šobrīd vislielāko oglekļa pēdas nospiedumu no visām pasaules lietotnēm veido TikTok. Tai ir 1 miljards lietotāju, kas ikdienā apmainās ar informāciju un veic video failu augšupielādi, un ir aprēķināts, ka no katra TikTok aktīvā lietotāja ik minūti rodas 2,63 grami izmešu,” stāsta Zinātnes un izglītības inovāciju centra (ZIIC) Projekta vadītāja Laura Grundmane.

Piekop digitālo detoksu

Ikreiz, kad sērfo internetā, zvani, sūti e-pastu vai skaties YouTube video, atmosfērā nonāk CO₂ izmeši. Palūkojies telefonā, cik daudz laika katru dienu pavadi populārākajos sociālajos tīklos, un izrēķini, cik daudz oglekļa emisiju tamdēļ gadā nonāk vidē (izmēģini kalkulatoru šeit)!

Samazinot pavadīto laiku tiešsaistē, vari samazināt radītās emisijas. Mēģini rast balansu starp tiešsaistes dzīvi un dzīvi bez ierīcēm – lasi grāmatas, atrisini krustvārdu mīklu, dodies pastaigā. Jauni, dabai draudzīgi ieradumi un regulārs digitālais detokss ne tikai pozitīvi ietekmēs apkārtējo vidi, bet arī uzlabos dzīves kvalitāti un labsajūtu.

Saki “nē” mēstulēm

Gada laikā vidēji viena cilvēka saņemtie un nosūtītie e-pasti rada 136 kg CO₂ emisiju. Tas atbilst attālumam, kas ar automašīnu jānobrauc no Liepājas līdz Valmierai.² Protams, e-pasti ir videi draudzīgāki nekā vēstuļu sūtīšana, tomēr nekontrolēta e-pastu sūtīšana un saņemšana palielina digitālās vides radīto oglekļa pēdas nospiedumu dabā. Regulāri iztīri savu e-pasta pastkastīti un pārskati abonētos adresātus, atsakoties no desmitiem lieko ziņojumu saņemšanas ik dienu, kurus pat neatver.

Skaties video mazākā izšķirtspējā un rīko filmu vakarus kopā ar draugiem

Katra straumēšana tērē enerģiju un rada emisijas – lai arī tās ir nelielas, tomēr vari tās samazināt. Nav jāatsākas no iecienītākās filmas vai seriāla jaunākajām sērijām – ja draugi dzīvo tuvumā, organizējiet kopīgu skatīšanos. Izvērtē, vai vienmēr nepieciešams straumēt ļoti augstā izšķirtspējā, kas veicina lielāku enerģijas patēriņu. Turklāt lielie ekrāni, piemēram, TV un dators patērē vairāk enerģijas nekā viedtālrunis. Tā kā mūsdienās teju ikvienu ikdienas darbību iespējams veikt ar viedtālruni, mēģini iecienītajām darbībām izmantot mazāk enerģijas patērējošu ierīci.

Neatstāj tiešsaistes veikalu grozus pilnus

Tiešsaistes iepirkšanās ļauj ietaupīt laiku, tomēr apdomā savus paradumus. Neapdomīgiem pirkumiem un vairākkārtējai preču atgriešanai tiek izmantots transports, elektrība un citi resursi. Pasūti preces un pakalpojumus tikai tad, kad esi par tiem pārliecināts, turklāt neatstāj tiešsaistes grozus pilnus, ja neplāno veikt iegādi – arī tas lieki tērē resursus. Piemēram, ja esi reģistrējies konkrētajā vietnē, tā saglabā informāciju par pievienotajām precēm grozā un e-pastā sūta atgādinājumus par neveikto pirkumu. Skaties, ko iepriekš minējām par e-pastu radītajiem CO₂ izmešiem!

Par “Solve for Tomorrow”

Konkursu “Solve for Tomorrow” sociālās iniciatīvas ietvaros rīko “Samsung Electronic Baltics”. Samsung “Solve for Tomorrow” ir globāla iniciatīva, kas tiek īstenota vairāk nekā 30 valstīs visā pasaulē un veicina skolēnu pašizglītošanos STEM nozarēs (dabaszinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika), kā arī motivē bērnus un jauniešus risināt sev un apkārtējai sabiedrībai aktuālus jautājumus. Iniciatīvas partneri Latvijā ir LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Valsts izglītības satura centrs, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un portāls “Labs Of Latvia”,  Eiropas Parlamenta birojs Latvijā, Liepājas Zinātnes un izglītības inovāciju centrs ZIIC, Latvijas Drošāka interneta centrs, Pasaules Dabas fonds, Vides izglītības fonda Ekoskolu programma, Latvijas Zaļā kustība, SIA “Zaļā josta”, SIA “Getliņi EKO”, Rīgas Skolēnu dome un digitālo risinājumu aģentūra “CUBE”.