Novājināta imūnsistēma – vai vainīgs cinka deficīts?

Cinks ir maz zināms mikroelements, kas ļoti pozitīvi ietekmē cilvēka imunitāti, kas īpaši būtiski ziemas laikā un Covid-19 apstākļos. Cinks spēcina imunitāti, pasargā no saaukstēšanās un augšējo elpošanas ceļu slimībām. Kas ir cinks, kāda ir tā iedarbība un kas liecina par tā trūkumu organismā, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga. 

Kāpēc jālieto cinks? 

Lai arī šobrīd visvairāk sabiedrībā tiek runāts par vīrusu Covid-19, neviens nav atcēlis ierasti sezonālos vīrusus, kas nereti piezogas gada drēgnajos gadalaikos. Farmaceite atgādina, ka šajā laikā ir svarīgi būt piesardzīgiem un preventīvi pastiprināti rūpēties par organisma aizsargspējām, kas nepieciešams, lai pasargātu sevi no nevēlamiem vīrusiem, savukārt vīrusa saķeršanas gadījumā – ātrāk izveseļotos. Ikdienā ieteicams lietot vitamīnus un uztura bagātinātājus, piekopt veselīgu dzīvesveidu, tostarp neaizmirst par pilnvērtīgu miegu, uzturu un fiziskām aktivitātēm.

Cinks ir viens no galvenajiem mikroelementiem, kas stiprina cilvēka imunitāti, pasargā no saaukstēšanās un augšējo elpceļu slimībām. Tam ir liela nozīme arī šūnu atjaunošanās procesos, brūču dzīšanā, kā arī redzes, matu, nagu un ādas veselībā. Cinks mazā daudzumā atrodams gandrīz visās organisma daļās – plaušās aknās, nierēs, kaulos, aizkuņģa dziedzerī, ādā, acīs un ķermeņa sekrētos.

Pieci biežākie cinka deficīta simptomi

Cinka trūkums organismā var izraisīt daudzas veselības problēmas. Tā kā cinks ir mazāk pazīstams mikroelements, cilvēki nepievērš tā uzņemšanai pietiekamu vērību un tā deficīts ir gana izplatīts. 

Uz cinka trūkumu var norādīt bieža saaukstēšanās un infekcijas. Ja organismā ir cinka deficīts, imūnsistēmas darbība ir traucēta un novājināta, tādēļ cilvēks mēdz bieži slimot, jo tā iespaidā kļūst uzņēmīgāks pret dažādām infekcijām, kas var būt gan baktēriju, gan vīrusu izraisītas. 

Ja mati kļūst plānāki un izkrīt, tā var būt cinka deficīta pazīme. Cinks kā uztura bagātinātājs ir dabīgs ārstniecības līdzeklis pret matu izkrišanu, turklāt veicina arī matu biezumu un augšanu. 

Brīdinājuma signāls cinka trūkumam ir arī ādas problēmas – pumpas, pinnes un taukaina āda. To ārstēšanai ieteicams cinku uzņemt gan iekšēji – uztura bagātinātāju formā, gan ārēji – izmantojot sejas krēmus, kuru sastāvā ietverts arī cinka glikonāts, kas mazina ādas taukošanos, attīra poras, novērš kairinājumu, veicina ādas dzīšanu. Tas darbojas arī kā ultravioleto staru aizsargfiltrs.

Arī tādas vēdera problēmas kā vēdera gāzes, pūšanās vai pat regulāra caureja ir viens no izplatītākajiem cinka deficīta simptomiem kā bērniem, tā arī pieaugušajiem. 

Par cinka iespējamo trūkumu jāaizdomājas tiem, kuriem ir  hroniskas slimības. Cinks ir neaizvietojams imūnsistēmas un šūnu atjaunošanās procesos, tādēļ ar cinka trūkumu var būt tādas hroniskas slimības kā diabēts, kognitīvie traucējumi, ateroskleroze, neiroloģiskie traucējumi un citas.

Kā pārvarēt cinka deficīta simptomus?

Farmaceite skaidro, ka diennaktī pieauguša cilvēka organismam nepieciešami vien 8-15mg cinka. Nedaudz vairāk to iesaka lietot gan sievietēm, gan vīriešiem pirms bērniņa ieņemšanas, kā arī grūtniecības laikā. Bērniem diennaktī jāuzņem vidēji 5 mg cinka. Ikdienā šo mikroelementu iespējams uzņemt ar kvalitatīviem uztura bagātinātājiem, kuros cinks papildināts vēl ar citiem organismam vajadzīgajiem vitamīniem. Šādu uztura bagātinātāju klāsts ir plašs, tādēļ, lai atrastu sev piemērotākos, ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu. 

Dienā vajadzīgo cinka daudzumu iespējams uzņemt arī ēdot pietiekami daudz cinku saturošus produktus kā liellopu gaļu, zivis, austeres, olas, aknas, klijas un citus. Papildu tam nepieciešams uzņemt arī probiotikas, lai uzlabotu cinka absorbciju un gremošanu, ko iespējams iegādāties uztura bagātinātāju formā vai uzņemot arī probiotiku saturošus pārtikas produktus kā kefīru, skābētus kāpostus. 

Foto: publicitātes