Nometnes bez traumām: kas jāievēro, lai tās sagādātu tikai pozitīvas emocijas

Vasarā populārs un lietderīgs brīvlaika pavadīšanas veids bērniem ir dažādas tematikas un ievirzes nometnes. Lai bērni no tām atgrieztos sveiki un veseli, atpūtušies un ar labām atmiņām, bet vecākiem būtu sirdsmiers, ir vērts ar bērnu izrunāt jautājumus, kas saistīti ar drošību un iespējamām veselības likstām. 

Pirms izvēlēties nometni bērnam, speciālisti iesaka uzzināt maksimāli daudz informācijas: vai nometne ir akreditēta (reģistrēta), kādas aktivitātes tajā paredzētas un kādas ir drošības prasības. No valsts puses nometnes tiek stingri uzraudzītas (tostarp drošības, higiēnas un citu prasību ievērošana), jānodrošina personāls, kas spēj sniegt bērnam pirmo medicīnisko palīdzību un nepieciešamības gadījumā izsaukt operatīvos dienestus. Piesakoties nometnei, vecākiem obligāti jāinformē nometnes organizatori, ja bērnam ir kāda pārtikas produkta nepanesamība, tiek lietoti kādi medikamenti, ir nosliece uz alerģiju, vai bērns prot peldēt.

Kārtojot bērna nometnes somu, īpaša aptieciņa bērnam līdzi nav jādod, jo par pirmās medicīniskas palīdzības sniegšanu ir atbildīgi nometnes organizatori. Viņu rīcībā noteikti jābūt gan plāksteriem, gan dezinficējošam šķīdumam brūču apstrādei, pretsāpju, pretiekaisuma līdzekļiem, kā arī klasiskajai “oglītei”, ja nu saniķojies vēders.

“Pirms nometnes ar bērnu noteikti jāpārrunā drošības jautājumi. Tieši vecāki ir tie, kuri savu bērnu pazīst vislabāk un zina viņa paradumus. Ja vecāki bērnu ir informējuši par to, kā konkrētā situācijā rīkoties, iespējams, nonākot stresa situācijā, viņš šo sarunu atcerēsies un zinās, kā pareizi rīkoties,” saka Jānis Upenieks, Bērnu slimnīcas bērnu traumu, ortopēdijas un mugurkaula ķirurgs. Kopā ar bērnu var izpētīt nometnes atrašanās vietu un apkārtnes karti, kādi objekti ir tuvumā, piemēram, mežs, upe, dzelzceļš, un noteikumus par uzvedību tajos. Visticamāk, bērns nepaliks viens, taču vērtīgi viņu informēt, kā rīkoties, ja notiek kaut kas negaidīts.

Vasaras traumas

Vasarā, salīdzinot ar citiem gadalaikiem, bērnu traumatisms ir divreiz lielāks – siltais laiks vilina aktīvi darboties: bērni skrien, lec, spēlējas ar draugiem, bieži vien piemirstas ievērot drošību. Mediķi min traumas, kas gūtas no kritieniem (no riteņa, šūpolēm, slidkalniņiem, batuta utt.), izmežģījumus vai saišu sastiepumus, smagākos gadījumos – kājas, rokas, atslēgas kaula lūzumus, galvas traumas, smadzeņu satricinājumu, kā arī traumas, kas gūtas ceļu satiksmes negadījumos, apdegumus un traumas ūdenī (arī slīkšana). Ir bijuši gadījumi, kad bērni nonāk slimnīcā ar ārstu valodā saukto “asfalta slimību” – pamatīgiem elkoņu, ceļu nobrāzumiem uz asfalta vai cita seguma. Tāpat vasaras sezonai raksturīga pārkaršana, saindēšanās, dzīvnieku un insektu kodumi, dažādas brūces.

Kādi ir TOP temati, par kuriem runāt ar bērnu pirms nometnes, lai izvairītos no traumām un citām veselības likstām? 

Ēšana, pietiekama ūdens lietošana un roku higiēna 

Nometnēs ēdināšanas uzņēmumi parasti ir sertificēti un tiem ir savas iekšējās procedūras, kā gatavot un uzglabāt ēdienu arī karstā laikā, ir noteiktas sanitārās higiēnas prasības. Protams, pirms sēsties pie galda un baudīt maltīti, jānomazgā rokas. Bērnam noteikti jāatgādina par aizrīšanās risku: jāpaēd pie galda, nevis skrienot, smejoties vai rotaļājoties. Tāpat skrienot un sportojot nevajadzētu košļāt košļājamo gumiju.

Mediķis piekodina ēdienus un dzērienus tiešā saulē ilgstoši neatstāt, jo tie var sabojāties. Šādu pārtiku lietojot, bērns var iegūt gremošanas trakta disfunkciju. Tāpat nevajadzētu atstāt sulas glāzi vai neaizvērtu saldinātā dzēriena iepakojumu, kas pievilina lapsenes. Tās nepamanot, var iedzert sulu un sadzelt vaigu vai mēli. 

Saule, pārkaršana, dehidratācija

Gatavojot somu nometnei, noteikti jāieliek bērna galvassega (cepurīte, lakatiņš), mudinot to izmantot, kā arī atkārtoti uzpildāma ūdens pudele, ko paņemt līdzi pārgājienā vai ekskursijā. Jāpiekodina ilgstoši neuzturēties karstā saulē, jo bērni mēdz aizspēlēties un zaudē laika izjūtu. Karstā laikā jāizvēlas dzeramais ūdens, nevis saldināti dzērieni. Pirmsskolas vecuma bērni ir jutīgāki pret karstumu nekā pieaugušie, īpaši fizisko aktivitāšu laikā. Viņiem ir aktīvāki vielmaiņas procesi, ātrāk paaugstinās ķermeņa temperatūra, bet ir mazākas sviedru “ražošanas” iespējas. Procentuāli pret ķermeņa masu ūdens bērna organismā ir vairāk nekā pieaugušajiem, tādēļ ūdens zudums un atūdeņošanās (dehidratācija) var iestāties daudz ātrāk. Ik pa laikam jāatgādina: tagad apstājamies, nespēlējamies un visi padzeramies, pasēžam ēnā. Jāuzmanās arī no saules apdegumiem – lietojot aizsargkrēmus, neuzturoties ilgstoši tiešos saules staros, īpaši laikā, kad ultravioletais starojums ir visintensīvākais (no plkst. 12 līdz plkst. 16). 

Bērnam jāpastāsta, ka ne tikai saule var radīt apdegumus. Dabā ir arī augi, kuriem nevajadzētu pieskarties, likt tos mutē utt. Pirms došanās brīvā dabā, bērni jāiepazīstina, piemēram, ar latvāņiem, kuriem nevajadzētu tuvoties, jo tie rada ķīmisku apdegumu. „No saskares ar latvāni var rasties ādas atslāņošanās. Ja visu šī auga sulu no ādas rūpīgi nenoskalo, ādas bojājums no sākotnējiem pieciem centimetriem nākamajā dienā var sasniegt jau 15 centimetrus, atšķirībā no termiska vai elektroapdeguma, kas nepaplašinās,” paskaidro bērnu ķirurgs Džeimss Rozītis. 

Droša peldēšanās

Pirms došanās uz nometni vecāki aizpilda anketas, un bieži tajās ir jautājums, vai bērnam piemīt peldētprasme. To nometnes organizatoriem ir svarīgi zināt, jo neatkarīgi no nometnes veida bērni vasarā parasti tiek vesti peldēties. “Peldētprasmei bērniem būtu jābūt noteikti, tāpat kā visiem bērniem būtu jāprot braukt ar riteni. Tas spēj pasargāt no bīstamām situācijām, nemaz nerunājot par to, ka peldēšana ir ļoti veselīga: tā norūda organismu, palīdz veidot pareizu, labu stāju utt. Man vecāki šad tad prasa: “Ko mēs vasarā varētu labu izdarīt savam bērnam? Ko darīt, lai bērnam būtu laba stāja?” Ja bērns vēl nemāk peldēt, tas būtu labs mājasdarbs šai vasarai: iemācīties peldēt,” saka bērnu ķirurgs Jānis Upenieks.

Runājot par veldzēšanos ūdenī, mediķis atkārtoti  vērš uzmanību uz to, cik bīstami ir lēkt uz galvas ūdenī, un mudina to atgādināt arī saviem bērniem. “Diemžēl tas notiek katru gadu un par to nākas vēlreiz un vēlreiz atgādināt. Parasti tie nav mazie bērni, bet gan pusaudži un pieauguši cilvēki, kas lec uz galvas, nezinot, cik dziļa ir ūdenstilpe, vai straume nav sanesusi smiltis, kokus, vai apakšā nav akmeņu. Tas diemžēl beidzas  ļoti traģiski – ar galvaskausa lūzumiem, salauztiem mugurkauliem. Pusaudži brauc ar riteņiem pāri tiltiņam, un kādam ienāk prātā ideja ielēkt no tilta ūdenī, nopeldēties un braukt tālāk. Viens lēciens uz galvas ūdenī, un, ja paveicas palikt dzīvam, vari palikt paralizēts uz visu mūžu: nekustas ne rokas, ne kājas, un pat modernā medicīna šādos gadījumos nespēj palīdzēt,” vēlreiz par drošu peldēšanos atgādina J. Upenieks. 

Insektu kodumi

Vasarā brīvā dabā, kur lielākoties notiek nometnes, daudz biežāk sastopam odus, dundurus, iršus, lapsenes, bites. Basām kājām pa zāli staigājot, var uzkāpt bitei, pēc peldes mēdz uzbrukt dunduri vai mušiņas. Insektu kodumi, īpaši tiem bērniem, kuriem ir tendence uz alerģiju, var radīt diezgan saasinātu organisma reakciju. Nometnes somā iesaka ielikt arī pretinsektu līdzekli, jo gan karstā dienā, gan vakarā pie ugunskura, klausoties spoku stāstus, tie var noderēt.

Jāuzmanās, dodoties krūmājos vai garā zālē, jo tajos sastopamas ērces. Tās pārnēsā vai nu ērču encefalītu (pret to ir pieejama vakcinācija; endēmiskajos Latvijas rajonos – bērniem bez maksas) vai Laima slimību, pret kuru diemžēl nav potes, vai arī abas slimības. Tas gan nenozīmē, ka visi, kam piesūkušās šīs ērces, tiešām saslimst. Taču mediķi atgādina par piesardzību, ejot dabā. Ja ērce piesūcas, par to jāinformē nometnes mediķis – ja nedēļas laikā parādās temperatūra vai tajā vietā, kur bijis kodums, sarkans plankums vai citi neraksturīgi simptomi, ieteicams  vērsties pie ģimenes ārsta.  

Dauzīšanās, kritieni un sekas

Ja nometnē ir spēļu laukums, tostarp batuts, bērnam būtu jāatgādina par piesardzību: nešūpoties augstu, nedauzīties, grūstot citus bērnus, īpaši, ja tiek kāpts augšup, piemēram, pa trepēm. Tāpat jāatgādina, ka uz batuta vienlaikus drīkst atrasties tikai viens cilvēks. Bērnu slimnīcā katru vasaras mēnesi nonāk ap 100 bērnu ar traumām, kas gūtas, lēkājot pa batutu. 

Centieties nesabojāt savas vasaras brīvdienas, pārgalvīgi dauzoties, jo ar vienu neapdomīgu soli varat tikt ne tikai pie ģipša un kruķiem, bet pat pie ilgstošas gulēšanas slimnīcā, saka J. Upenieks.
Lai bērnam nometnē pavadītais laiks ir lietderīgs un atstāj labas atmiņas un daudz jaunu draugu!

Raksts tapis Eiropas Sociālā fonda finansētās kampaņas “Pārvērt pārdrošību par drošību!” ietvaros – tās mērķis ir izglītot un informēt dažāda vecuma bērnus, viņu vecākus un citus pieaugušos par drošību, biežāko traumu veidiem katrā vecumposmā, traumu gūšanas apstākļiem un profilakses pasākumiem, lai samazinātu bērnu traumatismu Latvijā. Visi kampaņas informatīvie materiāli pieejami Veselības ministrijas tīmekļvietnē www.esparveselibu.lv un Bērnu slimnīcas tīmekļvietnē www.bkus.lv. Kampaņas aktualitātes tiek atspoguļotas arī sociālajos tīklos.

Kampaņa tapusi pēc Veselības ministrijas, Bērnu slimnīcas un Slimību profilakses un kontroles centra iniciatīvas un tiek īstenota Eiropas Sociālā fonda projekta “Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” (identifikācijas Nr. 9.2.4.1/16/I/001) ietvaros.

Foto: publicitātes