No podiņa līdz staltai priedei – ieteikumi, lai stādīšana izdotos

Koku stādīšana ir interesants, taču gana sarežģīts process, jo ir vairāki aspekti, kas var ietekmēt, cik veiksmīgi viss izdosies. Liela daļa Latvijas iedzīvotāju vēlas, lai viņu pilsētā vai reģionā būtu vairāk apzaļumoto teritoriju un koku, tāpat 59% paši vienu vai vairākas reizes ir stādījuši koku, bet vēl daļa (16%) – to nav darījuši, taču ļoti gribētu, liecina “Mežpils alus” un pētījumu centrs “Norstat” veiktās aptaujas dati. Stādot koku, uzmanība jāpievērš gan tam, lai kokam pietiek saules, gan laistīšanai un apkārt esošajiem kokiem. Noteikti jāatceras, ka koks ir ilgtermiņa projekts, tāpēc noteikti jāpadomā par to, vai vieta, kur šodien tiek stādīts koks, tam būs piemērota arī pēc desmit, divdesmit un vairāk gadiem. Šoreiz vairāk par to, kas patīk un nepatīk priedei, un, ar ko rēķināties, lai veiksmīgi izaudzētu raženu parasto priedi? 

Sakņu sistēma svarīgāka nekā virszemes daļa

Priedi, kas šopavasar iesēta podiņā, bet pagaidām nav varēšanas vai vēlēšanās koku iestādīt vietā, kur tas paliks visu tā mūžu, kas var būt pat vairāki simti gadu, uz vienu gadu iespējams pierakt dārzā ar visu podiņu – lai, no vienas puses, tas pierod pie āra apstākļiem, bet no otras – lai sakņu sistēma neaiziet pārāk dziļi un tālu, kas pēc tam var radīt grūtības ar pārstādīšanu pastāvīgajā vietā. Dažus centimetrus garu sējeni ieteicams stādīt labi iekoptā augsnē dārzā, kur būs iespējams par to pienācīgi parūpēties, kur kokam pietiks gaismas un barības vielu priecīgai bērnībai. Nav jāsatraucas, ja pirmajā vasarā koks īpaši nestiepjas garumā. Patiesībā virszemes daļas garums nav galvenais rādītājs, daudz svarīgāk, lai kokam jau tā dzīves sākumā būtu pēc iespējas labi attīstīt sakņu sistēmu, kurā bez mietsaknes ir arī kupli sazarojušas sānsaknes. Sakņu sistēmas kvalitāte ir viens no aspektiem, kam allaž jāpievērš pastiprināta uzmanība, arī izvēloties kokus dārzam vai mežam kokaudzētavās. 

Sargāt no nopļaušanas vai apēšanas 

Ja koka virszemes daļa ir īsa, tā vairāk jāsargā no apkārtējiem draudiem, jāpievērš uzmanība, lai, pļaujot zāli, to nenopļauj. Ja vietai, kur iestādīts koks var piekļūt savvaļas dzīvnieki, liels apdraudējums var būt arī stirnas.

Rūpīgi pārdomāt vietas izvēli 

Stādot parasto priedi, jāatceras, ka tas ir pirmā lieluma koks – parastā priede var sasniegt pat vairāk nekā 30 m garumu, bet vainaga platums – vairāk nekā 5 – 7 m. Ja koks aug labos apstākļos, tas, ieskrējies augšanā, gada laikā garumā var izaugt pat
0,7 – 1 m. Izvēloties vietu, pārdomājiet, vai pēc desmit, divdesmit gadiem tur būs pietiekami daudz rūmes tik lielam kokam. Jāatceras, ka liela koka sakņu sistēma stiepjas tālu ārpus vainaga projekcijas, tāpēc jau pirms stādīšanas jāizlemj, vai nākotnē tuvumā būs plānoti citi koki vai būves.

Priedei obligāti nepieciešama saule 

Parastā priede ir izteikta saulmīle – tā jāstāda vietā, kur nebūs citi, par to garāki koki. Ja priede būs noēnota, tā nīkuļos un aizies bojā. Tuvākā laikā Latvijā prognozētā tveice un karstums priedēm ir tīkams laiks. Par laistīšanu īpaši nav jāraizējas, īpaši, ja sējenis augsnē tiek ielikts kopā ar substrātu. Priede nav kāposts, kas regulāri jālaista. Turklāt tā ir vistolerantākā koku sugai, kurai der jebkura augsne – no minerālvielām bagātas dārza augsnes līdz smilšainai vienai. Protams, no augsnes būs atkarīgs, vai koks izaugs slaids un augsts, vai tieši otrādi – būs zemzarītis. Koka ārējo izskatu būtiski ietekmē arī sēklas ģenētiskās īpašības, tāpēc par augstvērtīgu sēklu iegūšanas iespējām daudz mācām arī topošajiem mežzinātnes ekspertiem un mežinženieriem, kuri nākotnē būs atbildīgi par neskaitāmām priedēm no to stādīšanas līdz gatavās produkcijas iegūšanai. 

Priedes formēšana prasa nopietnu darbu 

Ja ir vēlme sākt ar viena koka iestādīšanu un veikt interesantu eksperimentu, priedei var arī neļaut izvērsties ar augšanu ne augstumā, ne arī platumā, priedes vainagu iespējams veidot. Katru pavasari īsinot jaunos dzinumus, koku var “noturēt” tieši tādā augstumā kā saimnieks vēlas, iespējams izveidot arī izvēlēto vainaga formu. Veiksmīga rezultāta gadījumā veidosies t.s. Latvijas bonsai versija, tomēr uzreiz jārēķinās, ka skaistas, nelielas priedes izveidošana un uzturēšana prasīs regulāru un nopietnu darbu. 

Autore: Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes prodekāne, Mežkopības katedras pētniece Solveiga Luguza

Foto: canva.com