Nesalaužamās: piecas sievietes, kuras izvēlējās bīstamas profesijas

Neparasti dzīvesstāsti, kuros drosme, zinātkāre un pārliecība sastopas ar ekstremāliem izaicinājumiem – stāšanos pretī teroristiem, ekspedīcijām okeāna dzelmē, nāvējošiem kaskadieru trikiem un izmeklēšanām melnajā tirgū –, salauž sabiedrības priekšstatus par to, kas ir vai nav sievietes spēkos, vēsta kanāls “National Geographic”.

Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) dati liecina, ka sievietes joprojām ir nepietiekami pārstāvētas gan augsta riska profesijās, gan vadošajos amatos. 2024. gada ziņojumā norādīts, ka tikai 32 % vadošo amatu pasaulē ieņem sievietes, bet dažādās nestandarta profesijās – piemēram, inženierzinātnēs, glābšanas dienestos vai bruņotajos spēkos – viņu īpatsvars bieži vien nesasniedz pat 20 %.

Tomēr situācija pakāpeniski mainās: sievietes arvien aktīvāk izvēlas jomas, kas tradicionāli uzskatītas par “vīrišķīgām”, un pierāda savas spējas ne vien izturēt ekstrēmus apstākļus un fizisku slodzi, bet arī būt par līderēm. Viņas pārkāpj robežas ne tikai simboliski, bet arī praktiski – vadot valstis, organizācijas un komandas situācijās, kurās lēmumi var maksāt ļoti dārgi, dažkārt pat dzīvību.

Kanāls “National Geographic” apkopojis piecu ievērojamu un drosmīgu sieviešu dzīvesstāstus, kas iedvesmo, iedrošina un atgādina, ka spēks nav atkarīgs no dzimuma, bet gan no pārliecības, mērķtiecības un neatlaidības.

Malala Jūsafzaja

28 gadus vecā Malala Jūsafzaja pasaulē pazīstama ar savu pašaizliedzīgo darbu izglītības aktīvisma jomā. Viņa piedzima un uzauga Pakistānā, kur jau agrā vecumā saskārās ar nevienlīdzību un diskrimināciju, it īpaši iegūstot izglītību.

Malalas tēvs Ziaudīns Jūsafzajs bija skolotājs un ciematā, kurā ģimene dzīvoja, vadīja meiteņu skolu. Viss mainījās 2009. gadā, kad kontroli reģionā pārņēma radikālā islāma fundamentālistu kustība “Taliban”. Papildus daudziem citiem ieviestajiem striktajiem ierobežojumiem, režīma pārstāvji paziņoja, ka meitenes apmeklēt izglītības iestādes vairs nedrīkstēs.

11 gadu vecumā Jūsafzaja atvadījās no savām klasesbiedrenēm, nezinot, vai kādreiz viņas vēl satiks, un drīz pēc tam pievērsās aktīvismam, rakstot blogu BBC portālā urdu jeb Pakistānas valsts valodā.

Malala ar savu pārliecību un drosmīgo rīcību kļuva ne vien par spēcīgu līderi un balsi, ko sadzirdēja visā pasaulē, bet arī par “Taliban” mērķi. 2012. gadā 15 gadus vecā Malala devās mājās no skolas, kad bruņots, maskējies vīrietis apturēja skolēnu autobusu un sašāva meiteni galvā. Par spīti smagajam ievainojumam, ilga rehabilitācija un vairākas operācijas palīdzēja Malalai atgūties. Pēc tam viņa pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi Lielbritānijā.

“Viens bērns, viens skolotājs, viena grāmata un pildspalva var mainīt pasauli,” ar spēcīgu pārliecību paudusi izglītības aktīviste.

Viņas cīņa par meiteņu tiesībām uz izglītību, stājoties pretī netaisnībai un briesmām, nav bijusi veltīga – Jūsafzajas balss kļuvusi par iedvesmas un spēka avotu miljoniem cilvēku visā pasaulē. Viņas izveidotais “Malalas fonds” palīdzējis vismaz desmit miljoniem meiteņu turpināt mācības, kā arī sniedzis atbalstu vairākiem afgāņu izglītības aktīvistiem un vietējām organizācijām.

17 gadu vecumā, vēl nesasniegusi pilngadību, Jūsafzaja saņēma Nobela Miera prēmiju, kļūstot par visjaunāko laureāti vairāk nekā simts gadu ilgajā apbalvojuma pastāvēšanas vēsturē.

Hetere Penija

Viņa, saukta arī par Heteri Peniju “Veiksmīgo”, ieguva pilota apliecību jau 18 gadu vecumā. Vēlāk jauniete uzzināja, ka sievietēm nav atļauts vadīt iznīcinātājus, un nebija ar to mierā.

Pēc studijām Penija tika uzņemta Kolumbijas apgabala Nacionālajos gaisa spēkos un jau divus gadus vēlāk kļuva par Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Gaisa spēku virsnieci. ASV iznīcinātāju pilotu rindās Hetere bija viena no pirmajām sievietēm.

Lai gan iesauka “Veiksmīgā” viņai tika piešķirta jau agrāk, tā ieguva jaunu nozīmi, kad liktenīgajā 2001. gada 11. septembrī viņa kopā ar pulkvedi Marku Sasvilu tika izraudzīta misijai. Jau sākotnēji bija skaidrs – tā būs ļoti bīstama un, visticamāk, nāvējoša.

Penijai, tolaik pirmajai leitnantei un 121. iznīcinātāju eskadras mācību virsniecei Kolumbijas apgabala Nacionālajā gvardē, tika dots rīkojums pārtvert “United Airlines” reisu numur 93. Kā zināms, lidaparāts vēlāk avarēja un bojā gāja visi 33 pasažieri, kā arī personāls un četri teroristi, kuri bija nolaupījuši lidmašīnu. Savukārt “United Airlines” reiss numur 175 un numur 11 ietriecās Pasaules tirdzniecības centra ēkās jeb Dvīņu torņos Ņujorkā, ASV. Tiek uzskatīts, ka reiss numur 93 bija ceļā uz ASV Kapitoliju Vašingtonā.

Tobrīd militārās lidmašīnas, kuras vadīja iznīcinātāju piloti, nebija aprīkotas ar kaujas munīciju, tādēļ vienīgā iespēja apturēt reisu bija ietriekties tajā – tas nozīmētu arī tūlītēju Penijas nāvi. Tomēr nolaupītā lidaparāta pasažieri paši mēģināja atgūt kontroli un iesaistījās cīņā ar teroristiem, kā rezultātā gaisa kuģis avarēja, bet Penija, kas bija ceļā, lai to pārtvertu, izdzīvoja.

Vēlāk viņa devās arī citās bīstamās misijās, piemēram, uz Irāku. Pašlaik Heterei Penijai ir 50 gadi un viņa lido vēl aizvien, tomēr pārsvarā savu karjeru velta aizsardzības politikai un pētniecībai.

Silvija Ērla

Rekords par visdziļāk jūras dzelmē (381 metru zem ūdens) īstenoto pastaigu uzstādīts 1979. gadā, un tas pieder Silvijai Ērlai.

90 gadus vecās “National Geographic” rezidējošās pētnieces un okeanogrāfes interese par okeānu sākās jau bērnībā, kad viņa stundām piemājas dīķī vēroja zivis un kurkuļus, ievietoja tos burkās un veica piezīmes.

Ērla ir apveltīta ar īpaši asu prātu – pabeigusi vidusskolu 16 gadu vecumā, viņa devās uz Floridas štata universitāti, ASV, un absolvēja to, kad viņai bija tikai 19 gadu. Vienlaikus viņa ieguva arī zemūdens nirēja (SCUBA) sertifikātu, bet studijas maģistrantūrā absolvēja aptuveni 12 mēnešus vēlāk – 20 gadu vecumā.

Uzsākot karjeru, pētniece bija viena no retajām sievietēm savā jomā. Paralēli botānikas studijām doktorantūrā, viņa devās dažādās ekspedīcijās, tai skaitā uz Indijas okeānu. Zināms, ka aļģes fotosintēzes procesā saražo lielāko daļu atmosfēras skābekļa – tieši tās Ērla pētīja padziļināti gan savā disertācijā, gan arī karjerā kopumā.

Viņa publicējusi vairāk nekā 200 zinātnisku rakstu, vadījusi vairāk nekā 100 jūras ekspedīciju un ne tikai. Pētniece ne vien aktīvi darbojusies zinātnē un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, bet arī kļuvusi par aktīvisti, izglītojot sabiedrību par nepieciešamību aizsargāt okeānus un tajos mītošos dzīvos organismus. Viņa saņēmusi vairāk nekā 100 apbalvojumu visā pasaulē, tai skaitā Apvienoto Nāciju Organizācijas “Zemes čempiona” un “TED vēstnieka” balvu.

Kitija O’Nīla

Saukta arī par “ātrāko sievieti pasaulē”, savu nospiedumu vēsturē nenoliedzami atstājusi izcilā kaskadiere, sportiste un sacīkšu braucēja Kitija O’Nīla (1946–2018).

Neilgi pēc dzimšanas, aptuveni piecu mēnešu vecumā, viņas veselība sāka strauji pasliktināties. O’Nīla vienlaikus saslima gan ar tā sauktajām cūciņām, gan masalām, gan bakām, kā rezultātā zaudēja dzirdi. Pateicoties savai mātei, viņa tomēr iemācījās tekoši runāt un lasīt no lūpām, bet vēlāk pat apguva čella un klavierspēli.

Jau 12 gadu vecumā viņa uzsāka peldēšanas nodarbības. O’Nīla sacensībās, bez iepriekšējas pieredzes aizvietojot kādu neieradušos dalībnieku, lēca no tramplīna un uzvarēja, izcīnot savu pirmo medaļu. Viņa turpināja sacensties un gūt uzvaras, un sāka pat gatavoties Olimpisko spēļu atlases sacensībām, taču salauza plaukstas locītavu, saslima ar mugurkaula meningītu, pēc kā gandrīz zaudēja spēju staigāt.

Par spīti tam, ka slimības O’Nīlu turpināja piemeklēt atkal un atkal, viņa nepadevās, atguvās un sāka nodarboties ar ūdensslēpošanu, sieviešu kategorijā sasniedzot rekordlielu ātrumu – nepilnus 170 kilometrus stundā. Vēlāk viņa aktīvi pievērsās arī motokrosam.

1976. gadā Kitija kļuva par pirmo sievieti Holivudas elitāro triku izpildītāju organizācijā “Stunts Unlimited”. Viņa turpināja gūt panākumus nu jau kā profesionāla kaskadiere. Viņas meistarība tika īpaši izcelta NBC speciālizlaidumā par pasaules labākajiem triku izpildītājiem, kur viņa apgāza degošu mikroautobusu, skrēja liesmojošā apģērbā un krita no septītā stāva. Viņas apbrīnojamais dzīvesstāsts atainots 1979. gada Holivudas filmā “Klusā uzvara: Kitijas O’Nīlas stāsts”.

Kaskadiere devās pensijā 1986. gadā, kā iemeslu minot divu draugu nāvi, kas notikusi, izpildot bīstamus trikus. Dzīves otrajā pusē viņa veica brīvprātīgo darbu, aktīvi iesaistoties kampaņās, kas informēja par krūts vēzi. Kitija O’Nīla mūžībā devās 2018. gada 2. novembrī, 72 gadu vecumā, zaudējot cīņā ar pneimoniju.

Mariana van Zellere

Izaicinošs un bīstams var būt arī darbs žurnālistikā. To apliecina 49 gadus vecā portugāļu-amerikāņu žurnāliste Mariana van Zellere, kura aktīvi pēta kontrabandas, pagrīdes un melnā tirgus aktivitātes.

Par savu darbu viņa saņēmusi vairākus prestižus apbalvojumus, tostarp “Livingston” un “duPont-Columbia” balvu, kā arī neskaitāmas “Emmy” nominācijas. Viņas darba ikdiena, izaicinājumi un atklāsmes iemūžinātas “National Geographic” dokumentālajā raidījumā “Cilvēku tirdzniecība: noziedzīgā pasaule ar Marianu van Zelleri”. Raidījums 2024. gadā izpelnījās piecas prestižās televīzijas balvas “Emmy” godalgas, bet jaunā sezona šogad plūca laurus četrās “Emmy” nominācijās.

“Cilvēku tirdzniecība: noziedzīgā pasaule ar Marianu van Zelleri” nu jau piecas sezonas ļauj sekot līdzi žurnālistes piedzīvojumiem kontrabandas un pagrīdes pasaulē – sākot no cilvēka ķermeņa daļu tirdzniecības un algotiem slepkavām līdz seksuālajai izspiešanai (“sextortion”) un līgavu kontrabandai. Žurnālistes mērķis ir satikt nelegālajos darījumos iesaistītos, iedziļināties viņu “biznesa” shēmās un labāk izprast vairāku triljonu dolāru vērtās pasaules ēnu ekonomikas būtību.

Dokumentālais raidījums “Cilvēku tirdzniecība: noziedzīgā pasaule ar Marianu van Zelleri” skatāms katru ceturtdienu līdz 25. septembrim, pulksten 21.00, kanālā “National Geographic”.

Attēls: publicitātes