Nedēļas nogalē Eiropā novēroti vairāk nekā 4 miljoni putnu: Latvijā teju 50 tūkstoši

Aicinot ikvienu vērot putnu rudens migrāciju un izzināt apkaimē novērotās putnu sugas vairāk nekā 1000 pasākumos Eiropā un Centrālā Āzijā, ar vairāk nekā četriem miljoniem novērotu putnu noslēgušās 25. Eiropas Putnu vērošanas dienas. 

Eiropas Putnu vērošanas dienās novērotie putnus uzskaita un apkopo gan katrā dalībvalstī, gan visā reģionā kopumā, izceļot arī neparastāko putnu sugu novērojumus. Šogad 35 valstīs notikuši 1089 pasākumi, kuros 28 920 dalībnieku novērojuši 4.272 230 putnus, tai skaitā, Latvijā kopumā ziņots par 46 946 putniem, kas pārstāv vairāk nekā 150 sugas. Latvijā visbiežāk ziņots par pelēko vārnu (55 ziņojumi), lielo zīlīti (47), sīli (42), melno meža strazdu (38), meža pīli (38), peļu klijānu (36) un žagatu (36). Visbagātīgāk nedēļas nogalē Eiropā novērotas baltvaigu zosis (918 859 putni), lauku baloži (718 625) un mājas strazdi (309 306), savukārt Latvijā – lauku baloži (7294 putni), žubītes (3264), ķīvītes (3150), mājas strazdi (2911), lauči (2397), kajaki (2194), lielie ķīri (2175). 

“Eiropas neparastāko novērojumu vidū ir Sibīrijas čakstes novērojums Zviedrijā, kas ir tikai otrā reize, kad putns ir fiksēts šai valstī. Starp interesantākajiem novērojumiem Latvijā minams lielgalvis – tā ir samērā reti novērojama nirējpīle, kas Latvijā ir rets ieceļotājs un ligzdotājs. Šogad septiņi šīs sugas pārstāvji novēroti Ķemeru Nacionālajā parkā,” stāsta Eiropas Putnu vērošanas dienu organizatoru komandas pārstāvis Latvijas Ornitoloģijas biedrības ornitologs Andris Dekants. Vēl šī rudens interesantākajos novērojumos Latvijā ietilpst dzeltensvītru ķauķītis, jūras šņibītis, Lapzemes stērste un sarkanā klija. Šogad novēroto putnu vidū ir uzskaitītas samērā daudz pūces, tai skaitā, ausainā pūce (8), bikšainais apogs (7), apodziņš (5), purva pūce (2) un meža pūce (1), kā arī ūpis.

“Priecājamies redzēt, ka šoruden dalībnieku interese ir augusi, vairojot sabiedrībā interesi un arīdzan izpratni par dabas daudzveidību, izzinot putnu sugas un to dzīves ciklu. Neskatoties uz dzestrajiem un mainīgajiem laikapstākļiem, 30 pasākumos iesaistījās vairāk nekā 600 dalībnieku. Daudzveidība vērojama arī individuālo pasākumu rīkotāju idejās, piedāvājot interesentiem ne tikai putnu vērošanas pārgājienus, bet arī iesaistās putnu gredzenošanā, barotavu, būrīšu un radošajās darbnīcās, kas saistītas ar putnu tematiku,” stāsta Eiropas Putnu novērošanas dienu koordinatore Latvijā Lāsma Semerova. 

Šogad apmeklētākie pasākumi Latvijā bija Vecumnieku novada Kurmenē notiekošā putnu būrīšu darbnīca, pulcējot ap 120 apmeklētāju, Ķemeru Nacionālajā parkā un Dunduru pļavās putnu vērošanas ekskursijās piedalījās ap 100 dalībnieku, savukārt Papes Ornitoloģisko pētījumu centrā Rucavas novadā putnu gredzenošanu izzināja vairāk nekā 70 interesenti. 

Eiropas Putnu vērošanas dienas jeb “EuroBirdwatch 2019” Latvijā 5. un 6. oktobrī rīkoja Latvijas Ornitoloģijas biedrība un Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu un citiem partneriem. Rudenī notiekošās Putnu dienas ir daļa no starptautiskas iniciatīvas – 1993. gadā aizsāktās Eiropas Putnu vērošanas dienu tradīcijas jeb “EuroBirdwatch”, ko organizē  lielākā putnu aizsardzības organizācija pasaulē “BirdLife International”, kuru Latvijā pārstāv Latvijas Ornitoloģijas biedrība. 

Latvijas Ornitoloģijas biedrība Putnu dienas rīko arī pavasarī: nākamgad, 2020. gadā, tās norisināsies 4. un 5. aprīlī.

Informāciju sagatavoja:
Kitija Balcare, komunikācijas konsultante

Foto:publicitātes