Mikroplastmasa – drauds videi un cilvēkam, ko līdz galam nepazīstam

Atlikušas tikai nepilnas divas nedēļas līdz šā gada Pasaules talkai, kas notiks 16.septembrī. Gatavojoties lielajam pasākumam, tradicionāli ieskandinājām to ar diskusiju, kuras laikā uzmanību pievēršam darbiem, ko Latvija uz visas pasaules fona darījusi, vai kas vēl jāpaveic, lai virzītos zaļas, tīras un ilgtspējīgas valsts virzienā. Taču šogad ar diskusiju atklājām arī vēl vienu nozīmīgu notikumu – starptautisko kampaņu “Save Our Sea”, kuras mērķis ir pievērst uzmanību Baltijas jūras piesārņojuma problēmai. Kampaņa norisinās no 31.augusta līdz 16.septembrim un no Latvijas tajā iesaistījušās sešas pašvaldības.

Ar diskusijas “Tīra vai netīra vide sākas mūsu galvās” tika dots starts starptautiskajai kampaņai “Save Our Sea”. Latvija ir viena no septiņām dalībvalstīm šajā “Let’s do ir World” īstenotajā projektā. Divu nedēļu laikā kampaņā iesaistītajās valstīs notiks dažādas izpratnes veidošanas un piekrastes sakopšanas akcijas. Lai diskutētu par problēmām, ar kurām saskaras pašvaldības un pastāstītu, kas tad tiks darīts kampaņas ietvaros, diskusijā piedalījās sešu iesaistīto Latvijas pašvaldību pārstāvji: Mairita Lūse, Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja vietniece; Diāna Stendzeniece, Liepājas pilsētas pašvaldības Vides aizsardzības vecākā speciāliste; Dace Birnbauma, Ādažu novada pašvaldības vides inženiere; Ieva Krotova, Talsu novada pašvaldības vides speciāliste; Līga Bieziņa, Valmieras novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja vietniece; Katrīna Upena, Jūrmalas valstpilsētas administrācijas pārstāve.

Savukārt savu zinātnisko vērtējumu tam, cik piesārņota ir Baltijas jūra un, ko iespējams darīt, lai šo piesārņojumu mazinātu sniedza Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošās pētnieces Inta Dimante-Deimantoviča un Anda Ikauniece.

“Es negribētu teikt, ka Baltijas jūra kļūst piesārņotāka, mēs drīzāk atklājam arvien jaunus piesārņojuma veidus. Līdzīgi kā mikroplastmasa, arī citi piesārņojuma veidi ir neredzami, tāpēc par tiem ir grūtāk runāt un cilvēkiem ir arī grūtāk saprast, ka viņu darbība šo piesārņojumu arī rada. Baltijas jūras vides problēmas ir speciālistu uzmanības centrā nu jau 50 gadus, un notiek ne vien pētījumi, bet arī apsaimniekošanas pasākumi. Baltijas jūra, lai gan no piesārņotākajām jūrām pasaulē, ir arī pionieris dažādu uzlabošanas pasākumu, centienu veikšanā. Taču, ja mēs esam guvuši zināmu pieredzi kā rīkoties ar pārlieku daudzām barības vielām, kas nāk no lauksaimniecības, ar ķīmisku piesārņojumu, kas nāk no rūpniecības un arī no mājsaimniecībām, tad, diemžēl, mikroplastmasa ir jauns piesārņojuma veids, un mums ir mazāk iestrāžu kā ar to cīnīties,” uzver Anda Ikauniece.

Inta Dimante-Deimantoviča uzsver, ka Latvijas Hidroekoloģijas institūta, sadarbībā ar dažādām institūcijām un organizācijām ir veikuši mikroplastmasas piesārņojuma pētījumus jau kopš 2018.gada gan mūsu valsts lielākajās upēs un ezeros, gan arī piekrastē.

“Nu jau ir pagājuši gadi un ir uzkrāti dati. Ir zināms, cik daudz mikroplastmasas mums ir Baltijas jūrā (līcī un atklātajā daļā), kas jūrā nonāk ar upēm. Ja runājam par pētījumu jūras krastā, varam teikt, ka mikroplastmasa ir visur. Mums nav neviena parauga, kurā tās nebūtu. Cilvēki par to bieži vien ir pārsteigti un jautā, vai tiešām nekur nav tīras vides. Tajā brīdī vienmēr aicinu saulainā dienā paskatīties savā istabā, kas virmo gaisā, un tur redzēsiet mikroplastmasu, kas jums ir apkārt. Risinājumi mikroplastmasas samazināšanai tiek aktīvi meklēti. Ir dažādi inovatīvi pētījumi, eksperimentālā līmenī, piemēram, sēņu audzēšana, kuras sevī var saistīt mikroplastmasu. Tiek meklēti risinājumi sintezējot inovatīvus filtrus, kas arī saistītu mikroplastmasu. Jāsaprot, ka plastmasa ir inerts materiāls un tiklīdz mēs tai pievienojam kādas vielas, lai dotu noteiktas īpašības, tā var kļūt toksiska. Tāpēc būtiski sekot līdzi kā plastmasa tiek ražota un kādas vielas tiek pievienotas. Bet nenoliedzami, mikoplastmasas ietekme uz vidi un mums pašiem nav laba,” skaidro Inta Dimante-Deimantoviča.

Savukārt diskusijas otrā daļa bija veltīta šā gada Pasaules talkai. Tā visā pasaulē un Latvijā notiek jau sesto gadu pēc kārtas un, nākamgad Pasaules talkas jeb World Cleanup Day kļūs par oficiālo ANO svinamo dienu. Tradicionāli, kamēr visa pasaule talko, Latvijā vienmēr esam aicinājuši iesaistīties akcijā – Laimes koki. Taču, kā diskusijā uzsvēra Lielās Talkas organizatore Vita Jaunzeme, šogad mēs ikvienu aicinām iesaistīties arī apkārtnes sakopšanas darbos, īpaši pievērst uzmanību izsmēķu savākšanai. Cigarešu izsmēķi ir viens no izplatītākajiem atkritumu veidiem. Tā kā bieži vien mēs to nemaz nemanām, tas sadalās mikroplastmasā, kas piesārņo mūsu apkārtējo visi un mūs pašus.

Agnese Geduševa, VARAM parlamentārā sekretāre atzina, ka no likumdošanas puses Latvija dara visu iespējamo, lai, pirmkārt, ievērotu ES prasības dabas aizsardzības jomā, tostarp, plastmasas izstrādājumu patēriņā, ražošanā, izplatīšanā, atkritumu savākšanā un pārstādē.

“Protams mēs ievērojam visas ES direktīvas un regulas, un to normas iestrādājam arī nacionālajā likumdošanā, kā arī papildinām to reaģējot uz aktualitātēm, kas parādās pasaulē attiecībā uz vides aizsardzības pasākumiem. Taču, ja runājam godīgi, pats būtiskākais darbs ir cilvēku paradumu maiņa. Tas ir informēšanas un izglītošanas jautājums. Tāpēc ir ļoti svarīgas dažādas informatīvās kampaņas un sabiedrības informēšana, kur lielu darbu dara arī Latvijas pašvaldības. Tāpat, manuprāt, būtiski, lai atbildību uzņemtos arī uzņēmēji par to, ko viņš laiž tirgū. Papildus tam nepieciešams arī motivēt iedzīvotājus, piemēram, ar finanšu instrumentiem, kā to ir pierādījusi depozīta sistēmas ieviešana,” uzsver Agnese Geduševa.

Savukārt “Mežpils alus” zīmola vadītāja Ieva Anita-Rieksta atzina, ka “Mežpils alus” pievērš lielu uzmanību ražošanas procesa ietekmei uz vidi. “Lai gan ražošana ir sarežģīts un laikietilpīgs process, mēs cenšamies izmantot aizvien zaļākus risinājumus teju ikvienā ražošanas posmā. Izmantojam otrreiz pārstrādājamas pudeles, dabai draudzīgāku līmi, atkārtoti izmantojam raugus u.tml. Rūpīgi plānojot katru procesa posmu un norises laiku, varam samazināt enerģijas patēriņu. Tāpat veltām laiku arī darbinieku izglītošanai, jo ticam, ka zināšanas, kas iegūtas darba vietā, tiek izplatītas arī tālāk, izglītojot aizvien vairāk cilvēkus. Esam gandarīti, ka darbinieki kļūst ne tikai zinošāki, bet arī ir gatavi aktīvi iesaistīties dažādās ilgtspējas aktivitātēs, talkās u.c. pasākumos. Raugoties uz uzņēmējdarbības vidi kopumā, ne tikai uz ražojošajiem uzņēmumiem, ar gandarījumu redzam, ka ilgtspējas jautājumi aizvien biežāk parādās dienaskārtībā un dažādos risinājumos. Manuprāt, lielākais ilgtspējīgo risinājumu virzītājspēks nav normatīvais regulējums, bet gan patērētāji, kuri kļūst aizvien prasīgāki un izglītotāki, pētot, cik draudzīgs videi ir attiecīgais uzņēmums, no kura tiek iegādāts produkts vai pakalpojums. Uzņēmējiem der atcerēties, ka ilgtspējīgi risinājumi palīdz ne tikai piesaistīt patērētājus, bet ilgtermiņā ir arī finansiāli izdevīgi, palīdzot piesaistīt arī investorus,” atzīst Ieva Anita-Rieksta.

Tāpat šogad, kā iepriekšējos gadus, Latvijā tiks atklāts jau sestais Laimes koku parks. Tas Pasaules talkas dienā tiks atklāts Ādažu novadā. Pirmais Laimes koku parks tika atklāts 2020.gadā Valdemārpilī, otrais Jelgavā 2021.gadā, savukārt pērn tika atklāti trīs Laimes koku parki – Trapenē, Viļānos un Krāslavā.

Karīna Miķelsone, Ādažu novada domes priekšsēdētāja: “Atļaušos teikt, ka Ādaži ir attīstības virzītājs. Tieši šī straujā attīstība liek mums meklēt balansu, lai saglabātu arī mūsu vērtības. Ādažu pilsēta šogad svin savu PIRMO dzimšanas dienu, kā viena no jaunākajām pilsētām Latvijā! Laimes parka veidošana ir zīmīgs notikums novadam, kad Laimes koku parks augs kopā ar pilsētu, tas ir ieguldījums, ne tikai šodienas sabiedrības iesaistē un ieceru realizēšanā, tas ir būtisks ieguldījums nākamajām paaudzēm. Esam ļoti “zaļš un zils” novas. Iespējams mums ir mazākais piekrastes posms, taču viens no zaļākajiem. Praktiski gar visu piekrasti mums atrodas dabas parka “Piejūra”, kas ir gan liela dāvana, gan liela atbildība. Esmu lepna par mūsu novadniekiem, jo viņi ļoti iesaistās, lai saglabātu šīs mūsu vērtības nākamajā paaudzēm. Protams, mēs saskaramies ar problēmām, ļoti labi apzināmies, ka arī mūsu piekrastē smiltis vairs nav tik tīras, kā gribētos un izsmēķu piesārņojums ir būtisks jautājums. Taču mums to nevajadzētu atstāt kā darbu nākamajām paaudzēm. Mēs paši speram šos SOS soļus, jo esam tā paaudze, kas spēj ieraudzīt problēmas un spēj mainīt lietas.”

Kā diskusijas laikā uzsvēra Lielās Talkas organizētāja Vita Jaunzeme, katra indivīda rīcība ir noteicošā, ja runājam par mūsu apkārtējo vidi. Mēs katrs atstājam savu nospiedumu uz šīs planētas – vieni labu, citi ne visai. “Aicinu ikvienu, šā gada Pasaules talkas dienā, kampaņas “Save Our Sea” ietvaros vai jebkurā citā laikā, kad esat mežā, pie jūras vai jebkur citur, pieliekties un pacelt atkritumus, ja tos redzat. Izmetiet tos tam paredzētā vietā. Dodoties sēņot, paņemiet līdzi maisiņu atkritumu. Ja katrs to izdarīsim, planēta uzelpos nedaudz vieglāk,” aicina Vita Jaunzeme.

Tiekamies Pasaules talkā 16.septembrī. Piedalieties starptautiskā kampaņā “Save Our Sea”!

Video: publicitātes

Foto: ilustratīvs (pexels.com)