Medus – veselīgs produkts vai tomēr našķis? Stāsta speciālisti

Medus ir viens no tiem pārtikas produktiem, ko bieži vien lietojam saaukstēšanās laikā – organisma stiprināšanai, profilaksei un atlabšanai no vīrusiem. Taču vienlaikus medum piemīt ļoti salda garša. Vai tas ir uzskatāms par saldumu, vai par vērtīgu produktu organisma stiprināšanai? Cik daudz medus drīkstam dienā apēst? Kas ikvienam būtu jāzina par medus lietošanas ierobežojumiem bērniem un pieaugušajiem? Stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Medus uzskatāms par mūsu senču pirmo saldumu (neskaitot ogas un augļus). Tas ir dabas produkts, bioloģiski aktīvu vielu krātuve, stāsta uztura speciāliste L. Sondore. Uzturā lietojams ir gan medus, gan ziedputekšņi, gan bišu maize un bišu peru pieniņš, kā arī citi bišu produkti.

Savukārt, kā skaidro uztura speciāliste L. Sondore, salīdzinot ar cukuru, medus ir iegūts pilnīgi dabīgā ceļā. Medū vidēji kopējais ogļhidrātu daudzums ir ap 75%, 36% ir glikoze, bet 37% – fruktoze, 2% saharoze. Savukārt cukurā 99,9% ir tīra saharoze. Turklāt cukurā nav nedz vitamīnu, nedz bioloģiski aktīvu vielu. Taču saldums un kalorijas ir abos – medū 100 gramos ir vidēji 300 kcal, bet cukurā – 399 kcal. Tātad medus ir labs dabas produkts, kas lietojams ar mēru! 

Kas ir medus sastāvā?

Medus satur ogļhidrātus – glikozi, fruktozi un pavisam maz saharozi, kā arī nelielos daudzumos organiskās skābes, fermentus, vitamīnus (B grupas, C vitamīnu) un minerālvielas (nātriju, kāliju, kalciju, fosforu, magnijs). Tāpēc medus ir vērtīgāks par cukuru, taču ir jāatceras to lietot samērīgi, uzsver klīniskā farmaceite I. Priedniece. Tā sastāvā esošie ogļhidrāti ātri uzsūcas un sniedz enerģiju – to var izmantot noguruma mazināšanai. Atkarībā no tā, no kādiem ziediem bites vākušas nektāru, izšķir liepziedu, griķu, viršu, rapšu vai dažādu ziedu medu un vēl citus medus veidus. Katram no tiem ir atšķirīgas garšas un krāsas nianses.

Medus ikdienas uzturā

Cik tad daudz drīkstam dienā apēst šo vērtīgo našķi? Kā skaidro uztura speciāliste L. Sondore, dienā ieteicamais cukura daudzums pieaugušam cilvēkam ir 25 grami, tas pats attiecas arī uz medu. Pāris tējkarotes, ne vairāk! Tas ir saldums, kārums, kas mūsu organismā pārstrādājas glikozē un strauji paaugstina cukura līmeni asinīs.

Medus karotīte būs labs risinājums brīžos, kad nepieciešama enerģija.  Medu pievieno maltām dzērvenēm, brūklenēm un vīrusu laikā apēd pa karotītei. Medus, samalts ar BIO citronu (citronu maļ ar visu mizu) un ingveru būs labs ziemas “pretvīrusu” našķis, savukārt rudzu maize ar biezpienu un medu būs īsti latvisks saldais. Medu mēs varam pievienot sitām zāļu tējām, taču jāpatur prātā, ka tām vajadzētu būt aptuveni 60° C siltām, tad medus vērtīgas vielas nezudīs. Medu karsējot virs 60° C, daļēji zūd tā vērtīgās īpašības.

Lai medus kvalitāte nemazinātos, svarīgi ikreiz medu no burkas izņemt ar tīru karoti. Medus ir jāuzglabā aizvērtā burkā, izvairoties no pastiprināta siltuma (tam nav jāstāv tiešā plīts tuvumā), bet nav arī jāliek ledusskapī.

Svarīgi! Lietošanas piesardzība un ierobežojumi

Medu nedrīkst dot maziem bērniem līdz divu-trīs gadu vecumam, jo medus var saturēt  botulīna sporas, kas var mazulim izraisīt nāvējošu infekciju, uzsver uztura speciāliste L. Sondore. Medū var būt baktērija Clostridium botulinum – tas nozīmē, ka 18-36 stundu laikā var parādīties simptomi – pastiprināta siekalu izdalīšanās, elpošanas vai rīšanas problēmas, miegainība, vēdera aizcietējums, apetītes trūkums. Lielākiem bērniem un pieaugušajiem kuņģa un zarnu trakts ir nobriedis un spēj tik ar šo baktēriju galā. Tādēļ ļoti rūpīgi ir jāskatās, lai maziem bērniem paredzētos produktos nebūtu pievienots nekarsēts medus! 

Ar medus lietošanu ir jāuzmanās arī grūtniecēm un māmiņām mazuļa zīdīšanas laikā, jo medus ir termiski neapstrādāts dzīvnieku valsts produkts. Lai vai kā, bite tomēr ir ļoti mazs dzīvnieciņš!

Tāpat medus var izraisīt alerģisku reakciju. Tā var izpausties individuāli – būt alerģiska izpausme uz ādas izsitumu, sarkanu pleķu veidā, gļotādas tūska, klepus, acu asarošana un citas reakcijas. Ja tādas tiek novērotas pēc medus produktu vai produktu, kuru sastāvā ir medus, lietošanas, noteikti jākonsultējas ar savu ārstu. Medus sastāvā ir fruktoze, kas var kādam arī izraisīt vēdera sāpes. 

Medus vērtīgās īpašības

Medu izmanto ne vien kā veselīgu našķi, bet arī dažādu profilaktisku līdzekļu un uztura bagātinātāju sastāvā, stāsta BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece. Medu izmanto aknu slimību gadījumā un kā organismu spēcinošu produktu. Tam piemīt antioksidanta un antibakteriāla darbība, tāpēc medu izmanto arī brūču aprūpē.

Medu ļoti plaši izmanto uztura bagātinātāju ražošanā, piemēram, sīrupos, pulveros,  karamelēs, sūkājamās pastilās un citur. Iecienīta ārstniecības augu tēju un medus lietošana, īpaši saaukstēšanās gadījumā, piemēram, ar liepziedu, mārsila, kumelīšu vai deviņvīruspēka tēju vai vakarā ar tējām, kam piemīt nomierinošu iedarbību – kumelītes, melisas, vīgriezes un citas.

No bišu produktiem farmācijā izmanto ne tikai medu, bet arī ziedputekšņus, propolisu, bišu maizi, vasku, bišu māšu peru pieniņu, bišu indi. Visi šie produkti izmantojumi, rūpējoties par savu veselību, taču vienlaikus paturot prātā, ka visi biškopības produkti var izsaukt alerģijas. 

Medu plaši izmanto arī kosmētisko līdzekļu ražošanā – krēmos, serumos, lūpu balzāmos, sejas maskās ādas mitrināšanai un barošanai, arī šampūnos un matu maskās. 

Vēl viens vērtīgs bišu produkts – propoliss

Vēl viens no bišu produktiem ir propoliss. Tā ir bišu līme, ko tās gatavo no pumpuru un koku jauno dzinumu sveķveida vielām, skaidro klīniskā farmaceite I. Priedniece. Tā sastāvā ir sveķi, ēteriskās eļļas, vasks un ziedputekšņi, kā arī vitamīni un minerālvielas. Propolisa pielietojums ir ļoti plašs. Tas ir zināms kā dabas antibiotiķis un pretvīrusu līdzeklis, kam piemīt pretiekaisuma un sāpes mazinoša iedarbība. To izmanto imūnsistēmas darbības veicināšanai, arī saaukstēšanās, kakla sāpju, iesnu, brūču un kuņģa un zarnu trakta slimību gadījumā, kā arī stomatīta ārstēšanai. Propoliss tiek izmantots dažādu produktu pagatavošanai – propolisa spirta šķīduma, propolisa eļļas šķīduma (pagatavošanai izmanto gan saulespuķu, olīvu vai smiltsērkšķu eļļu), sīrupu, kapsulu, sūkājamu tablešu, deguna pilienu, ziežu un aerosolu sastāvā.

Propolisu izmanto supozitorijos kopā ar smiltsērkšķu eļļu proktoloģijā un ginekoloģijā gļotādas bojājumu gadījumā, bet ziedēs – kopā ar bišu vasku, medu, smiltsērkšķu eļļu, mūmija ekstraktu bojātu audu dziedēšanai, iekaisuma un sāpju sajūtas mazināšanai.

Propolisu un bišu māšu peru pieniņu izmanto arī kosmētiskajos līdzekļos. Bišu vasku izmanto  barojošos krēmos sausai ādai, arī aizsargkrēmos, lai pasargātu ādu no nelabvēlīgu laika apstākļu (sala un vēja) iedarbības bērniem un pieaugušajiem.

Lietojiet medu piesardzīgi un ar mēru!

Foto: publicitātes