Medikamentu pieejamības atslēga – vietējie ražotāji

Nav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas farmācijas nozarei ir daudz, ko piedāvāt – izcila zinātniskā bāze, vērtīgas tradīcijas, patiešām kvalitatīvi un konkurētspējīgi produkti, tomēr 95% zāļu tirgus veido importa produkti. Piegāžu ķēžu un izejvielu pieejamības izaicinājumi pasaulē tiešā veidā ietekmē ārvalstu ražotājus un neizbēgami iedzīvotājus Latvijā. Lai dzīves kvalitātei un dzīvībai vitāli svarīgie medikamenti būtu pieejami gan miera laikos, gan x stundā, ir nepieciešama labāka sinerģija starp medicīnas kopienu un sabiedrību, izglītību, zinātni un ražotājiem.  

Izvēloties vietējo, ieguvums iedzīvotāju un valsts veselībai

Ja skatāmies uz farmācijas nozari kopumā, Latvijai patiešām ir, ar ko lepoties. Esam vienīgā no Baltijas valstīm, kur ir tik stipra un konkurētspējīga farmācijas industrija. Taču, salīdzinot ar līdzīga līmeņa un struktūras uzņēmumiem Eiropas valstīs, kur vietējo ražotāju tirgus daļa veido vairāk nekā 40% no visu zāļu klāsta, Latvijā tie ir tikai ap 5%. Protams, slimības visās Eiropas valstīs ir daudzmaz vienādas, arī medikamenti to ārstēšanai ir līdzīgi, un nav brīnums, ka katras kaites ārstēšanai aptiekā pieejama plaša preparātu izvēle. Taču, kā visās nozarēs, arī farmācijā būtu vērtīgāk atbalstīt vietējos ražotājus, kas radītu būtisku pienesumu valsts ekonomikai. Tad kāpēc joprojām lūkojamies ārvalstu medikamentu virzienā? Viennozīmīgas atbildes nav. Iespējams, tas saistīts ar vēsturiski iesakņojošos pārliecību, ka ārvalstu ir labāks par vietējo, ko dažās jomās joprojām var novērot. Proti, Baltijā unikālā farmācijas industrija Latvijā izveidojās padomju gados, kad rietumos ražotās zāles bija deficīts un radās iespaids, ka tieši tās ir vislabākās, jo visi tās gribēja. Šobrīd vietējais piedāvājums ir krietni plašāks, un arī pēc drošības, kvalitātes un efektivitātes rādītājiem Latvijā ražotie medikamenti ir līdzvērtīgi rietumvalstu alternatīvām. Ārstiem un iedzīvotājiem izvēloties vietējo, būtu ieguvums gan iedzīvotāju, gan valsts veselībai. Vēl vairāk – paplašinot vietējo zāļu īpatsvaru, farmācijas industrijai ir potenciāls kļūt par vienu no Latvijas ekonomikas dzinējspēkiem. Vietējo zāļu tirgus audzēšana ir arī nacionālās drošības jautājums, lai stundā x, pārtrūkstot piegādes ķēdēm, sabiedrība nepaliktu bez dzīvībai svarīgiem medikamentiem. Veselības sistēmas noturība krīzes apstākļos būs atkarīga ne tikai no Latvijā ražotām zālēm un elastīgiem vietējiem ražotājiem, kas spēj nodrošināt valsts “pasūtījumu”, bet arī no stratēģiskajām zāļu rezervēm, kuru sistēma vēl ir jāveido Latvijā, valstij konstruktīvi sadarbojoties ar Latvijas privātajiem farmācijas uzņēmumiem.

Zinātniskā bāze – izcila, bet jāveicina sadarbība

Salīdzinot ar globālo kopainu, Latvijas priekšrocība ir izcilā zinātne. Mums ir Organiskās sintēzes institūts, Biomedicīnisko pētījumu centrs, RSU, LU, RTU, augstvērtīga zinātniskā bāze ar bagātīgām tradīcijām. Farmācijas uzņēmumi Latvijā nemitīgi strādā pie produktu protfeļa paplašināšanas, nepārtraukti pētot, kādas ir tendences un vajadzības, kādi būs nākotnes medikamenti. Norit darbs arī pie oriģinālzāļu izstrādes, kas farmācijā ir augstākais līmenis. Šobrīd gan nepietiek finansiālās kapacitātes, lai radītu oriģinālpreparātus, jo tie ir apjomīgi un dārgi pētījumi, bet mēs varam attīstīt idejas, meklēt sadarbības partnerus un kopā novest ieceres līdz rezultātam. Farmācija ir nozare ar milzīgu pievienoto vērtību, ko apliecina arī dažādi Ekonomikas ministrijas rādītāji, un varam lepoties, ka šāda nozare Latvijā attīstās pat apstākļos ar nepietiekamu valsts atbalstu.

Vienlaikus speciālistu klāsts ir ierobežots, jo zāļu ražotāju ir daudz un pieprasījums – attiecīgi liels. Speciālistu pārvilināšana no konkurentiem nav labs risinājums, jo, ja uz brīdi viens iegūst, pārējie zaudē, un agrāk vai vēlāk nozarē sākas problēmas. Ir bijuši gadījumi, kad vadošie uzņēmumi intensīvi pārpērk viens otra speciālistus, taču tas nav labākais ceļš attīstībai. Tāpēc ir svarīgi pašiem apmācīt noteikta līmeņa speciālistus. Piemēram, “Olainfarm” to risina, piedāvājot prakses vietas, stipendijas, sadarbojoties ar augstskolām, kas savukārt atsevišķos posmos palīdz produktu izstrādē. Latvietim vienmēr ir bijis grūti atzīt, ka pats kaut ko neprot, un meklēt palīdzību. Stipri sadarbības partneri ir tas, kas nozarei nepieciešams, jo tas dod iespēju mācīties un sasniegt daudz labākus rezultātus. Spēja pārkāpt savam lepnumam un piesaistīt partnerus, kuri noteiktos izstrādes posmos ir tikuši tālāk uz priekšu, dotu iespēju vismaz daļēji kompensēt nišas speciālistu trūkumu.

Ko farmācijas nozarei māca Covid-19 krīze

Farmācija gan Latvijā, gan citviet pasaulē ir viena no visstingrāk regulētajām jomām ar ļoti augstām prasībām un bezgalīgiem likumiem, noteikumiem un regulām. Ja pirms 10 gadiem reģistrēti medikamenti šodien Eiropā būtu jāreģistrē no jauna, tas nebūtu izdarāms bez papildu pētījumiem un pierādījumiem. Tomēr arī jauniem spēlētājiem vieta tirgū atrodas, it īpaši, ja tie spēj piedāvāt kaut ko visiem vajadzīgu un konkurētspējīgu.

Covid-19 krīze parādīja, ka apstākļi var mainīties ārkārtīgi strauji, tāpēc zinātniekiem un ražotājiem ir jāspēj operatīvi reaģēt, lai piedāvātu jaunus medikamentus ļoti lielam cilvēku skaitam. Un, kas vēl būtiskāk, pacietīgi jāaudzē medicīnas speciālistu un sabiedrības uzticēšanās. Daudzi apšaubīja Covid-19 vakcīnu uzticamību, jo tās tika izstrādātas ļoti īsā termiņā un reģistrētas lielā tempā, šķietami bez pietiekamas pierādījumu bāzes. Farmācijas nozare saskārās ar milzu pieprasījumu no vienas puses un lielu sabiedrības neuzticēšanos – no otras, un tas bija loģiski un saprotami, jo cilvēkiem nevar pārmest, ka viņi neuzticas tam, ko nepazīst. Ja pacients neatrod atbildes uz saviem jautājumiem pie speciālistiem, viņš tās meklē pats. Taču mūsdienās ir ļoti daudz informācijas, un tās atziņas, ko pacients atrod un izvēlas pats, vairs nav atkarīgas no nozares speciālistiem. Starptautiskajā arēnā tik strauji un dramatiski ierodoties Covid-19, tieši tā bija lielākā kļūda – nepietiekama sabiedrības informēšana. Tas māca, ka ir jāstiprina uzticēšanās ne tikai starp ārstu un pacientu, bet arī starp nozares speciālistiem, lai kopā veidotu plaukstošu nozari un paplašinātu vietējo tirgu, kur savu nišu atrast daudziem lieliskiem produktiem.

Juris Bundulis, AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs