Mākslīgais intelekts – noderīgs tikmēr, kamēr spēsim to kontrolēt

Mākslīgais intelekts jau šobrīd radījis neatgriezeniskas pārmaiņas visās mūsu dzīves jomās, tostarp izglītībā, turklāt, visos līmeņos. Lai gan daudzas augstskolas aktīvi mācās un pilnveido mācībspēku prasmes, lai integrētu mākslīgo intelektu studiju procesā, patiesībā lielākā daļa nemaz vēl neapzinās, kādas ir mākslīgā intelekta iespējas. Domājot par ieguvumiem un izaicinājumiem, ko tas sniedz, svarīgi atcerēties, ka mākslīgais intelekts būs noderīgs tik ilgi, cik ilgi spēsim to kontrolēt. Lai to paveiktu, nepieciešams nepārtraukti mācīties. 

Arī cilvēkiem jāmācās visu laiku 

Mākslīgais intelekts mācās visu laiku – izpildot katru lietotāja pieprasījumu, tas kļūst gudrāks un zinošāks, tāpēc arī cilvēkiem nepārtraukti jāturpina mācīties. Revolūcija izglītībā jau ir notikusi, jautājums tikai – vai esam spējuši to aptvert? Vēl pirms pusgada es pats biju liels skeptiķis un neticēju daudzām mākslīgā intelekta iespējām, taču, analizējot šo jautājumu tuvāk, secināju, ka mākslīgais intelekts ir kas daudz vairāk, ne tikai ChatGPT. Tie ir neskaitāmi rīki un risinājumi, kas palīdzētu sekmēt mācību procesa kvalitāti visos līmeņos.

Panākumu atslēga ir hibrīdintelekts 

Daudzi tehnoloģiju eksperti aktīvi diskutē par to, vai mākslīgais intelekts ir draugs vai apdraudējums? Manuprāt, tas būs mums draudzīgs un noderīgs tik ilgi, kamēr vien spēsim to kontrolēt, paralēli mācoties arī paši. Ticu, ka panākumu atslēga izglītībā un arī citās jomās ir hibrīdintelekts – mākslīgā intelekta un cilvēku pieredzes, zināšanu un prasmju apvienojums. Īpaši spilgti tas izpaužas augstākajā izglītībā. Mēs nevaram gūt panākumus un celt izglītības kvalitāti tikai ar mākslīgā intelekta rīkiem, nepieciešami arī mācībspēki, kuri gatavi dalīties zināšanās, motivēt un, protams, integrēt studiju procesā tehnoloģiju sniegtās iespējas. Studiju procesā nedz mācībspēki, nedz studenti nevar pilnībā paļauties un akli uzticēties mākslīgajam intelektam, mums jāspēj lasīt informāciju kritiski, saprotot, kas no piedāvā mums der, kas – nē, kas ir uzticams, kas – nav. Mēs nevaram automātiski pieņemt jebkuru rezultātu. 

Ieguvumi augstākajai izglītībai 

Augstākajā izglītībā mākslīgais intelekts var noderēt ne tikai studiju kursu saturu veidošanā. Sadarbojoties ar Ekonomikas un kultūras augstskolu, esam rūpīgi analizējuši šo jautājumu un redzam, ka mākslīgā intelekta rīki noder arī administrācijā, piemēram, studiju procesa plānošanā, saziņā ar studentiem, tas var palīdzēt arī mārketingā, jaunu studentu un mācībspēku piesaistē utt. Būtībā tas palīdz mums darīt ierastās lietas labāk, efektīvāk un ātrāk. 

Domājot par mākslīgo intelektu un augstāko izglītību, kā viens no riskiem tiek minēts plaģiātisms. Manuprāt, risinājums ir augstskolu izstrādāti precīzi noteikumi par mākslīgā intelekta izmantošanu. Šis rīks ir mūsu dzīvēs uz palikšanu, tāpēc, jo ātrāk definēsim, kādos gadījumos un kā to drīkst izmantot, jo mazāki būs plaģiātisma riski. Katrā studiju darbā vai zinātniskajā pētījumā ir jāiekļauj informācija par izmantotajiem avotiem un resursiem, tā ir bijis vienmēr, un mākslīgā intelekta ienākšanu šo faktu nemaina. 

Mākslīgais intelekts neaizstās pedagogus vai pasniedzējus

Vienlīdz svarīga ir arī akadēmiskā personāla izglītošana un prasmju pilnveide, lai viņi saredzētu iespējas, nevis draudus. Mākslīgais intelekts neaizstās pedagogus vai pasniedzējus, tas var pildīt vienkāršus uzdevumus, darbības, kas visu laiku atkārtojas, bet mācībspēku uzdevums ir motivēt un vadīt studentus cauri mācību procesam, ko mākslīgais intelekts nespēj. Ikdienā redzu daudzus mācībspēkus, kuri ir gatavi mācīties un jau šobrīd ikdienas darbā izmanto mākslīgā intelekta rīkus, lai sagatavotu lekciju plānus, labotu studentu darbus, plānotu lekcijas un darītu daudz ko citu. Jēgpilni pielietots mākslīgais intelekts var samazināt to laiku, ko patērējam darbiem, kas ir mazāk radoši, tādejādi iegūstot vairāk laika, ko veltīt komunikācijai ar studentiem, kolēģiem un partneriem, padarot studiju procesu par aizvien vērtīgāku pieredzi.

Eiropas Digitālās izglītības tīkla prezidents Džanluka Kopola (Gianluca Coppola)

Foto: canva.com