Maksāšana ar datiem – vai vienmēr apzināmies, kad un cik maksājam?

Aizvien biežāk tiek uzsvērts, cik svarīgi ir pilnveidot digitālās prasmes, piedāvājot dažādus kursus un mācības dažādu vecuma grupu un profesiju pārstāvjiem. Lai sekmētu digitālo prasmju pilnveidi, ir būtiski saprast, kā tās var palīdzēt mūsu ikdienā un profesionālajā darbībā, kā tās var palīdzēt ietaupīt un būt produktīvākam? Tāpat nepieciešams stiprināt izpratni par to, ka mūsdienās mēs bieži vien maksājam ar saviem datiem, tāpēc atbildīgi jāizvērtē tas, kam un kādus datus mēs iesniedzam.

Attīstīt pēc iespējas plašākas kompetences

Nepieciešamās digitālās prasmes ietver profesionālās prasmes, kas mums nepieciešamas darba vidē, paturot prātā, ka lielā daļā profesiju nākotnē nevarēs iztikt bez šīm prasmēm, kā arī ņemot vērā, ka, mainoties tendencēm visā pasaulē, nebūs iespējams visu mūžu strādāt vienā profesijā. Lai arī nākotnē saglabātu konkurētspēju, nepieciešams apgūt nevis kādu konkrētu rīku no saraksta, bet attīstīt pēc iespējas plašākas digitālās kompetences. Līdztekus profesionālajām prasmēm, jāpilnveido arī personīgās, kas saistītas ar valsts pakalpojumu saņemšanu, rēķinu apmaksu veikšanu u.tml., liela daļa no kurām nepieciešama gandrīz ikvienam iedzīvotājam. Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam minēti vairāki sasniedzamie mērķi – iedzīvotāji, kuri ir spējīgi mērķtiecīgi  un droši izmantot jauno digitālo tehnoloģiju iespējas, kā arī to radīto vidi  ikdienas dzīves situācijās – savstarpējā saziņā, sabiedriskajā dzīvē, darba vidē, pakalpojumu saņemšanā, sadarbībā ar valsti un pilsoniskajā līdzdalībā.

Zināšanas par drošību

Digitālo prasmju attīstība ietver arī mūsu zināšanas par drošību digitālajā vidē – kritisku pieeju informācijas, satura un digitālo tehnoloģiju izvēlē, drošu paroļu pārvaldīšanu un citus aspektus. 21. gadsimtā, kad lielu darba apjomu vecam, izmantojot tiešsaistes pakalpojumus, katram lietotājam jāspēj pilnībā pārvaldīt savus profilus vietnēs vai platformās, kurās tie izveidoti. Lai to sasniegtu, vispirms katram būtu jāspēj atbildēt uz jautājumu, cik dažādu kontu man ir, cik platformās esmu reģistrējies, kādu datus esmu atļāvis izmantot reģistrējoties? Man ir aptuveni 200 konti dažādās vietnēs un platformās un katram nepieciešama attiecīga pārvaldība, piemēram, izmantojot uzticamu paroļu pārvaldnieku. Ir būtiski stiprināt izpratni par to, ka digitālajā laikmetā jēdziens “bezmaksas pakalpojums” ir nosacīts, jo arī par šķietami bezmaksas lietām mēs maksājam ar saviem datiem. Būtiski spēt identificēt neuzticamus pakalpojumus un izmantot uzticamus – tādus, kuros tiek nodrošināta pienācīga personas datu aizsardzība.

Drošības jēdziens digitālā vidē ir daudz plašāks par kontu un paroļu pārvaldīšanu, tas ietver arī digitālo ierīču un satura aizsardzību, personīgo datu un privātuma aizsardzību, spēju pasargāt pašam sevi un citus no iespējamiem draudiem digitālajā vidē, kā arī apziņa par digitālo tehnoloģiju ietekmi uz vidi.

Dati mākonī vai datorā – kā ir drošāk?

Digitālo sistēmu lietošana nozīmē uzticēšanos šīm sistēmām, vienlaikus ievērojot arī noteiktas drošības vadlīnijas. Piemēram, viena parole, ko izmantojam visos savus kontos, sākot no sociālajiem medijiem beidzot ar profilu, ar kura palīdzību veicam maksājumu par elektroenerģiju vai reģistrējamies bankā, nenozīmē drošību, gluži pretēji. Patiesībā tieši izpratne par drošību, precīzāk – tās trūkums, kavē arī daudzu tehnoloģiju izmantošanu, kas būtiski atvieglotu mūsu ikdienu. Spilgts piemērs ir mākoņdatošana – daudzi to neizmanto, jo uzskata, ka, tikai glabājot datus savā datorā, tie būs drošībā, lai gan patiesībā ir tieši pretēji – mākonī glabātiem datiem ir daudz priekšrocību, datus iespējams atgūt to nozaudēšanas gadījumā, kā arī tiem ir ērtāk piekļūt   ne tikai datu īpašniekam, bet arī viņa noteiktam lietotāju lokam, un, protams, tos var arī droši aizsargāt, piemēram, izmantojot divpakāpju autentifikāciju.

Digitālās prasmes un augsti kvalificēts darbs

Runājot par profesionālajām digitālajām prasmēm, jāņem vērā, ka to profesiju skaits, kurās nav nepieciešamas šīs prasmes, samazinās. Darba devēji vēlas būt konkurētspējīgi – tātad efektīvāki un digitālo sistēmu lietošana var sekmēt gan laika, gan citu resursu optimizāciju. Pandēmijas periods to spilgti apliecināja. Tie ekonomiski aktīvie iedzīvotāji, kuri ir vecumā līdz 40 gadiem, noteikti pieredzēs situāciju, kad bez digitālajām prasmēm nebūs iespējams veikt augsti kvalificētus un labi apmaksātus darbus.

Datu pārvaldīšana, saziņa un laika taupīšana

Ja profesionālajā jomā saskatīt ieguvumus, ko sniedz digitālās prasmes, ir salīdzinoši viegli, tad privātie ieguvumi lielākoties ir saskatāmi ilgtermiņā. Digitālās prasmes ļauj droši un ērti pārvaldīt savus datus, atvieglo savstarpējo saziņu un sniedz iespēju taupīt laiku, piemēram, nevis dodoties klātienē uz banku vai Valsts ieņēmumu dienestu, bet veicot visas darbības attālināti. Izmaiņas vērojamas gandrīz ikvienā nozarē – skolās tradicionālos klases žurnālus ir aizstājusi e-klase, skaidrās naudas lietojums ikdienā samazinās, pie ārsta iespējams pierakstīties elektroniski u.tml. Arī ierīces, ko lietojam ikdienā, kļūst “gudrākas”, iemācoties tās pareizi pielietot, mēs varam paaugstināt savu komfortu un  iegūt arī ekonomisku labumu. Piemēram, uzstādot veļas mašīnu tā, lai mazgāšana notiktu naktī, uzstādot apkures sistēmu, lai tā ieslēgtos pirms ierašanās mājās vai, lai brīžos, kad neviena nav mājās, temperatūra samazinātos, izviešot viedās mājas risinājumus u.tml. Sākotnēji tie var šķist sīkumi, taču, rēķinot ilgtermiņā, “gudrās” ierīces var veidot ērtāku un drošāku dzīvi un sniegt būtiskus finansiālos ietaupījumus.

Labās prakses piemēri katrā vecumgrupā

Jaunas lietas, tostarp “gudrās” ierīces, daļā sabiedrības vienmēr raisīs neuzticību. Īpaši gados vecākajos iedzīvotājos, tāpēc labie piemēri un dalīšanās prasmēs ir īpaši svarīga. Vislabāk, ja šis piemērs nāk no tās pašas vecuma grupas cilvēkiem, jo tas sekmē uzticēšanos. Jaunieši šīs lietas pieņem daudz ātrāk, taču, ja seniori redz, ka citi viņu vienaudži ir spējuši pilnveidot digitālās prasmes, tas rada viņos papildus motivāciju un drošības sajūtu.

Eiropas Tālmācības vidusskolas informātikas un datorikas pedagogs Ilmārs Zučiks

Foto: publicitātes

TOP Komentāri

avatar