Lietavu dēļ nopostīti sējumi jau miljons eiro apmērā

Spēcīgās lietusgāzes un krusa pamatīgi papostījušas labības laukus lielā daļā Latvijas teritorijas. Apdrošināšanas akciju sabiedrība “BTA Baltic Insurance Company” (turpmāk – BTA) līdz jūlija vidum saņēmusi vairāk nekā 100 atlīdzības pieteikumus no lauksaimniekiem par kopējo summu virs viena miljona eiro, un sagaidāms, ka tā vēl ievērojami pieaugs.

Jūlija pirmajā pusē daudzus novadus piemeklējusī dabas stihija atnesa daudz nepatīkamu brīžu lauksaimniekiem. Sociālos tīklus pārpludinājušajiem bēdu stāstiem par vēja saplēstajām siltumnīcām un krusas graudu sakapātajām dobēm piepulcējas informācija no zemkopjiem – lietavas noguldījušas veldrē lielas labības platības, tādēļ no tām vairs nebūs iespējams iegūt graudus. Visvairāk cietušas saimniecības Zemgalē, un lielākie postījumi nodarīti Skagen šķirnes ziemas kviešiem. Ievērojami zaudējumi nodarīti arī vasaras kviešu un miežu laukiem, kas saasina jau tā draudīgo situāciju globālajā graudu tirgū, kur ik pa laikam izskan bažas par strauju cenu kāpumu pārtikas nozarē.

«Šobrīd jau esam saņēmuši vairāk nekā 100 atlīdzības pieteikumus, taču no komunikācijas ar klientiem redzam, ka tas ir tikai sākums. Saimnieki apseko laukus un ziņo par aizvien jauniem postījumiem, tādēļ zaudējumi būs ievērojami lielāki. Līdz ar to jau tagad varam teikt, ka šajā vasarā labība ir cietusi vairāk nekā pērn, kad lielākais drauds sējumiem bija ārkārtīgais karstums,» secina BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Kārlis Liepiņš. 70% no viesiem pieteikumiem saņemti vienas nedēļas laikā, kad pāri Latvijas teritorijai brāzās ciklons.

BTA ir Latvijas tirgus līderis sējumu apdrošināšanā, un uzņēmums jau vairākus gadus zemniekiem piedāvā apdrošināt labību, pākšaugus un eļļas augus. BTA arī ir pirmais apdrošinātājs Latvijā, kas piedāvā iespēju apdrošināties pret meža zvēru un putnu nodarītajiem postījumiem, kā arī trešās personas prettiesisku rīcību, zibens spērienu un uguns risku.

Pēdējos gados dažādas dabas stihijas kļūst par arvien lielāku apdraudējumu ražai, bet, ņemot vērā to, ka lauksaimniekiem radīta iespēja apdrošināt sējumus pret nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem un tam atvēlēts arī finansējums no Eiropas Savienības un valsts budžeta, Zemkopības ministrija kompensācijas no valsts budžeta šogad nav paredzējusi, tādējādi virzot lauksaimniecības kultūru aizsardzību apdrošināšanas virzienā.

Attēls: ilustratīvs (pexels.com)