Latvijas sabiedrības identitāte: spēcīga kopības un piederības sajūta vai aizspriedumi?

Valsts svētku nedēļā Sabiedrības integrācijas fonds piedāvā ielūkoties Latvijas iedzīvotāju identitātes un piederības sajūtas jautājumos. Kā jūtas mūsu valsts iedzīvotāji? Vai mēs redzam vairāk kopīgā vai tomēr atšķirīgā? Vai Latvijas iedzīvotāji grib palikt un dzīvot šeit? Cik atvērti esam citu valstu iedzīvotāju uzņemšanai? Kādi ir mūsu dati salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm un Eiropas Savienību? Ieskatu šajās tēmās sniedz gan šogad izveidotā  Sabiedrības saliedētības radara dati, gan vietējo un ārvalstu ekspertu redzējums.

Kopības un piederības sajūta Latvijā ir augstā līmenī

“Vērtējot datus par piederības sajūtu Latvijai, mēs varam vēlreiz ieraudzīt mūsu valsts pastāvēšanas jēgu. Mūsu sabiedrības vairākums, neskatoties uz  dažādāmdomstarpībām, redz kopīgo un izjūt pieķeršanos šai zemei. Vienlaikus mums jāpatur prātā, ka ne visi cilvēki šeit jūtas pieņemti, lai arī šim apgalvojumam piekrīt lielākā daļa jeb 68% aptaujāto. Tāpat 36% atzīst, ka izjūt aizvainojumu pret Latvijas valsti. Tādēļ ir svarīgi turpināt sarunāties un veicināt to, ka mēs varam vienoties par būtiskākajiem jautājumiem arī ar šo sabiedrības daļu,” norāda Sabiedrības integrācijas fonda direktore Zaiga Pūce.

Sabiedrības saliedētības radara apkopotie dati liecina, ka iedzīvotāju vidū ir spēcīga kopības, kā arī piederības sajūta. Tā ir tik pat augstā līmenī kā vidēji Eiropas Savienībā. Piemēram, aptaujas dati liecina, ka 79% iedzīvotāju uzskata, ka viņiem ir daudz kopīga ar citiem valsts iedzīvotājiem. Šis rādītājs ir līdzvērtīgs ar Eiropas Savienības vidējo (81%), kā arī  Lietuvas (84%) līmeni, bet pārsniedz Igaunijas rādītājus (77%). Vēl lielāka sabiedrības daļa atzīst, ka izjūt pieķeršanos savai pilsētai, ciemam, valstij un Eiropas Savienībai – tādi ir 89% cilvēku.  

Aizspriedumi pret atsevišķām iedzīvotāju grupām

Šobrīd vairāki rādītāji parāda, ka pret dažām grupām Latvijas sabiedrībai ir aizspriedumi. Trešdaļa, jeb 34% Latvijas iedzīvotāju neiebilstu, ja kaimiņos dzīvotu kādas potenciāli marginalizējamas mazākuma grupas pārstāvis. Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji nevēlētos dzīvot kaimiņos musulmaņiem, romiem, seksuālo minoritāšu pārstāvjiem, kā arī cilvēkiem no Dienvidāzijas valstīm. 

Visi cilvēki vēlas būt cienīti un justies piederīgi sabiedrībai. Turklāt to ir iespējams veicināt, rosinot dažādu sabiedrības grupu “burbuļu” satikšanās iespējas un diskusijas par atšķirīgajiem dzīves stiliem, viedokļiem un citiem jautājumiem, tā Sabiedrības saliedētības radara konferencē ekspertu diskusijas laikā norādīja Markuss Lukss (Markus Lux), “Robert Bosch Stiftung” Vecākais viceprezidents globālajos jautājumos Vācijā. Vienlaikus viņš norāda, ka sociālo mediju vide, kas ar algoritmu palīdzību nereti mums piedāvā tikai tādu viedokli, kuram piekrītam, neveicina kvalitatīvas diskusijas un izpratni par atšķirīgām nostājām un dzīvesveidiem. 

Jēgpilns darbs – viens no galvenajiem iemesliem, lai atgrieztos uz dzīvi Latvijā

Vēl viens aspekts, ko bieži skatām, domājot par piederības sajūtu valstij ir imigrācija. Latviešiem, kas atgriežas Latvijā ir vajadzīgs atbalsts atkal integrēties mūsu sabiedrībā, tā atzīst Māra Maklaklina-Teilora (Māra McLaughlin-Taylor), asociācijas “Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes locekle. 

Komentējot svarīgākos aspektus, ko cilvēki izvērtē, domājot par atgriešanos Latvijā, viņa atzīst, ka tās ir darba iespējas. Taču viņa norāda, ka cilvēkiem ir ļoti būtiski strādāt darbu, kuram viņi redz jēgu un pievienoto vērtību. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēki atgriežas Latvijā pat tad, ja šeit saņem mazāku atalgojumu. 

Viena no valstīm, kas jau ir piedzīvojusi gan lielu iedzīvotāju aizplūšanu, gan imigrāciju ir Īrija. Dr. Džons Lanons (John Lannon), Īrijas nevaldības organizācijas “Doras” izpilddirektors, norādīja, ka valstī apzināta politika, tostarp nodrošinot dažādu nozaru iestāžu savstarpējo sadarbību, un iniciatīvas iebraucēju veiksmīgai iekļaušanai sabiedrībā tiek īstenotas kopš 2007.gada. Viņaprāt, līderu būtiskākais uzdevums ir nodrošināt, lai iedzīvotāji justos gaidīti, pamanīti, iekļauti, atbalstīti un saistīti. Viņš akcentēja, ka mēs katrs varam izvēlēties, kuras lomas ir noteicošās mūsu identitātes veidošanā, taču imigrantiem, kuru vidū ir arī Baltijas valstu pilsoņi, tas bieži ir citādi. Viņu iebraucēju loma bieži sabiedrībā bieži tiek uztverta kā primārā, neskatoties uz viņu profesionālajām vai personīgajām prasmēm un īpašībām.