Latvijas Mākslas akadēmija paraksta nodomu protokolu ar Latvijas Neredzīgo biedrību

Projekta ietvaros Latvijas Neredzīgo biedrība sniegs inovatīvus sociālos pakalpojumus personām ar redzes invaliditāti, lai veicinātu viņu iekļaušanos darba tirgū un sabiedrībā. Savukārt Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas docētāji un maģistrantūras studenti izstrādās dizaina paraugus, kā arī konsultēs Latvijas Neredzīgo biedrību tālākajā produktu izstrādē un sociālās uzņēmējdarbības veicināšanā.

Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas Funkcionālā dizaina un Vides mākslas apakšnozarēm maģistrantūras programmas ietvaros jau iepriekš ir bijusi sadarbība ar dažādām sociālajām grupām un sociālās aprūpes centriem. Pēdējos gados ir tikuši realizēti vairāki sociālā dizaina projekti. Augstskolas pasniedzēji kopā ar dizaina studentiem veicina dizaina domāšanas pielietojumu gan jaunas priekšmetiskās vides radīšanā, gan apliecina savu līdzdalību un atbildību dažādu sociālo grupu iesaistīšanas un motivācijas procesos.

2012./2013. studiju gadā Jekaterinas Stakles maģistra diplomdarbs „Iesakņotāji” tika īstenots kopā ar sociālās aprūpes centra „Ezerkrasti” klientiem un Rīgas 6. sākumskolas skolniekiem. Šis kopdarbs tapa kā urbānās dārzkopības piemērs gan sākumskolā, gan sociālās aprūpes centrā. Vienlaikus tika rosināta paaudžu savstarpējā saziņa, kas veicināja gan toleranci, gan modināja savstarpējas simpātijas. Projekts turpinās arī šogad „Rīga 2014” notikumu ietvaros. Projektā ir ieinteresēta arī Labklājības ministrija, tādejādi tiek sekmētas tālākas sadarbības formas.

Abpusēji interesanta un veiksmīga ir bijusi arī sadarbība ar dažādu jomu amatniekiem projekta „Partnerība ar Zemgales plānošanas reģiona amatniekiem” ietvaros. Studentiem tas deva iespēju klātienē strādāt kopā ar amatniekiem, bet amatniekam – gūt jaunu skatījumu uz savu amatu un izstrādājumiem. Amati un amatu prasmes ir viena no mūsu identitāti apliecinošākajām jomām, bet arī tai ir nepieciešama mainība, tādēļ jaunu formu, iepakojumu un reklāmas materiālu attīstībā dizaina students var būt ļoti līdzdalīgs.

Šajā studiju gadā kopdarba rezultātā ar Valsts sociālās aprūpes centra „Rīga” filiāli „Jugla” tiek izstrādāts Viktorijas Jaremas maģistra diplomdarbs „Dot”. Savukārt studentes Krista Ose un Madara Zelčāne kursa darbu ietvaros ir veidojušas vairākas darbnīcas neredzīgo pansionātā „Jugla” ar mērķi izzināt vājredzīgo vai neredzīgo cilvēku amatu prasmes, lai sadarbības procesā izstrādātu dizaina paraugus tādā tehnikā, kas atbilstu šo cilvēku spējām, un lai turpmāk viņi varētu strādāt patstāvīgi, pēc iespējas mazāk esot atkarīgi no sociālā darbinieka palīdzības. Visi iesaistītie dalībnieki sadarbojās līdzvērtīgās pozīcijās – dizainers, cilvēks ar invaliditāti, sociālais centrs un tā darbinieki strādā ar kopīgu mērķi – radīt tādu lietu (produktu), kas uzrunā ar savu ārējo veidolu (dizainu) un kvalitāti, nevis ar žēlastības sajūtu. Būtu vēlams, lai rezultātam būtu tiražēšanas un komercializācijas potenciāls un tas kļūtu interesants pircējam ne tikai Ziemassvētku labdarības tirdziņos, bet pilnvērtīgi ierindotos laikmetīgajā priekšmetiskajā vidē un mājoklī.     

Sociālā dizaina jēdziens tiek definēts atšķirīgi dažādās pasaules valstīs. Dažas definīcijas tiek attiecinātas uz dizaina jomu tās tradicionālajā izpratnē, ietverot sevī produktu un pakalpojumu izveidi vai nu tiešā, vai pastarpinātā līdzdalībā ar produkta lietotāju un pakalpojuma ņēmēju, citas definē sociālo dizainu kā kompleksu dizaina domāšanas pielietojumu sociāli labvēlīgas vides un cilvēkus motivējošas pozitīvas darbības radīšanā. Sociāli orientēti vai uz dzīves kvalitātes uzlabošanu vērsti dizaina koncepti var tikt veidoti sadarbībā ar pilsētu un reģionu pašvaldībām, sociālām grupām (seniori, skolnieki, amatnieki, cilvēki ar invaliditāti u.c.), industrijām vai uzņēmējiem. Šāds darbs tiek veikts dažādās lietotāju mērķauditorijās, kopīgi identificējot problēmas un piedāvājot risinājumus. Darbs var vainagoties ar pētījumu vai praktisku rezultātu.

Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas maģistrantūras programmā ar sociālo dizainu strādā tādi pasniedzēji kā Barbara Ābele, Aija Freimane un Rihards Funts.

Latvijas Mākslas akadēmija