Latvijas iedzīvotāji vīrusa draudus aizvien uztver nopietni, taču vēlme doties ārpus mājām pieaug

Aizvadītajā mēnesī, kad visu pasauli pārņēma koronavīrusa uzliesmojums, iedzīvotāji tika aicināti pastiprināti ievērot dažādus svarīgus piesardzības pasākumus. Lielākā daļa sabiedrības joprojām nopietni uztver esošo situāciju un veic galvenos priekšnosacījumus, lai izvairītos no vīrusa saslimšanas – regulāri dezinficē rokas, ietur drošu distanci un cenšas izvairīties no tieša kontakta ar citiem cilvēkiem.  Neraugoties uz to, šobrīd ir novērojama neliela, taču būtiska sabiedrības paradumu maiņa, liecina mediju aģentūras Mindshare veiktais pētījums*. 

Aptaujas rezultāti apstiprina, ka īpašu piesardzību ievēro tā sabiedrības daļa, kas atrodas riska grupās, un tostarp vecāka gadagājuma iedzīvotāji. Zīmīgi, ka par savu un ģimenes drošību vairāk uztraucas tieši sievietes, savukārt vīrieši, gados jaunāki cilvēki un reģionu iedzīvotāji ir tie, kuri drošības pasākumus nopietni uztver vismazāk. Aprīlī pieaudzis arī to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka koronavīruss ir vien mediju uzpūsts burbulis – tā atbildējuši teju ceturtā daļa jeb 23% aptaujāto, kas ir par 6% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. Turklāt cittautiešu grupā šis rādītājs ir būtiski augstāks – 35%.

Līdz ar pulcēšanās ierobežojumu pastiprināšanos iedzīvotāji atzīst, ka šobrīd lielāku uzmanību pievērš distances ievērošanai. Šī iemesla dēļ salīdzinoši mazāk ir to cilvēku, kuri pēdējās nedēļas laikā ir apciemojuši draugus vai tuviniekus – ja pirms mēneša aptuveni katrs ceturtais (26%) devās ciemos, tad šobrīd šis rādītājs ir krities par 10%. 

Laika apstākļiem kļūstot siltākiem, Latvijas iedzīvotāji biežāk cenšas uzturēties ārpus mājām un doties garās, distancētās pastaigās, ko regulāri piekopj gandrīz 80% aptaujāto. Arī veselības eksperti aicina rūpēties par savu fizisko un emocionālo pašsajūtu, ejot ārā pie dabas, bet obligāti ievērojot drošu distanci. Taču, neraugoties uz aktīvo atpūtu, par 5% pieaudzis to aptaujāto skaits, kam šajā laikā ir grūti relaksēties un kas izjūt emocionālu spriedzi. Ar īpašiem izaicinājumiem saskaras gandrīz trešdaļa jeb 28% sabiedrības un jo īpaši vecāki, kuri atzīst, ka rūpēties par bērniem ikdienā kļūst aizvien grūtāk. Kā viens no iemesliem tam kalpo arī skolēnu apmācīšana mājas apstākļos. 

Tāpat, sekojot ierobežojumiem veselības aprūpē, būtiski pieaudzis to cilvēku skaits (38%), kas saskaras ar problēmām saņemt dažādus medicīnas pakalpojumus. Neraugoties uz iespēju pieteikt konsultācijas tiešsaistē, ko iedzīvotāji aprīlī izmantojuši salīdzinoši biežāk nekā iepriekš, klātienes vizītes pie ārsta nav iespējams aizstāt pilnvērtīgi. Līdz ar ierobežojumu atkārtotu pārskatīšanu paredzams, ka šis rādītājs tuvāko nedēļu laikā varētu pamazām uzlaboties.

Aplūkojot iedzīvotāju iepirkšanās paradumus, aptuveni katram ceturtajam aptaujāto (26%) arī ikdienas pirkumu veikšana sagādā zināmas grūtības. Gandrīz puse jeb 46% iedzīvotāju joprojām apmeklē pārtikas veikalus vairākas reizes nedēļā pretrunā ar ieteikumu to darīt ne biežāk kā vienreiz nedēļā. Tikmēr pārtikas produktu iegādes apjomi internetā kopš marta lielākoties nav mainījušies, taču nedaudz pieaudzis to pilsētnieku skaits, kuri uz mājām pasūta jau gatavu ēdienu. Ņemot vērā pārtikas tiešsaistes veikalu noslodzi un esošo kapacitāti, maz ticams, ka šis rādītājs maijā būtiski pieaugs.

Vienīgās produktu kategorijas, kuros ir novērojams stabils pieprasījuma pieaugums, ir pārtikas produkti, dzērieni un mājas kopšanas līdzekļi un piederumi, ko 10% iedzīvotāju atzīst, ka ir iegādājušies vairāk nekā iepriekš, priekšroku dodot vietējās izcelsmes zīmoliem. Visos citos segmentos ir novērojams būtisks kritums – par 45% sarukusi apģērbu un aksesuāru, luksus segmenta preču (-31%) un elektronikas (-27%) iegāde, kā arī skaistumkopšanas procedūru apmeklēšana, kas, salīdzinot ar martu, samazinājusies par vairāk nekā trešdaļu un liecina par rūpīgāku budžeta plānošanu un nepieciešamību ierobežot liekus izdevumus.

Visbeidzot, pakāpeniski pielāgojoties esošajai situācijai, iedzīvotāju tendence aktīvi sekot līdzi ziņām samazinās (par vismaz -6% salīdzinājumā ar martu) un šobrīd to ikdienā dara vairs tikai nepilna puse aptaujāto, taču tā vietā cilvēki vairāk laika velta izklaidei un pašizaugsmei – lasa grāmatas, apgūst jaunas zināšanas un iemaņas, izmanto interneta resursus un sociālos tīklus, kā arī skatās televīziju. Būtiski, ka sievietes internetu izmanto manāmi vairāk nekā vīrieši, un īpaši iecienīts tas ir jaunākā vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem, kas skaidrojams ar dažādu sociālo platformu un tiešsaistes resursu popularitātes straujo pieaugumu.

* Pētījums veikts aģentūrā Mindshare. Tā pirmais vilnis noritēja laika posmā no 2020. gada 19. līdz 23. martam, aptaujājot 700 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 16 līdz 74 gadiem, savukārt otrais aptaujas vilnis veikts laikā no 14. līdz 17. aprīlim, apkopojot 700 iedzīvotāju sniegtās atbildes vecuma grupās no 15 līdz 74 gadiem.