Latvijas ekonomikas veiksmes formulā trūkst tikai viena saskaitāmā

Globālā konkurētspējas indeksa (Global Competitiveness Index) dati liecina, ka lielākās problēmas, kas kavē uzņēmējdarbības attīstību Latvijā, ir nodokļu politika, nodokļu likmes un neefektīva valdības birokrātija[1]. Galvenokārt šo trīs aspektu ietekmē Latvija, neraugoties uz inovācijām, ko izstrādā mūsu zinātnieki, nav pietuvojusies valstīm, kas ir indeksa rādītāju augšgalā – Šveicei, ASV, Singapūrai, Nīderlandei u.c. Tāpēc rodas jautājums, kādas ir būtiskākās atšķirības starp mums un šīm veiksmīgajām valstīm un vai tās patiešām ir tik būtiskas.

Ja attiecībā uz ASV mēs vienmēr esam uzsvēruši, ka Latviju jau nevar salīdzināt ar vienu no pasaules lielākajām ekonomikām, vai attiecībā uz Šveici esam izmantojuši atrunu, ka tā izsenis bijusi ļoti stabila ekonomika, tostarp arī kara periodos, tad kādu atrunu varam izmantot attiecībā pret Singapūru? Pret valsti, kas salīdzinoši nesen bija korupcijas perēklis, bet šobrīd ir kļuvusi par ekonomisko spēkstaciju, ierindojoties Globālā konkurētspējas indeksa augšgalā.

Latvija šogad svin savu simtgadi, bet Singapūra pavisam nesen nosvinēja 50. jubileju. Un šīs valsts veiksmes stāsta pamatā nav kādi Latvijā nepieejami dabas resursi, nesalīdzināmi labāks ģeogrāfiskais stāvoklis vai kāds cits neietekmējams aspekts. Veiksmes stāsta pamatā ir meritokrātija, pragmatisms un godīgums – tātad valsti vada katras jomas labākie pilsoņi, nevis elitei pietuvinātie, valsts necenšas izgudrot velosipēdu no jauna un, protams, cīnās ar korupciju. Veiksmes formulā ir tikai trīs elementi.

Paraudzīsimies uz šiem elementiem Latvijas kontekstā – starptautiskā organizācija (Transparency International) gada sākumā paziņoja pasaules valstu korupcijas uztveres indeksa datus. Saskaņā ar tiem 180 pasaules valstu vidū Latvija ierindojas 40. vietā ar 58 punktiem no 100, tādējādi iegūstot līdz šim labāko rezultātu. Starp Eiropas Savienības valstīm Latvija ieņem 17. vietu[2], tātad tas nevarētu būt mūsu galvenais klupšanas akmens, ergo problēma slēpjas kādā no diviem atlikušajiem faktoriem.

Kas attiecas uz otro lielumu minētajā formulā – meritokrātiju (sistēmu, kurā valda tie, kuriem ir nopelni, ar nopelniem parasti saprot akadēmiskus sasniegumus, talanta un izglītības apvienojumu), jāpiebilst, ka arī šeit grūti atrast racionālus iemeslus, kāpēc Latvijā tas nebūtu īstenojams. To, ka mūsu sabiedrībā ir pietiekami daudz talantīgu cilvēku, pat neraugoties uz nelielo iedzīvotāju kopskaitu, esam jau pierādījuši, un 21. gadsimts sniedz visplašākās izglītības iespējas.

Pēc izslēgšanas metodes, mēs nonākam līdz pragmatismam. Velosipēda izgudrošana no jauna – šī noteikti ir viena no lietām, kas regulāri atspoguļojas dažādās Latvijas nozarēs, piemēram, ceļu stāvokļa uzturēšanas politikā, izglītības sistēmas pārmaiņās u.tml. Gadu no gada pārliecināmies, ka viena vai otra būtiska problēma neatrisinās, nereti tieši pretēji – tikai samilst, bet turpinām izgudrot velosipēdu, atsakoties palūkoties, kā problēmu risina citas valstis. Par piemēru varam ņemt autoceļu kvalitāti, proti, mēs nevēlamies aizgūt piemēru no kaimiņvalsts Lietuvas, kas pasaules autoceļu reitingā ir tieši par 100 vietām labākā pozīcijā nekā mēs, un turpinām ignorēt faktu, ka autoceļu problēmu nevar skatīt atrauti no virknes citu jomu. Bez kvalitatīviem ceļiem mēs nevaram attīstīt loģistikas uzņēmumus, bet tieši loģistikas pilnveide ir iespēja visai valsts tautsaimniecībai. Bez kvalitatīviem ceļiem nav lielas nozīmes lielām investīcijām jaunu tūrisma objektu izveidē, jo reti kurš tūrists būs gatavs vairāku stundu braucienam pa sliktiem ceļiem, lai pavadītu nepilnu stundu kādā tūrisma objektā. Bet tūrisms ir nozare, kas rada aizvien jaunas darba vietas, kurā var iesaistīt arī studentus, ne tikai pieredzējušus profesionāļus, un kurā būs nepieciešamība pēc cilvēka resursiem, neraugoties uz mākslīgā intelekta straujo attīstību.

Mums jāmācās saskatīt kopainu un pieņemt pragmatiskus lēmumus, raugoties ne tikai vairākus soļus uz priekšu, bet arī uz sāniem. Vienas nozares attīstību nevar sekmēt, to analizējot atrauti no citām. Netērēsim laiku un citus resursus, izgudrojot velosipēdu no jauna, bet paraudzīsimies, kā savas problēmas ir risinājuši tie, kuri šobrīd ir starp pasaules veiksmīgākajiem.

[1] http://reports.weforum.org/global-competitiveness-index-2017-2018/countryeconomy-profiles/#economy=LVA

[2] https://www.transparency.org/news/feature/corruption_perceptions_index_2017

Autors: CPM Trading SIA valdes loceklis Rolands Pētersons

Foto: publicitātes