Latvijas Ārstu biedrība aicina palielināt akcīzes nodokli alkoholam

(akcīzes politikai jātiek plānotai katram gadam, taču vismaz uz 3 gadiem), tādēļ akcīzes nodokļa celšana iespējama ne ātrāk kā 1. aprīlī. Alkohola akcīzes nodokļa celšanas kontekstā jāskata kā valsts ekonomiskās, tā sabiedrības veselības intereses. Pēdējais alkohola akcīzes nodokļa kāpums bija 2011. gadā, pie kam tikai atsevišķām alkohola grupām, veidojot nelīdzsvarotu akcīzes politiku un atsevišķu alkohola grupu (stiprais alus) neproporcionāli vieglu pieejamību jauniešiem. Šī iemesla dēļ alkohola ražotāju un sabiedrības veselības speciālistu viedoklis bija vienprātīgs – alkohola akcīzes nodokļa atšķirības starp alu un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem nepieciešams samazināt līdz 1:2, ceļot akcīzi alum straujāk nekā stiprajiem dzērieniem.

Latvijas Ārstu biedrība uzsver, ka galvenais akcīzes nodokļa celšanas arguments tomēr ir sabiedrības veselības problēmas, nepieciešamība samazināt alkohola pieejamību. Viens Latvijas iedzīvotājs, vecāks par 15 gadiem, gada laikā izdzer vidēji 10,2 litrus absolūtā alkohola. Šāds alkohola daudzums atbilst aptuveni 25,5 litriem degvīna, 204 litriem alus vai 85 litriem vīna. Šāda pārmērīga dzeršana lielā mērā saistīta ar pieejamības palielināšanos. Salīdzinot degvīna, alus un piena pieejamību, kas izteikta kā par vidējo darba algu iegādājamo litru skaits, vērojams, ka alkoholiskajiem dzērieniem šis rādītājs ir ievērojami augstāks nekā pienam – respektīvi, šobrīd par vienu darba algu var iegādāties apruveni 1,6 reizes vairāk degvīna un alus, bet aptuveni 5% mazāk piena nekā 2003. gadā.

Latvijas sabiedrības veselības speciālisti uzskata, ka alkohola cenas kāpumam jābūt straujākam par IKP kāpumu, inflāciju un jābūt nedaudz lielākam par citiem augošiem makroekonomiskajiem rādītājiem procentuālā izteiksmē. Alkohola un alus ražotāji, kaut arī ir sabiedriski atbildīgas nevalstiskas organizācijas un piekrīt akcīzes nodokļa kāpumam, uzskata, ka kāpumam jābūt mazākam. Līdz ar to Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Alus darītāju asociācijas, Latvijas alkohola nozares asociācijas, kā arī atbildīgo Veselības ministrijas un Slimību kontroles un profilakses centra amatpersonu tikšanās beidzās savstarpējas izpratnes gaisotnē, tomēr ar pretrunīgu viedokli par nepieciešamā palielinājuma apjomu, kā arī aprēķināšanas metodiku.

Latvijas Ārstu biedrība rosina rīkot speciālu Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Saeimas Sociālo un darblietu komisijas sēdi, kurā piedalītos kā sabiedrības veselības, tā alkohola ražošanas speciālisti, lai rastu iespējami ātru un korektu risinājumu alkohola akcīzes kāpumam.

Latvijas Ārstu biedrība norāda, ka alkoholisko dzērienu lietošana ir viens no nozīmīgākajiem slimību izraisošiem faktoriem, ik gadu alkoholisko dzērienu lietošanas izraisītu slimību un traumu ārstēšanai Latvijas valsts tērē 120–150 miljonus eiro. Šī iemesla dēļ ieņēmumi no palielinātas alkohola akcīzes būtu novirzāmi veselības budžetam.

Paralēli jārisina jautājumi par nepieciešamību likumdošanā regulēt alkoholisko dzērienu tirdzniecības cenu samazināšanas akcijas, kā arī precīzi reglamentēt alkoholisko dzērienu mājražošanu (piemēram, kandžas tecināšanu, it kā viesu nama patēriņam). Latvijas Ārstu biedrība uzskata, ka nepieciešams sākt mērķtiecīgu diskusiju par minimālās cenas noteikšanu dažādām alkoholisko dzērienu grupām, lai šādu minimālo cenu ieviestu pārskatāmā laika periodā līdz 2018. gadam.

Vienlaikus Latvijas Ārstu biedrība norāda, ka tirdzniecībā parādas citi alkohola produkti (piemēram, sejas ūdens ar gurķu garšu – 68 grādus stiprs, spirtu saturošs produkts, ko pretēji etiķetē ieteiktajam pārsvarā lieto iekšēji). Būtu mērķtiecīgi izskatīt jautājumu par akcīzes nodokļa piemērošanu visam etilalkoholam, t.sk., kosmētikas produktiem. Vidēji vienu smaržu pudelīti tas sadārdzinātu par 4 – 6 centiem, bet šādus pseidohigiēnas līdzekļus atgrieztu alkoholisko dzērienu cenu sistēmā.

Šos ierosinājumus Latvijas Ārstu biedrība nosūtījusi vēstulē Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Kārlim Šadursikim, Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedram Imantam Parādniekam, Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sekretāram Jānim Trupovniekam, Saeimas Sociālo un darblietu komisijas priekšsēdētājai Aijai Barčai, finanšu ministram Jānim Reiram, veselības ministram Guntim Belēvičam, zemkopības ministram Jānim Dūklavam.