Latviešu valodu piesārņo „Briseles angļu valoda”

Projekta Valodas policija ekspertus vieno pārliecība, ka ikviens sabiedrībā pazīstams cilvēks, kurš publiski pauž savas domas un viedokli, ilgtermiņā ietekmē latviešu valodas kvalitāti un tās attīstību, jo īpaši Latvijas jauniešu attieksmi pret latviešu valodas kultūru.

Vērtē deputātus

Pētījuma gaitā eksperti vērtēja desmit pēc nejaušības principa izvēlētu Saeimas deputātu uzstāšanos sabiedriskās un neatkarīgās televīzijas ziņu raidījumos, kā arī laikrakstu interneta portālu veidotajos video projektos. To vidū bija Solvita Āboltiņa, Augusts Brigmanis, Atis Lejiņš, Sergejs Dolgopolovs, Jānis Urbanovičs, Elīna Siliņa, Valdis Zatlers, Raivis Dzintars, Imants Parādnieks, un Uldis Augulis. Videomateriālu analīzei tika izvirzīti četri vērtēšanas kritēriji: valodas kultūra, gramatika, valodas stils un oratora prasmes. Ekspertu uzdevums bija piešķirt katram politiķim vērtējumu no 0 līdz 4 katrā kritērijā.

Pēc ekspertu domām, augstākā valodas kultūra piemīt V. Zatleram (3,33 punkti). „Politiķiem un valsts pārstāvjiem, kā publiskām personām, būtu jo īpaši jādomā par savu tēlu, kura elementi ir arī valodas kultūra, spēja argumentēt, saprotami un skaidri izteikties. Viens no lielākajiem politiķu klupšanas akmeņiem ir garas un sarežģītas teikuma konstrukcijas pretstatā īsiem un skaidriem vēstījumiem,” teic viena no pētījumā iesaistījām ekspertēm Ilva Liepiņa-Milzarāja.

Svešvārdu gūzma

Pētījumā secināts, ka gramatiski pareizs valodas lietojums visvairāk dzirdams S. Āboltiņas, A. Lejiņa un S. Dolgopolova publiskajā runā. „Par cilvēku var spriest, tiklīdz viņš atver muti un kaut ko saka, jo tad redzam, kā viņš izsaka to, kas viņam notiek galvā. Pat zināms aforisms teic, ka valoda ir cilvēka domu atspulgs,” rezultātu komentē valodas eksperts Juris Baldunčiks.

Iepriekšminētie deputāti izpelnījušies visaugstāko ekspertu vērtējumu par politiķu valodas stilu, bet V. Zatlers un S. Dolgopolovs ieguvuši arī ekspertu atzinību kā labi oratori. „Es politiķiem izdalītu skaidrojošās vārdnīcas, latviešu literārās valodas vārdnīcas un latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcas. Ļoti bieži viņu valoda ir piesārņota ar svešvārdiem, kuru nozīmi runātājs izprot nepilnīgi vai pilnīgi nepareizi. Piemēram, teiciens „drastiska konsolidācija”. Vai politiķi patiesi zina vārda „drastisks” nozīmi latviešu valodā?!” retoriski vaicā I. Liepiņa-Milzarāja.

Ar lielāku kritiku pret sevi

Savukārt, izvērtējot politiķu publisko runu pēc četriem kritērijiem, visvājāko rezultātu uzrādījuši J. Urbanovičs, I. Parādnieks un A. Brigmanis. „Liela daļa politiķu ilgus gadus nav domājuši par savu valodas kultūru, tāpēc viņiem ir pēdējais laiks apstāties pie spoguļa un izvērtēt savu runu. Arī jaunajiem politiķiem nevajadzētu lolot ilūzijas par to, ka valoda ir automatizējama lieta, ka tā lietojama bez kontroles un īpašas piepūles. Gan vieniem, gan otriem laiku pa laikam būtu ieteicams kritiskāk izvērtēt, ko un kā viņi līdz šim ir runājuši un ko viņi vēl runās,” aicina Valodas policija dalībnieks Arvils Šalme. Bet valodu eksperte Aiga Veckalne papildina: „Ikvienam cilvēkam, kura darbs saistīts ar publisku uzstāšanos, ir iespēja valodu pilnveidot. Jautājums – vai viņš to uzskata par svarīgu. Valodas policijas projekta laikā izcēlām vairākus ārvalstu politiķus, kuru uzstāšanos vērts ņemt par paraugu. Tie, piemēram, ir Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, leģendārā britu politiķe Mārgareta Tečere, Amerikas Savienoto Valstu prezidents Baraks Obama. No pašmāju politiķiem spilgts piemērs ir politiķis S. Dolgopolovs, kuram dzimtā valoda nav latviešu valoda, bet viņa valodas kultūra ir krietni pārāka par dažu labu citu pētītu politiķi.”