Laiks pārdomāt dzīvi un nodrošināties pret negaidītiem likteņa pavērsieniem

Saka savs laiks akmeņus mest un savs laiks tos salasīt. Agrīnā jaunībā, kaļot lielos dzīves plānus, mēs bieži vien neaizdomājamies par to, ka dzīve mēdz sagādāt pārsteigumus, veikt negaidītus pagriezienus vai sarežģītus līkločus. Skumīgi, ja šādā situācijā neesam tam gatavi. Mani dzīve apturēja ar diagnozi vēzis uz veselu gadu. Godīgi, es tam nebiju gatava ne emocionāli, ne finansiāli, jo iepriekš nebiju īpaši aizdomājusies ne par dzīves straujiem pavērsieniem, ne dzīvības trauslumu vai finansiālu nodrošinājumu nebaltām dienām.

Kopš 14 gadu vecuma vienmēr esmu strādājusi un dzīvojusi ar domu, ka es vienmēr varu nopelnīt sev vajadzīgos līdzekļus. Turklāt, no pirmās darbadienas man ir bijis krājkonts, kurā esmu noguldījusi daļu atalgojuma nākotnes sapņu realizācijai. Neilgi pirms uzzināju savu diagnozi biju nolēmusi kardinālāk mainīt savu profesionālo dzīvi – atteikties no stabila un labi apmaksāta darba par labu individuālajai nodarbinātībai. Zināju, ka manis piedāvātie pakalpojumi ir pieprasīti un ar manām darbaspējām ir iespējams paveikt daudz. Tobrīd ne par ko daudz vairāk nedomāju, kā ‘strādāt un padarīt ikkatru darbu par visiem 100%’, pilnveidot sevi profesionāli.

Diagnoze vēzis skanēja līdzīgi nāves spriedumam. Vienīgais, par ko es spēju tobrīd padomāt, kas notiks ar manu meitu, jo mēs dzīvojām divatā. Pie kā viņa dzīvos? Kā būs, ja manis nebūs? Viss bija tik pēkšņi. Turklāt, slimības iespaidā acīmredzami saruka manas darbaspējas. Lai kā es centos, es vairs nespēju pastrādāt tik daudz, cik iepriekš. Nācās atteikties no daudziem pasūtījumiem un mūsu ienākumi krasi saruka. Vēlāk nācās ņemt arī slimības lapu un tajā brīdī es skaudri apjautu, ka mikrouzņēmuma statuss rezultātā nozīmē arī mikro sociālās garantijas. Piešķirtais sociālais atbalsts tik tikko pietika dzīvokļa īres maksas segšanai, bet krājkontā esošie līdzekļi bija nepietiekami ilgstošas ārstēšanās laikam. Tobrīd biju gandarīta pa savu lēmumu apdrošināt meitas dzīvību tūlīt pēc viņas piedzimšanas. Tiesa, dzīves straujumā biju aizmirsusi par savu… dzīvību.

Šobrīd, gadu pēc diagnozes uzzināšanas, turpinu atjaunot savu veselību un esmu atgriezusies darba tirgū. Dzīve pamazām sakārtojas un esam ar meitu kļuvušas vēl emocionāli tuvākas, nekā iepriekš. Šo laiku esmu izmantojusi, lai daudz domātu par dzīvi, dzīvības vērtību un mūsu atbildību tuvinieku priekšā. Esmu nolēmusi turpmāk nedzīties pēc katra darba un iespējas nopelnīt, bet pirmajā vietā likt savu veselību, dzīvi un attiecības ar tuviniekiem – meitu un mammu. Mums ir dota tikai viena dzīve un tā nav salīdzināma ne ar kādu naudu, amatu vai statusu. Mūsu nākotne ir mūsu bērni un mēs esam atbildīgi savas nākotnes priekšā. Aizvadītā gada laikā es esmu iemācījusies runāt par dzīvi un nāvi. Galu galā nāve ir dabīga dzīves sastāvdaļa. Turklāt, šos jautājumus esmu apspriedusi arī ar savu pusaugu meitu. Es pat esmu sapratusi, kādu bēru ceremoniju es vēlētos sev, aizejot mūžībā. Pārdomājot un sakārtojot šos jautājumus, tai skaitā, juridiskos un finansiālos, dzīvot kļūst mierīgāk un vieglāk.

Tagad es zinu, ka svarīgi ir sakārtot tādas lietas, kā nākotnes pilnvarojumu tuviniekiem rīkoties savā vārdā, mantojuma līgumu un dzīvības apdrošināšanu, kas nepieciešamības gadījumā spēj palikušajiem tuviniekiem tūlīt un tagad sniegt finanšu drošību. Mūsu ģimenes gadījumā tie ir 35 eiro mēnesī, kuriem internetbankā esmu apstiprinājusi automātisko maksājumu un ikdienā par to pat nedomāju. Atcerieties, dzīve ir dzīve un to paredzēt ir neiespējami, tāpēc nodrošināties pret nebaltu dienu ir tikai un vienīgi prātīgi.

Ar jauniem pavasara saules stariem es atgūstos vairāk un vairāk. Uz ziniet, kāds ir mans šīs vasaras plāns? – tas nav jauns darba projekts vai jauns uzņēmums. Pirmo reizi mūžā esmu nolēmusi iekopt dārzu, par kuru rūpējoties var atpūsties no darba ikdienas, sakārtot domas un izaudzēt veselīgus produktus ģimenes pusdienu galdam. Tas ir svarīgāk par lieku peļņas eiro. Savukārt, manam vecajam krājkontam bankā ir dots jauns un pozitīvs uzdevums – sakrāt līdzekļus ceļojumam uz Ņujorku. Ticu, ka mūs visus dzīvē sagaida daudz pozitīvu pārsteigumu, bet izvairoties no skarbākiem likteņa pavērsieniem – neatlieciet uz rītdienu, padomājiet par to iespējamību jau šodien, esot uz ‘dzīves viļņa’.

Inita Sila, žurnāliste un izdevēja

Foto: publicitātes